Gabrāns: "Pieredzējušie paši piesakās spēlēt bukos, dažiem nākas pat atteikt"

Pēc Latvijas basketbola "Užavas" kausa trešās kārtas pirmajām spēlēm vislielākās sensācijas tuvumā bija "Gulbenes Buki", kuri ar 19 punktu panākumu deva sev handikapu pirms atbildes cīņas principiālajā Vidzemes basketbola pilsētu duelī. Bukiem nebija pilnvērtīgs spēlētāju sastāvs, jo Ingars Aizpurs savu pamatpienākumu dēļ sezonas pirmajā pusē komandai palīdzēt nevar. Šobrīd no ierindas izkritis Sandis Bēts, bet Eiropu pārņēmušā puteņa dēļ līdz Valmierai tikt nepaspēja garā gala spēlētājs Jānis Dilevka. Taisnības labad jāsaka, ka arī "Valmiera Glass/ViA" bija iztrūkums, pamatsastāva saspēles vadītāja Nika Salenieka personā.

Pēc sekmīga cīņas ievada, gulbenieši Valmierā noplīsa spēles otrajā ceturtdaļā, nespējot salikt atpakaļ savus spēles puzzles gabaliņus. Rezultātā ar 47:95 buki piedzīvoja sezonas pirmo zaudējumu. Gulbeniešu galvenais treneris Raimonds Gabrāns neslēpa vilšanos par neizmantoto iespēju sagādāt lielāko sensāciju "Užavas" kausa izcīņā. Šo rindu autoram ceļš līdz spēlei sniegputenī prasīja divreiz ilgāku laiku nekā ierasts, tādēļ pirmais jautājums tieši par gulbeniešu nokļūšanu līdz Valmieras Olimpiskajam centram.

Cik laicīgi vajadzēja šajā sniegputenī izbraukt, lai paspētu no Gulbenes uz spēli Valmierā? Vai paguvāt iziet visu pirmsspēles sagatavošanās procesu?
Ieradāmies laicīgi. Zinājām, ka ir uzsnidzis padaudzāk sniegs un ierēķinājām 15-20 minūtes pa virsu. Klāt bijām laicīgi.

Zālē buku līdzjutēji šķiet pat radīja lielāku troksni nekā mājinieki. Bija sajūta kā mājas spēlē vai tomēr nē?
Ļoti labi viņus varēja dzirdēt. Liels paldies, ka gulbenieši atbrauca! Mums bija noorganizēts lielais autobuss ar 50 vietām. Zinu, ka daudzi brauca arī ar saviem personīgajiem auto. Paldies, ka viņi atbrauca un radīja troksni!

Pirmā ceturtdaļas padevās laba. Ieguvāt sešu septiņu punktu pārsvaru, kas gan ceturtdaļas beigās izkusa. Kas, tavuprāt, bija tas lūzuma mirklis spēlē, kas pretiniekiem otrās ceturtdaļas sākumā ļāva veikt 15 punktu izrāvienu? Kuri bija tie atslēgas momenti, kādēļ tā potenciālā uzvara aizslīdēja?
Mums pazuda spēles organizācija. Mazos spēlētājus valmierieši sāka segt agresīvāk. Arī pārējiem bija grūtības bumbas saņemšanā. Līdz spēles beigām tā arī netikām galā ar viņu radīto spiedienu.

Ja salīdzini, kas bija atšķirības starp šo spēli un pirmo dueli Gulbenē, kur izdevās to 19 punktu pārsvaru iegūt?
Noteikti izdevās pārsteiguma moments. Tur mēs sedzām zonu, kas mums šodien nestrādāja. Viņiem tajā spēlē bija slikts metienu procents, bet mums tas bija šausmīgs šajā mačā. Gan no apakšas, gan pustālās distances, gan tālmetieni. Tā jau ar grūtībām tikām pie brīviem metieniem, bet arī tie lidoja garām. Arī soda metieni krita garām. Galīgi nebija mūsu diena. Tā tas notiek. Ja spēle neaiziet, tad otra komanda iegūst pārliecību. Mēs arī slikti strādājām aizsardzībā, pirmajai zonas līnijai pārāk bieži palaižot spēlētājus garām, radot brīvas situācijas. Pēc tam jau otrajai līnijai bija grūtības, jo viņu saasinošie spēlētāji gan sekmīgi ierāvās, gan veica atmetienus brīvajiem spēlētājiem uz trīnīšiem. Rezultāts beigās bija kāds bija.

Man no balkona skatoties radās priekštats, ka tiek atļauts pretiniekiem diezgan brīvi mest trīs punktu metienus. Tā kā "Valmierai" tā trīs punktu metienu precizitāte šogad nav bijusi starp augstākajām, vai tas bija uzstādījums ļaut mest tālos un pašiem sargāt soda laukumu vai arī vienkārši nenošancēšana aizsardzībā?
Pirmajā spēlē viņi brīvus tālmetienus meta garām. Nebija tāds nostādījums ļaut viņiem mest. Mūsdienās ikviena komanda met - gan mazie, gan garie. Nebija uzstādījums ļaut mest. [nedaudz sasmejas] Nenorotējām aizsardzībā savus spēlētājus. Vai nu kāds pirmajā vai otrajā līnijā nogulēja savu uzdevumu. Pārāk viegli tie metieni bija.

Cik liels trieciens bija tas, ka otrās ceturtdaļas pirmajā pusē piezīmju problēmas dēļ nācās Jāni Engeru noņemt no laukuma, kurš groza apakšā duetā ar Artūru Strēlnieku deva zināmu fiziskā spēka pārsvaru pār valmieriešiem?
Jā, Jānis mums ir svarīgs spēlētājs. Jebkuram no mūsu pamatsastāva spēlētājiem, kurš vairāk piedalās rezultāta taisīšanā, piezīmju nasta ietekmē spēli. Šodien tas ļoti labi bija redzams.

Tev pašam šī ir otrā sezona galvenā trenera postenī. Visu dzīvi biji pieradis diriģēt notikumus laukumā saspēles vadītāja postenī. Kā atšķiras sajūtas laukuma malā kā galvenajam trenerim?
Noteikti atšķirās tas, ka šeit esi atbildīgs par būtībā visu. Saspēles vadītājam, protams, uzdevumi ir lielākā apjomā nekā citu pozīciju spēlētājiem, tomēr šeit nu esi atbildīgs par visiem 12 spēlētājiem, par maiņām un taktiskajiem uzstādījumiem. Visi grib spēlēt un tev ir jāatrod pareizie virknējumi, un īstā taktika, lai neitralizētu pretinieku. Kā spēlētājam atlika tikai atnākt un vienkārši spēlēt, jo tavā vietā viss jau priekšā ir noskautots un izdarīts. Šeit ness atbildību par rezultātu un spēles ritējumu.

Ja salīdzina tavas gaidas pirms sezonas, kad komplektēji sastāvu un veici pirmssezonas sagatavošanās procesu, kāds ir tas "Gulbenes Buku" sniegums šobrīd decembra vidū, kad kausā piedzīvots pirmais zaudējums, bet Nacionālajā līgā desmit spēlēs ir tikai uzvaras.
Rezultāts pasaka, ka visas ir uzvaras. Par to būtu grēks sūdzēties. Par spēles kvalitāti, varbūt, kāds no malas var spriest, bet es pluss mīnuss esmu apmierināts par to, kā mēs spēlējam. Šodien bija tas zaudējums, kurš mums liks nolaisties uz zemes. Es pats godīgi atzīšos, ka pēc pirmās spēles ne tikai cerēju, bet domāju, ka mēs varam tikt pāri "Valmierai" un tikt tālāk. Galvenokārt pašu sliktās spēles dēļ šo iespēju palaidām garām. Šobrīd kopumā esmu apmierināts, bet jāapzinās, ka viss izšķiras play-off'os.

Raimonds Gabrāns šovasar "Gulbenes Buku" leģendu spēlē. Foto: Ričards Liepiņš

Kā tu raksturotu, kas šobrīd ir "Gulbenes Buku" misija? Teikt, ka audzinat jaunos spēlētājus arī gluži nevar, jo tomēr gana daudz pieredzējušo spēlētāju ir komandā. Vai tas ir būt par galveno izklaidi Gulbenes skatītājam?
Jā, tā arī ir! Mūsu mērķis ir Gulbenē uzturēt labu basketbolu, kur tās tradīcijas vienmēr ir bijušas. Mums sporta skolā nav tik labas grupas A vai B vecumā, lai varētu tikai ar saviem jaunajiem spēlēt par augstām vietām. Gulbenieši tomēr ir pieraduši pie laba basketbola un uzvarām. Esam izvēlējušies ceļu, ka jaunos apvienojam ar pieredzējušajiem. Pieredzējušie spēlētāji jau paši pirms sezonas piesakās. Mums pat ir dažiem jāatsaka - lai viņi neņem ļaunā. Basketbolistiem patīk spēlēt pie buku līdzjutējiem un tā Gulbenes basketbola aura. Tā kā liekam kopā pieredzējušos ar vietējiem jaunatnes līgas puikām. Sastāvā mums ir pieteikti visi pašu jaunie, kurš pie tām minūtēm tiek vairāk, kurš mazāk.

Līdz apnikumam noteikti viesiem "Gulbenes Buku" vadībā un arī tev pašam ir prasīts par augstāko līgu. Ieskicē, kas ir tie apstākļi, kas varbūt par augstāko līgu šobrīd Gulbenei domāt neļauj un kādēļ priekš bukiem Nacionālā līgā šobrīd ir objektīvi piemērotākais risinājums?
Pareizi noformulēji, ka Nacionālā līga ir objektīvi tas turnīrs, kurā mums spēlēt. Cerības un sapņi mums pastāv. Ik pa laikam par to ieminamies un arī citi mums par to pajautā. Galvenais jautājums ir finanses. Tur ir jābūt septiņiem astoņiem vietējiem spēlētājiem, kas tiešām ir gatavi spēlēt tajā līmenī. Diemžēl ir jāatzīst, ka jauniešiem vēl LBL 2. divīzijas līmenis ir pietiekami liels pārbaudījums. Finanses, protams, ir galvenais. Ja jau būtu tik liela nauda, varētu paņemt desmit spēlētājus, pielikt rezervistu soliņa galā divus trīs savus jaunos un dragāt. Finansējumam augstākajai līgai būtu jābūt reiz desmit salīdzinoši ar to, kas ir tagad.

Otra lieta, ka tie jaunie kas ir pašu izaudzināti, bet jau izmācījušies vidusskolā, tiem vairs Gulbenē īsti nav ko darīt.
Universitātes vai kādas skolas trūkums pēc vidusskolas ir vēl viens arguments, kādēļ tos jauniešus pēc tam vairs nevaram noturēt.

"Buku" viens no pēdējo sezonu spožākajiem spēlētājiem ir Artūrs Strēlnieks. Foto: Baset.lv

• Raimonds Gabrāns ir viens no trīs "Gulbenes Buku" leģendārajiem basketbolistiem, kura formas krekla numurs (#7) iemūžināts pie zilā putna griestiem. Tādu pašu novērtējumu saņēmuši arī Pāvels Veselovs (#4) un Artūrs Bruniņš (#13).