Siliņš: "Man ir mērķis, pēc kura tiecos jau 23. sezonu"

“Irlavas” florbola komandai šī sezona iesākusies kā pa celmiem, tiekot pie negaidītas uzvaras mačā pret “Lekringu”, kā arī paņemot punktu Ķekavā. Tajā pašā laikā tika zaudēts mājās “Bauskai” un ar milzu piepūli pieveikta “RTU/Rockets”. Pašlaik visas spēles ar “Irlavas” dalību noslēgušās ar kādas komandas minimālu uzdevumu, līdz ar to no intrigas viedokļa skatītājiem noteikti nav garlaicīgi vērot irlavnieku sniegumu. Komandas šīs sezonas līdera lomu uzņēmies pieredzējušais Gints Siliņš, kurš ir arī vienības rezultatīvākais florbolists, kurš arī neliedza viedokli par sezonas sākumu Sportacentrs.com: “Skaidrs, ka regulārās sezonas mērķis ir katrā spēlē iegūt maksimālo punktu skaitu. It kā jau spēlējam priekš sevis, lai sasniegtu augstvērtīgākos rezultātus, bet pašlaik tiešām ir sanācis tā, ka skatītājiem arī sniedzam aizraujošas mača galotnes. Sezonas sākumā noteikti bijām cerējuši uz dažiem punktiem vairāk. Uzskatu, ka pats sezonas sākums un spēle pret “Lekringu” bija ļoti labs, bet diemžēl pret Bauskas vienību puse komandas bija apslimusi un nejutās optimālajā formā, līdz ar to spēle īsti nevedās pēc mūsu plāna. Visu cieņu “Bauskai”, viņi nospēlēja tiešām labi un domāju, ka sezonas laikā daudzas komandas pret viņiem varētu paklupt.”

Vai komanda pret potenciāli spēcīgākajām komandām noskaņojas kā īpašāk, jo pret tām rezultāti ir pat labāki, Gints atbild, ka “apzināti vai neapzināti, bet, iespējams, ka tieši pret nomināli spēcīgākiem pretiniekiem komanda noskaņojas kaujnieciskāk, bet pret teorētiski vājākiem pretiniekiem izejam laukumā ar domu, ka gan jau kaut kā uzvarēsim. Realitāte gan diemžēl mēdz būt savādāka, jo visi māk skriet un spēlēt.”

Aplūkojot Siliņa šīs sezonas statistiku (10 punkti četros mačos), šķiet, ka florbolists ieguvis otro (?) jaunību. Vai jaunais izlases treneris jau nav meklējis liepājnieka telefona numuru? “Būšu kļāt nākamajā izlases nometnē (smejas, aut.). Bet ja nopietni, tad man šādu mērķu tiešām nav. Esmu pārstāvējis Latvijas ilzasi trīs pasaules čempionātos. Šobrīd ir daudz jauni un talantīgi spēlētāji, kuri ir ieguldījuši mežonīgu darbu un noteikti viņiem ir jābūt izlases sastāvā. Taču jebkurā gadījumā ir laba sajūta, ka Tu vari jaunajiem pierādīt, ka šādā vecumā var mierīgi spēlēt Elvi florbola virslīgā. Brīžiem lielas smieklīgi dzirdēt jauniešu komentārus, ka ir apnicis florbols. Man šī ir 23. sezona virslīgā un joprojām atrodu acīs uguntiņu. Ir jāatrod dzīvē balanss treniņu un spēļu apjomā, lai saglabājas šis prieks un degsme uz sporta veidu. Tad arī rezultāts laukumā neizpaliks. Man vienmēr ir paticis būt komandas vilcējam un, iespējams, jutu, ka pēdējā spēlē pret “RTU/Rockets” man ir nedaudz jāpavelk sava komanda. “Irlavai” ir ļoti daudz talantīgi jaunie spēlētāji, uz kuriem es lieku lielas cerības un ticu, ka sezonas laikā liela daļa no viņiem atvērsies un parādīs savu varēšanu. ” Bet, kas ir individuālo panākumu pamatā, kas tik ilgi ļauj spēlēt augstākajā līmenī” “Liels ģimenes atbalsts, dēls, kurš pats spēlē florbolu, ļoti priecājas, ka tētis vēl var iemest golus, meitas, kuras labprāt brauktu līdzi uz visām spēlēm un skaļāk par visiem kliedz – “Irlava, Irlava”. Tāpat sieva, kura kā talismans ir līdzi gandrīz uz visām spēlēm un ar žestiem no tribīnēm spēj motivēt. Tas viss dod papildus spēku. Ja vēl pieliek paša prieku baudīt spēles procesu un ķert pozitīvās emocijas, tad tas dod taustāmu rezultātu.”

Pašlaik Gints Siliņš Latvijas virslīgas čempionātā iekrājis 680 rezultativitātes punktus un, turpinot demonstrēt līdzīgu rezultativitāti, jau tuvākajā laikā viņš varētu kļūt par 12. spēlētāju virslīgas līmenī, kas iekrājis 700 punktus. Vai viņš maz seko līdzi savai statistikai? “Kāds ir izdarījis lielisku darbiņu un visu to saskaitījis. Nenoliegšu, ka ik pa laikam esmu pasekojis līdzi savam punktu krājumam. Atzīšos, ka viens no maniem mērķiem turpinot spēlēt virslīgā ir sasniegt šo 700 gūto punktu robežu. Taču ir vēl viens lielāks mērķis, uz kuru es tiecos jau 23. sezonu, bet tas nav saistīts ar statistiku…”

Viens no iemesliem, kas neļauj demonstrēt stabilu sniegumu ir “irlavas” komandas (ne) veiksmes skaitliskajā vairākumā. Ja iepriekšējās sezonās irlavnieki bija vieni no labākajiem vairākuma izmantotājiem, tad pašlaik komanda izmantojusi tikai vienu no deviņām vairākuma iespējām. Tam piekrīt arī Gints: “Vairākums mums tiešām kaut kur ir pazudis. Pietrūkst noslēdzošā fāze. Es gan domāju, ka sezonas laikā šo problēmu atrisināsim. Protams, ir jūtama gan Kristapa Kazlovska, gan Renāra Austruma prombūtne, jo mūsu spēlētāju soliņš nav pārāk garš un jebkura spēlētāja aiziešana būtu jūtama. Taču pašlaik treneris katram spēlētājam ir atradis savu vietu laukumā. Iekšējā atmosfēra komandā ir draudzīga, saliedēta, visi iet uz vienu mērķi un cīnās komandas vārdā.”

Līdz šim komandām pārsvarā bija viena spēle nedēļā, bet šajā nedēļas nogalē irlavniekus gaida divi sarežģīti izbraukumi – sestdien Kocēnos pret “Rubeni”, bet jau nākamajā dienā paredzēts izbraukuma mačs Ādažos pret vietējo “FBK SĀC”. Ko no šīm spēlēm sagaida “Irlavas” rezultatīvākais spēlētājs? “Šīs noteikti būs divas diametrāli pretējas spēles. Pret Kocēnu komandu noteikti nepieciešams taktiski pareizi nospēlēt un realizēt savas iespējas. Personiski man vienmēr ir paticis spēlēt Kocēnos. Pat nezinu ar ko tieši tas ir saistīts, bet vienmēr uz turieni braucu ar prieku.

Savukārt pret Ādāzu komandu būs nepieicešams maksimāli ātri adaptēties spēlēšanai uz koka grīdas. Šeit vislielākās cerības lieku uz savu līdzbraucēju Kasparu Klameru, kurš ikdienā meistarību slīpē uz Grobiņas koka (smejas, aut.). Bet ja nopietni – ja komandai izdosies pielāgoties apstākļiem jau pirmajā periodā, tad rezultātam nevajadzētu izpalikt.”