Video: Daugaviņš par Hārtlija darba stilu, 300 tūkstošiem un sarkanbaltsarkanajām asinīm
Piedāvājam fragmentu no raidījuma "eXi hokejs" šī pavasara (2022. gads) pirmās epizodes, kurā bijušais Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš atklāti stāsta par bijušo izlases galveno treneri Bobu Hārtliju viņa darba stilu, godīgumu, sistēmām, kuras ilgtermiņā izturēt ir ļoti grūti.
Raidījums pilnā garumā ŠEIT!
Raidījums pilnā garumā ŠEIT!
Vērtējums: +1
+4 [+] [-]
+7 [+] [-]
Žēl tikai, ka hokejistu domas mainās pēc "grāmatas izlasīšanas". Tās ir bailes no nākotnes vai punkts līgumā?
Savādāk, viegli nolikt sportistu nezinot detaļas.
Kādreiz gribētos uzzināt no Ķēniņa, kāpēc viņam NHL durvis aizvērās.
+2 [+] [-]
+11 [+] [-]
+5 [+] [-]
Džeki presēja pa visu laukumu un cīnījās. Spēles bija skatāmas.
Spēle pret USA bija briesmīga, izksatījāmies kā vistas bez galvām, kuras ir ieliktas hokēja laukumā!
+12 [+] [-]
2016. sen jau visi bija aizmirsuši, kā vispār ir kaut cīnīties par 1/4f, daudz tuvāka bija izkrišanas zona (nemaz nerunājot par slaveno francūža metienu vēderā).
un tad pēkšņi 2017. netikšanu izšķir tikai mājniekiem draudzīgs tiesnesis pēdējās sekundēs, 2018. nepietrūkst nekas.
Ja tas nebij smags apdeits, tad es nezinu, kas vispār tāds ir.
Plus spēles kvalitāte, kā nakts pret dienu.
-1 [+] [-]
+15 [+] [-]
Pirmkārt, aizsardzība bija citā līmenī. Hārtlija vadītajos čempionātos Latvijas izlase ielaida 18, 19, 20 un 16 vārtus. Četros pēdējos čempionātos pirms Hārtlija - 25, 24, 25 un 22. Atšķirību redzat? Vai nē?
Otrkārt, tika iekļūts 1/4finālā (kas pēdējo reizi bija izdevies 2009.gadā). Un ja nu kādam piemirsies, tad 2017.gadā komanda bija 33 sekundes no iekļūšanas ceturtdaļfinālā (vācieši izlīdzināja rezultātu 59:27). Un arī čempionātā Rīgā viss izšķīrās pēdejā spēlē pret vāciešiem. Būtībā no Hārtlija 4 čempionātiem tikai vienā bija bezceris tikt ceturtdaļfinālā. Divos paši iespēju zaudēja pēdējā spēlē un vienā veiksmīgi iekļuva ceturtdaļfinālā. Tas ir daudz, daudz vairāk nekā tika sasniegts pirms Hātrlija, kad izlase vairāk vilka uz izkrišanas pusi nekā uz ceturtdaļinālu.
+6 [+] [-]
Sāc ar to 2018. (to "vienu reizi, kad tikām") un brauc pa gadiem atpakaļ (labajā pusē augšā ir tāda opcija).
https://en.wikipedia.org/wiki/2018_...
Pievērs uzmanību ne tikai gala vietai, bet punktiem tabulā un reālām izredzēm kaut kur tālāk tikt. Ja tev joprojām 7 gadi pirms hārtlija un Hārtlija ēra izskatās viens un tas pats, nu tad nekas tev vairs nevar palīdzēt
+7 [+] [-]
Daļa runā par to, ka spēle bija laba, bet par skaistiem zaudējumiem punktus nedod. Kaut kā atceros, ka bija pilni soc. tīkli ar "Paldies izlasei par cīņu!", "Latvija tāpat labākie!" un līdzīgiem saukļiem, jo arī līdzīga cīņa un spēles saturs tika novērtēts.
Apetīte rodas ēdot, jo senāk pret Zviedriju cerējām, ka nebūs sagrāve, pat 1-4 pret ASV būtu ok. Tagad raudas sākas jau pie tā, ka nevarējām Somiju uzvarēt, kuru pie normāliem apstākļiem reti kad varētu noturēt uz viena gola 5 min līdz spēles beigām.
Mazāk atceros, ar kādiem lozungiem ienāca Nolans, tāpēc gribu apgalvot, ka tieši pie Hārtlija sākās šī uzvarētāju mentalitāte - varam uzvarēt visus.
+2 [+] [-]
[+] [-]
Bet nepiekrītu, ka ir pamats sūdzēties par to, ka redz, darbs, darbs, darbs... Ja tu paņem ASV treneri, tad ir jāsaprot, ka tas ir viņu spēles pamats. Visam pamatā ir darbs un nevienā brīdī netiek nogriezta improvizācija, tikai tai improvizācijai ir jābūt vietā, laikā un pamatotai.
Tā jau ir tā LV hokeja realitāte, ka mēs visi sirdī esam lieli meistari, bet patiesībā mūsu līmenis ir disciplīna un darbs. Kādas mums ir rokas un cik labi strādā galva redzam gadu no gada čempionātā, cik vārtus gūstam, kā realizējam iespējas.
P.S.
Es kā skatītājs labāk skatos un atbalstu disciplīnu, cīņu un jaunus čaļus izlasē, kaut paliekam 10. Nevis Daiļslidotājus Dārziņu un Indraši, kas nekad dzīvē nav izpratuši kā spēlē aizsardzībā, kas iemet pa visu turnīru divās spēlēs vairākus vārtus, bet kopbilde tā pati - 10. vieta.
+5 [+] [-]
Kā skatītājam no malas bija prieks skatīties, ka arī pret TOP komandām mūsējie spēlē līdzīgi un ir spēlē līdz pašām beigām. Pārmaiņas bija acīmredzamas.
Tomēr var saprast arī otru pusi - lai to varētu izpildīt, spēlētājiem bija jāievēro dzelžaina Boba disciplīna un norādījumi vissīkākajās detaļās. To spēlētāju mums ir tik, cik ir, un skaidrs, ka ilgstošā laikā viņiem tas sāka kļūt apgrūtinoši. To visu jau Kaspars arī tagad stāsta. Bēda ir tajā, ka mums vienkārši nav citu tikpat labu spēlētāju, kurus ielikt vietā, kad vieniem jau sāk piegriezties. Tāpēc arī beigās sanāca tā kā sanāca un Bobs ir prom.
+8 [+] [-]
Lai kā tas nāca vai nenāca, Bobs iedeva 3 labus SKATĀMUS čempjus.
+2 [+] [-]
Cerams vēl vairāk Kaspars parunās, nav ko izlikties, ka vienmēr viss ir skaiti un rožaini bijis.
+4 [+] [-]
Bobs ar visu sirdi un dveseli nodevas izlasei, bet ja pēc pirmas uzvaras majas čempī vairāki komandas līderi nodzeras, tad ko treneris tur vairs var izdarit. Tā ir vnk necieņa pret treneri un viņa darbu.
-2 [+] [-]
Kāda visa sirds un dvēsele, ja tai pat laikā Avangardu trenēja un netika uz treniņnometnēm.
Un ko tā viena indivudālā uzvara pār Kanādu globāli dod? Forša uzvara, bet medaļu neviens par to nepiešķir.
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]
-4 [+] [-]
-1 [+] [-]
Spelejam mazrezultativi..+ta ari ir vieniga atskiriba pie Hartlija,ka nebija jacinas par izdzivosanu-tas ir rezultatu stabilitate(vienreiz ceturtdalfinals)Pie citiem treneriem lielaki ""lecieni,vilni""rezultatos.
+3 [+] [-]
Un 12. gada 10.vieta arī smagi atšķiras no 17.gada 10.vietas.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Noklausies inteviju vēlreiz un dzirdēsi, kā ar lauztu roku tāpat Daugaviņu sauca uz izlasi
[+] [-]