Rūta Veidere: "Man ir jākļūst par bīstamāku spēlētāju"

Sestdien, 15. februārī, apritēs divi gadi kopš Rūtas debijas TTT sastāvā. 2012. gada pavasarī viņa "play-off" spēlēs laukumā izgāja tikai epizodiski, turpretī šobrīd laukumā pavada ilgāku laiku, spēlējot ar lielāku atdevi. Pārmaiņus spēlējot ceturtā un piektā numura pozīcijā, viņa ir uzlabojusi metienu un kļuvusi agresīvāka spēlē zem groza.

Veidere savas iespējas pirmo reizi nopietnākā konkurencē parādīja 2013. gada finālsērijā. Trešajā spēlē pret Cēsīm viņa labi uzbruka no distances un cīņā par atlēkušajām bumbām nerespektēja augumos iespaidīgākas pretspēlētājas. Rūta savāca "double-double", bet Ievas Krastiņas metiens pārtrauca pretinieču 30 uzvaru sēriju.

Sestdien mainījās Tavi uzdevumi laukumā. Manuprāt, tiki galā labi. Kā šķiet pašai?
Pagājušajā sezonā kopā ar Gunu Lagzdiņu lielāko daļu laika spēlēju par piekto numuru. Jutos labi. Atšķirībā no pārējām spēlēm ieguvu lielāku spēles laiku un jaunus uzdevumus, kuri man bija jāpaveic. Treneris prasīja vairāk uzņemties un, domāju, ka man tas izdevās. To parādīja gūtie punkti, tiesa, cīņā par atlēkušajām bumbām sekmes bija pieticīgākas.

Bija kādas īpašas trenera prasības?
Treneris novērtē manu darbu treniņos un redz, ko varu izdarīt, tāpēc prasība vairāk uzņemties ir tikai loģiska. Esmu sākusi spēlēt labāk. Treneris to atzīst, novērtējot paveikto ar uzslavām. Viņš vēlas, lai bīstamo spēlētāju skaits neaprobežotos ar Kristīni, Ievu un Ditu. Meitenēm jānāk klāt vēl un vēl, jo komandai tas ir nepieciešams. Treneris gaida drošu spēli no visām.

Tev tas sāk izdoties.
Pēdējā laikā – jā.

Rūta Veidere pret SK “Cēsis” centra spēlētāju Aiju Brumermani. Foto: Romāns Kokšarovs

Spēlē pret Tallinas ECLEX. Foto: Romualds Vambuts

Pirmā sezona TTT sastāvā

Rūta cenšas apturēt Zani Jākobsoni

TTT spēlētājas un galvenais treneris Aigars Nerips

Ieguvi pārliecību vai citas lietas sakārtojušās?
Pēc Ziemassvētku brīvdienām paņēmu pauzi no mācībām. Pēdējās trīs nedēļās esmu apmeklējusi visus rīta treniņus. Dienas režīms ir labāk sabalansēts un pusdienlaikā varu mājās atpūsties. Samazinājies gan psiholoģiskais, gan fiziskais nogurums. Rīta treniņos iegūstu īpaši daudz, jo darbs tiek organizēts individuāli. Rezultāti ir redzami spēlēs, jo mazāk jādomā par blakuslietām un varu strādāt ar lielāku enerģiju.

Agrāk Tev tādu iespēju nebija vai tās neizmantoji.
Pagājušā sezona izvērtās ļoti grūta. Pēdējais gads vidusskolā bija samērā traks. Arī uzsākt studijas augstskolā nebija vienkārši. Sadalot uzmanību, zuda efektivitāte. Pieņēmu lēmumu koncentrēties vienai lietai un izvēlējos sportu.

Sanāk, ka lēmuma pieņemšanai bija vajadzīgs laiks.
Jā, izvēli izdarīju sezonas vidū.

Somijas čempiones Rīgā parādīja spēku. Anastasija Andersone ir augsta līmeņa spēlētāja, komandā bija vairākas snaiperes. Kā bija pret viņām spēlēt?
Somietes ir ļoti labi saspēlējušās. Ātra un agresīva komanda. Ja Latvijā esam viena no ātrākajām komandām, vai pat ātrākā, piektdien un sestdien brīžiem netikām līdzi. Mēģinājām turēt tempu un lielāko daļu laika tas izdevās. Pati Andersone ir ļoti agresīva spēlētāja ar ātru metienu. Visas viņas kustības, driblu ieskaitot, notiek lielā ātrumā. Brīžiem nepaspējām samainīties, tāpēc somietes bieži izspēlējās līdz brīviem metieniem.

TTT varēja atļauties spēlēt bez stresa.
Pret "Catz" aizvadījām pārbaudes spēles, taču nācām, lai uzvarētu. Piektdien mūs no panākuma šķīra dažas kļūdas. Otrajā spēlē pietrūka Ievas palīdzības, taču, neskatoties uz to, uzvarējām cīņā par atlēkušajām bumbām. Uzskatu, ka saskārāmies tikai ar tradicionālo pirmsspēles uztraukumu. Es to saucu par labo uztraukumu. Tas pacilā visu komandu, ļauj iet un cīnīties. Dažreiz pārāk negatīvi reaģējam uz kļūdām. Tās nedrīkst kļūt par iemeslu galvas nolaišanai.

Ievai bija smaga nedēļa. Komanda saliedējās, lai viņai palīdzētu?
Visas meitenes ir par Ievu. Paudām viņai morālu atbalstu. Kad varējām - bijām blakus. Komanda darīja visu iespējamo, lai mazinātu sāpes.

Latvijas Jaunatnes basketbola līgas U19 čempionāta simboliskais piecnieks – Rūta Veidere (Rīdzene), Asnāte Fomina (TTP), Liene Stalidzāne (Pārdaugava), Kitija Laksa (Kolibri), Renāte Reine (Pārdaugava) – un MVP Ilze Jākobsone (Rīdzene). Foto: Romualds Vambuts

Uzvara LJBL U19 čempionātā, “Rīdzenes” meitenes ar treneriem Jāni Nešporu un Aigaru Neripu

2012. gada rudenī Liepājā. Foto: Mārtiņš Sīlis

Rūta Veidere un Ieva Krastiņa

Latvijas un Igaunijas čempionāta jaunā izspēles kārtība paredz sešu komandu turnīru. Jūti, ka vidējais spēļu līmenis ir mazliet labāks?
Uzvarēt ar pēc iespējas lielāku pārsvaru ir patīkami, taču spraigākās spēlēs var iegūt spilgtākas emocijas. Tad pacilājums par uzvaru ir lielāks. Pati izvēlos spēlēt pret labākām komandām nekā vienībām, kuras varam apspēlēt ar 30 punktu pārsvaru. Tam nav jēgas. Divu apļu izspēle "Top 6" turnīrā būs vērtīgāka visiem.

Spraigākas konkurences apstākļos katrai spēlei jāgatavojas citādāk. Neuzvaramu komandu nav, piemēram, uzskatu, ka varam apspēlēt Cēsis. Šobrīd nelielā bedrē atrodas "RSU/Merks", taču arī bez Lauras Auderes tā uzskatāma par diezgan saliedētu komandu. Viņas spēlē labi, taču nedaudz pietrūkst, lai parādītu labāko sniegumu.

Vasarā Tev nesanāca spēlēt U20 izlasē. Pārdzīvoji?
Man tas bija sāpīgi, jo iepriekšējā vasarā, spēlējot kopā ar 1992. gadā dzimušajām meitenēm, izkritām no A divīzijas. Nespēlēju veselības problēmu dēļ. Pārdzīvojumam bija pamats, jo maijā tiku iekļauta valstsvienības kandidātēs. Trenējoties ar augsta līmeņa spēlētājām, būtu daudz ieguvusi, taču pirmajā un vienīgajā treniņā varēju tikai pastāvēt malā. Sākumā plānoju, ka varēšu atgriezties līdz U20 čempionātam, taču lietas izvērtās savādāk. Ārsts neļāva piedalīties treniņos, tomēr pēc sarunas ar treneri Vīnbergu nolēmu izmēģināt. Piedalījos vienā treniņā, kuram sekoja pārbaudes spēles. Nebija plānots, ka spēlēšu, taču iesildīšanas laikā sajutos slikti. Treneris ieteica sakārtot veselību, lai nākamajā gadā tiktu uz kājām.