Pātelainens: "Debitants Cigaņiks Latvijas izlasei ir spilgts papildinājums"
Latvijas un Kazahstānas futbola izlases cīnījās neizšķirti 1:1 un vēl vairāk samazināja cerības iztraucēt Gruzijas ceļu pretī pirmajai vietai UEFA Nāciju līgas apakšgrupā. Piedāvājam abu komandu galveno treneru Miksu Pātelainena un Stanimira Stoilova atbildes uz žurnālistu jautājumiem preses konferencē.
Pātelainens: "Esmu ļoti gandarīts par komandas atdevi"
- Tā bija smaga cīņa. Esmu ļoti apmierināts ar spēlētāju atdevi, attieksmi un spēles organizāciju, kā spēlētāji cīnījās par komandu, spēlētāju vienotību. Nav viegli spēlēt pret Kazahstānu, kas ir ļoti ātra komanda. Ja viņi ir ātrāki par mums, tas rada problēmas. Kazahu spēlētāji tehniskajā ziņā ir ļoti apdāvināti, spēcīgi divcīņās un viens pret vienu situācijās. Redzot, kā spēlētāji šodien cīnījās, esmu ļoti apmierināts.
- Vai esat redzējis ielaisto vārtu ierakstu? Vai vārti bija taisnīgi, nebija spēles ar roku?
- Ierakstu neesmu redzējis un arī neredzēju to situāciju, vai bija spēle ar roku vai nebija. Taču, kā jau varējāt redzēt viņu reakciju, mūsu spēlētāji bija nelokāmi, ka spēle ar roku bija. Taču man ir jāsaka, ka neatkarīgi, vai spēle ar roku bija vai nebija, vēlos, lai mēs tādā situācijā aizsargātos labāk. Apstājāmies, neuzbrukām bumbai – šādi aizsargāties tādā situācijā nedrīkst. Un šo vēstījumu jau nodevu tiem spēlētājiem, kuri piedalījās šajā epizodē. Ja tā bija spēle ar roku, tad ir ļoti žēl. Taču skatos nevis uz to, bet gan to, kā aizsargājāmies tajā situācijā, kā aizsargājāmies pret centrējumu, kā aizsargājāmies starp vārtu stabiem. Mums vajadzēja nospēlēt labāk.
- Pretinieku treneris teica, ka viņiem bija vairāk iespēju un ka Kazahstāna spēlēja nedaudz labāk. Vai tam piekrītat un vai domājat, ka iznākums bija taisnīgs?
- Domāju, ka iznākums bija taisnīgs. Labāk izšķirot epizodes viņu soda laukumā, mierīgi varējām gūt vēl vārtu. Jā, arī viņiem bija iespējas, un Vaņins vairākas reizes nospēlēja ļoti labi. Tāpēc saprotu, kādēļ viņš [Stanimirs Stoilovs] tā domā. Taču ar labāku sniegumu uzbrukumu noslēgumā mēs būtu varējuši arī uzvarēt. Tāpēc domāju, ka neizšķirts bija taisnīgs.
- Gruzija uzvarēja un ir tikusi pie deviņiem punktiem, kamēr pārējām ir pa diviem. Cīņa par pirmo vietu grupā ir galā?
- Koncentrējamies otrdienas spēlei. Tā atkal būs ļoti smaga spēle un atkal spēlēsim pret individuāliem spēlētājiem, kuri ir ātrāki par mums un kuri ir ļoti tehniski, un spēlēsim pret ļoti labu komandu. Tagad mums ir jāatjaunojas un jāpanāk, lai visi spēlētāji būtu gatavi otrdienai. Un ceru, ka tikpat liela atdeve mums būs arī otrdienas spēlē. Jā, zinu, ka varam uzvarēt, un tas ir mūsu mērķis. Pārāk daudz tabulā neskatos. Šodienas rezultāts nāca par labu Gruzijai, un jau pirms Nāciju līgas sākuma teicu, ka Gruzija ir ļoti kvalitatīva komanda, ņemot vērā, kādi spēlētāji ir tās rīcībā. Taču mēs tikai koncentrējamies nākamajai spēlei.
- Kā vērtējat Cigaņika debiju?
- Domāju, ka viņa sniegums bija ļoti spilgts un ka viņš nepavisam nekrita ārā no spēles. To redzējām jau treniņos. Viņš komandai šajā nedēļā bijis ļoti spilgts papildinājums. Viņš ir pārliecināts, tehniski apdāvināts, ar enerģiju. To visu viņš ir parādījis gan U21 izlasē, gan arī "Cambuur". Tieši to viņš deva komandai, izejot uz maiņu. Biju priecīgs dot viņam iespēju aizvadīt pirmo spēli izlasē, un cerams, ka viņam priekšā būs vēl vairāk spēļu. Viņš noteikti ir spēlētājs, kurš var dot komandai enerģiju un tehniskās prasmes.
- Pēc Andoras spēles un pirmsspēles preses konferencē daudz tika runāts par centrējumiem. Vai šajā spēlē spējām ko darīt ar neveiksmīgajiem centrējumiem un izdarīt labākas piespēles soda laukumā?
- Nebūt nedomāju, ka iepriekš centrējumi bija neveiksmīgi. Domāju, ka tā ir nepareiza vārda izvēle. Vienkārši ir vairāk jākoncentrējas pēdējai piespēlei – vai tas būtu centrējums vai piespēle starp aizsargiem, bet pēdējai piespēlei ir jābūt kvalitatīvākai, lai radītu vārtu gūšanas iespēju. Tas ir fakts. Zinu, ka tas nav viegli, jo vienmēr blakus ir pretinieks, bet tajā ziņā mums ir jāprogresē. Katru dienu pie tā strādājam un dodam mūsu pussargiem un uzbrucējiem padomus, kā un kur skriet, lai šīs piespēles viņus sasniegtu. Esmu drošs, ka to uzlabosim. Šodien bija nedaudz labāk, Savaļnieks izdarīja dažus labus centrējumus, tomēr nebiju pārāk apmierināts ar standartsituācijām – tām būtu jābūt kvalitatīvākām. Esam reālisti un to saprotam. Taču domāju, ka spēlētāji šodien parādīja, ka cīnās par Latvijas izlases kreklu un vēlas palīdzēt valstij sasniegt rezultātu.
- Jums patīk pozitīvi agresīvs futbols, taču Latvija pirmajā puslaikā tikai divreiz pārkāpa noteikumus.
- Tā ir diezgan iespaidīga statistika. Prasu no spēlētājiem, lai viņi būtu tuvu pretiniekiem un lai sāncenšiem nebūtu pārāk daudz vietas izvērsties. Varēja redzēt, ka spēlētāji vēlējās aizsargāties labi, un nevaru viņiem neko pārmest. Bet statistikas rādītājs ir diezgan neticams. Neprasu arī, lai spēlētāji pārkāptu noteikumus. Gribu, lai viņi tiktu galā noteikumu ietvaros. Ja ir tiesa, ka tikai divreiz pārkāpām noteikumus, tas ir visai iespaidīgi. Taču biju priecīgs par spēlētāju attieksmi un to, kā viņi aizsargājās gan kolektīvi, gan individuāli. Ja ņem vērā arī pretiniekus, kuri ir pieredzējuši un "Astana" un "Kairat" rindās regulāri spēlē Eirokausos, tad esmu ļoti priecīgs par komandas sniegumu.
- Karašausks pirmos vārtus izlasē guvis tikai 26 gadu vecumā. Vai tas nav ļoti vēlu, ņemot vērā viņa talantu un kvalitātes?
- Tas ir pārsteidzoši, noteikti. Tas ir pārsteidzoši, bet esmu gandarīts, ka viņš iesita. Ir vajadzīga liela nosvērtība, lai gūtu šādus vārtus. Jā, viņš bija brīvs pretī vārtiem, bet viņš pacēla galvu un bija pietiekami nosvērts, lai raidītu bumbu tīklā. Tā kā viņš savā karjerā ir guvis lieliskus vārtus, tas ir diezgan apbrīnojami, ka viņš izlasē iepriekš nebija iesitis. Un ceram, ka maisam gals būs vaļā.
- Spēlējot ar rombu, vienmēr ir grūti pareizi izmantot visu laukuma plašumu. Pozicionālajos uzbrukumos mums pietrūka spiediena flangos, taču tad, kad Rugins vai Lukjanovs devās uz malu, vidusdaļā Kazahstānai radās skaitliskais pārsvars. Tā bija problēma uzbrukumā un pārejā uz aizsardzību?
- Nē, diezgan daudz pie tā strādājām. Protams, ir situācijas, kad spēlētāji nedaudz pārcenšas ar pozīcijas izvēli un vidū paliek tikai trīs spēlētāji. Organizācijas ziņā mums nebija nekādu problēmu nosegt viņu spēlētājus, taču, kā jau teicu, spēles laikā gadās epizodes, kas ir ārpus ierastajām standarta epizodēm. Un dažreiz spēlētāji pamet savu pozīciju, lai nosegtu diagonālās piespēles. Tā ir problēma, un tā ir šā izvietojuma vājā vieta – visi to zina. Un pie tā ļoti daudz strādājam un pievēršam spēlētāju uzmanību, lai zinātu, kā aizsargāties pēc centrējuma, kurš kuram ir jāsedz un kā mums ir jākustas. Arī uzbrucēji šādās situācijās var palīdzēt. Bija vairākas situācijas, kad bijām palikuši mazākumā, pārcenšoties ar segšanu, bet kopumā bija ok. Spēlētāji strādāja ļoti, ļoti smagi. Lukjanovs un Rugins, kurus pieminēji, strādāja ļoti smagi un beigās bija ļoti noguruši. Ja skatās uz mūsu komandas izvietojumu aizsardzībā un uzbrukumā, domāju, ka ļoti labi sākām spēli, veidojot skaitlisko pārsvaru, un labi saspēlējāmies, atrodot vidējās līnijas trijnieku. Un spēles laikā futbolistu kustības dēļ bijām bīstami. Protams, ka varam būt daudz labāki un efektīvāki šajās situācijās, bet brīžiem ļoti labi kustinājām bumbu un nogādājām to priekšējās līnijas trijniekam. Kā jau teicu sākumā, noslēguma fāzē varējām labāk izšķirt epizodes.
- Karašauskam patīk ļoti bieži pamest pozīciju, un viņš ierasti spēlē kreisajā malā, taču šodien uzbrukumā bija labajā malā. Kāpēc tā, arī ņemot vērā, ka Kazahstānas labās malas aizsargam bija brīdinājums?
- Nebija plānots, ka Šabala spēlētu tikai vienā malā, bet Karašausks – otrā. Uzbrucēji reizēm ir labajā malā, bet reizēm – kreisajā. Tā nebūt nav problēma, un man nav nekā pret to, ka Karašausks pārceļas uz to zonu, kad ir brīvs un var saņemt bumbu un driblēt. Man pret to nav nekādu pretenziju, un domāju, ka spēlētājiem sistēmā ir vajadzīga brīvība. Protams, ka taktikas ietvaros – viņi nedrīkst spēlēt tikai solo, jo tas grauj komandas kopējo taktiku. Karašausks lieliski saprot, ko no viņa vēlamies, un nevēlos nogalināt spēlētāju kustību turp, kur viņš jūtas ērti ar bumbu un kur var izdarīt to, ko prot. Domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, un cenšamies pēc iespējas vairāk izmantot spēlētājus tajās pozīcijās, kurās viņu kustība atbilst viņu prasmēm. Nevēlos, lai mana komanda būtu pārāk mazkustīga. Brīvībai ir jābūt, bet konkrētas taktikas ietvaros.
- Kā Isajeva trauma mainīja taktiku un maiņas otrajam puslaikam?
- Protams, ka savainojuma dēļ nācās veikt agru maiņu, tādēļ tas atstāja savu ietekmi. Isajeva savainojums nav nopietns. Izklupienā spēlētājs ar korķiem trāpīja pa apakšstilbu. Pāris šuvju, bet nekā nopietna, tā gadās visu laiku. Taču tev ir pilnīga taisnība. Ja nebūtu jāveic agrā maiņa, tad būtu vēl viena izvēles iespēja izmantot, piemēram, centra pussargu. Spēlētāji beigās bija noguruši, tādēļ vēl viena izvēles iespēja būtu vēlama, taču nebija iespējama. Domāju, ka Cigaņiks savu iziešanu laukumā pilnībā attaisnoja. Tāpat gribējām sūtīt Gutkovski, kurš ir ļoti ātrs un spēcīgs spēlētājs un varētu atvērties aiz aizsargu mugurām.
- Kā vērtējat, manuprāt, labāko spēlētāju laukumā – Ruginu? Sociālajos tīklos kāds [Viktors Dobrecovs] viņu jau nodēvēja par Latvijas Milneru.
- Domāju, ka tas ir diezgan trāpīgs salīdzinājums. Pussargs, kurš spēlē no soda laukuma līdz soda laukumam, īsts komandas spēlētājs, spēcīgs un var piespēlēt soda laukumā, spēlē ar 100% atdevi. Rugins pussargu rotācijas dēļ pagura, bet viņa sniegumu vērtēju ļoti augstu. Un viņam to arī pateicu. Taču otrdien mūs gaida vēl viena spēle. Tagad nesākšu saukt pamatsastāvu, taču arī tā spēle ir jāpatur prātā. Viņš ir spēlētājs, kuram varam uzticēt lomu spēlēt no soda laukuma līdz soda laukumam, un esmu pārsteigts, ka viņš negūst vairāk vārtu, jo, piemēram, arī "Ventspilī" viņš spēlē diezgan uzbrūkošā lomā. Cerams, ka tas notiks otrdien.
- Vai jums patika tā vilku skaņa stadionā pēc gūtajiem vārtiem?
- Jā, man patika. Es to dzirdēju, un ir patīkami apzināties, ka vilks ir kopā ar mums un ka viņš izbauda to, ka gūstam vārtus. Noteikti gribētu šo skaņu dzirdēt daudz vairāk reižu. Vilks ir labs dziedātājs.
Stoilovs: "Redzams, ka Latvija ir nopietna komanda, bet bijām nedaudz labāki"
- Bija laba futbola cīņa. Abas komandas centās spēlēt futbolu, un abas komandas bija ļoti uzlādētas. Domāju, ka mums bija vairāk momentu un epizodes, kurās normāli būtu jāgūst vārti un jāizšķir spēles liktenis. Diemžēl nespējām to izdarīt, bet vēlme un ambīcijas bija labā līmenī. Mums turpinās problēmas ar uzbrukumu noslēgšanu.
- Maiņas, šķiet, nepastiprināja spēli?
- Arī otrais puslaiks bija labs, un mums bija iespējas gūt vārtus. Tādēļ negribēju steigties ar maiņām, taču tāpat veicām trīs uzbrūkošas maiņas. Ja neguvām vārtus, tad varam teikt, ka tās sevi neattaisnoja. Taču iespējas bija. Ja būtu iesituši, tad teiktu, ka maiņas pastiprināja spēli.
- Vai pēc šīs spēles pieņemsiet kādus mērus un veiksiet izmaiņas uzbrucēju rindās?
- Andorā vārtus guvām pēc standartsituācijas un vārtu gūšanas iespēju nebija daudz, taču šodien izveidojām vairāk izdevību. Vienīgās izmaiņas, kuras varam veikt, ir šodienas rezervistus izlaist pamatsastāva spēlētāju vietā. Taču mūsu rīcībā diemžēl nav laba līmeņa uzbrucēju, jo Kazahstānas vadošajos klubos priekšējā līnijā pārsvarā spēlē leģionāri. Jā, ir vairāki pieredzējuši spēlētāji, bet domāju, ka ir jāturpina kurss dot iespēju jaunajiem un gaidīt, kad viņi izaugs. Jāturpina viņiem uzticēties un strādāt pie progresa. Ja Andorā mūsu pienākums bija uzvarēt, tad šeit bija redzams, ka Latvija ir nopietna komanda, kas ne jau nejaušības pēc Nāciju līgas izlozē bija augstākā grozā. Taču uzskatu, ka mēs bijām nedaudz labāki.
- Daudzi līdzjutēji Kazahstānā ļoti pozitīvi vērtē jūsu vēlmi atjaunināt komandu. Vai šis kurss tiks turpināts un dosiet iespēju U21 izlases spēlētājiem, kuri nākamajā U21 ciklā jau vairs nedrīkstēs spēlēt?
- Jā. Jau tad, kad tiku apstiprināts amatā, teicu, ka vēlos gan izmainīt izlases spēles stilu, gan arī atjaunināt tās sastāvu. Skaidrs, ka nevaram gaidīt, ka jau pirmajās spēlēs gāzīsim kalnus. Skatīsimies jauniešu izlases spēlētājus, un vairāki no viņiem jau ir mūsu komandā. Ja viņi parādīs līmeni, kurā, manuprāt, spēs palīdzēt izlasei, tad arī dosim iespēju. Mums ir problēmas, kas ir jārisina. Piemēram, kā jau teicu, vadošajos klubos uzbrūkošajā grupā spēlē lielākoties ārzemnieki. Spēlējot pret labām izlasēm, ir iespējams iegūt pārliecību, taču ceļš nav viegls. Grūti domāt, ka jau pirmajā dienā pamodīsimies un visus sitīsim. Jā, pret Andoru atšķirība klasē bija acīmredzama un mums bija jāuzvar, bet pret Latviju parasti ir līdzīgas spēles. Lai arī Latvija rangā bija augstāk, pēc spēles bija redzams, ka bijām nedaudz aktīvāki. Domāju, ka pārējās trīs komandas šovakar jau izstājās no cīņas par pirmo vietu.
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Manu prāt, spēle bija nekāda, vecā slimība - 2-3 piespēles un zaudēta bumba. Aizsargi sit bumbu uz dullo , tikai tālāk no vārtiem. Vaņins..... nu liekas ka tomēr vajadzētu saņemties un mest mieru izlasei, lai nāk jaunie, cik var?