Kaspars Mājenieks: "Saņēmām īpašu piedāvājumu no Ķīnas – izmantosim!"

Spēlēšana Eiropas līgā – sāpīga un vērtīga pieredze?
Visi grib labus rezultātus, taču jāapzinās realitāte. Pretī stājās Eiropas kausa līmeņa komandas ar lielākām budžeta un sastāva iespējām. Arī 2017. gadā toreizējā “Vega 1/Liepāja” vienība pabeidza turnīru ar vienu uzvaru. Trešajā sabraukumā pa mizu dabūjām no favorītēm.

No otras puses, kā treneris varēju vērot un baudīt, uz ko jātiecas. Bijām gatavojušies Čehijas vicečempiones “Žabiny Brno” kombinācijām. Viņas pat nespēlēja sadarbības – visu izspēlēja tik ātri. Treneris (Viktors Pruša) piespieda skriet arī “vecajām”. Mums tā bija neatsverama pieredze – izņemot TTT, nevienai citai Latvijas komandai nav tādu iespēju.

Domāju, ka spēlēšana EWBL atmaksāsies gan sezonas turpinājumā, gan nākotnē. Daļa meiteņu paliks komandā, daļa dosies tālāk ar iegūto pieredzi. Ļoti patika čehu komandas ātrās pārejas uzbrukumā – kā viņas skrēja pa “koridoriem”. Parādīja, ka, neizmantojot sadarbības, var spēlēt skaistu un vieglu basketbolu. Gribu panākt, lai mēs spēlētu tāpat.

Pret “Pieštanske Čajky” aizvadījām labu otro puslaiku. Ļoti patika pretinieču saspēles vadītājas darbība – viņa, būdama leģionāre, presēja pa visu laukumu. Domāja par aizsardzību, ne tikai uzbrukumu. Līdzīgi kā mūsu Megana (Rozenboma), pat vēl izteiktāk.

Kā treneris daudz ieguvu visos sabraukumos. Piemēram, kontaktējos ar Nīderlandes valstsvienības galveno treneri Hakimu Salemu. Iepazinu viņa sistēmu, kā strādāt uz metienu. Centīšos šosezon aizbraukt praksē. Tas, kā meitenes met – fantastika! Siktivkaras “Nika” treneris Dmitrijs Šumihins ir Krievijas izlases galvenā trenera palīgs – iepazinu viņa zinātnisko darbu par fizisko sagatavotību.

Atvainojos, ka savainojumu dēļ nevarējām parādīt lielāku pretestību. Mūsu sastāvs ir atbilstošs budžeta iespējām, taču, spēlējot EWBL, ieguva gan treneris, gan komanda. Spēlēšana līgā prasīja līdzekļus, bet nauda izlietota ar plus zīmi. Arī skatītāju skaits pret Čehijas komandu bija pat lielāks nekā uz džeku spēlēm.

Vai šobrīd notiek pilnvērtīgs darbs fiziskajā sagatavotībā?
Atzīšu – pieļāvām kļūdas, nesagatavojot komandu otrā apļa sākumam, kā vajadzētu. Novembrī divām spēlētājām bija plaušu karsonis, kā arī Rūtas Veideres potītes savainojums – tas mūs izsita no līdzsvara. Pēc šiem notikumiem neturpinājām fiziski strādāt tikpat intensīvi kā sezonas sākumā. Ļoti labi skrējām, bet novembrī samazināju slodzi.

Vajadzēja samazināt treniņu skaitu, nemazinot intensitāti. Spēlētājas zaudēja formu. Analizējam situāciju – cenšamies janvārī nedzīt spēlētājas bedrē, bet palielināt tonusu. Treniņi kļuvuši daudz intensīvāki – meitenēm tas nepatika, jo viņas bija pieradušas vairāk atslābināties. Vienu jauno spēlētāju nomainīju pēc pāris sekundēm – laukumā nevar pastaigāties. Aizskrien līdz pozīcijai, tad atpūties.

Trīspadsmit un piecpadsmit gadus vecas meitenes laukumā – mērķtiecīgs vai piespiedu solis?
Varējām spēlēt arī šaurākā sastāvā. Spēlēšana Eiropas līgā meitenēm bija balva par padarīto darbu – iespēja piedalīties mājas spēlēs. Tas neparedz došanos izbraukumos. Viņas labi strādā un bija pelnījušas iepazīt spēlēšanu augstākā līmenī. Meitenes trenējas ar lielo komandu, bet šajā nedēļas nogalē ļāvām viņām sajust, kā ir spēlēt pret afroamerikānietēm (un izlašu spēlētājām).

Tam jākalpo motivācijas vairošanai – lai saprot, ka jāturpina mērķtiecīgi strādāt. Labi saprotam, ka tas nevar atspoguļoties tūlītējā rezultātā. Mana nostāja – ja jāizvēlas starp jaunāku spēlētāju, kura gatava “grauzt zemi” un kļūdīties, vai vecāku meiteni, kura laukumā atļaujas pastaigāties, izvēlēšos pirmo. Jaunākai kļūdas var piedot, ja viņa normāli cīnās.

Liepājnieces pirmo sezonu spēlē pret Lietuvas komandām, pirmo reizi viesojās Krievijā un janvāra beigās pirmo reizi brauks uz Ķīnu.
Saņēmām ielūgumu piedalīties pārbaudes turnīrā Taijuaņā ar Ķīnas un ASV komandu līdzdalību. Pirms tam plānojam pastiprināties garajā galā – redzēsim, uz turnīru vai līdz sezonas beigām. Tas ir īpašs piedāvājums. Liepājas sastāvā pulcētas vairākas 12. klases skolnieces – daļa pēc sezonas beigs spēlēt basketbolu vai dosies citur. Turnīrs Ķīnā viņām būs kā dāvana.

Ja labi nospēlēsim, iespējams, saņemsim piedāvājumu braukt uz Ķīnu arī starpsezonā. Vasarās komandas parasti brauc uz vairākām nedēļām. Mums jāiekļaujas vienā nedēļā, 23.-29. janvārī. Kāpēc ne?

Kāda ir tava slodze?
Nosacīti viens no vieglākajiem gadiem. Lielā komanda trenējas katru vakaru. Skolnieces trīsreiz nedēļā nāk uz treniņiem septiņos rītā. Mums ir trīs treneri – katrs nāk vienu dienu nedēļā. Vēl trenēju – vienā grupā – 2005. un 2006. gadā dzimušās meitenes. Apvienojām grupas, lai nemocītu bērnus. Katrā gadagājumā ir pa 8-9 meitenēm. Daudzviet vecākajās grupās ņem jaunās meitenes, bet – tas nepalīdz.

Tagad vienā grupā ir 16 meitenes – viņām jācīnās par vietu sastāvā. Nevar atslābt un netiek pārslogotas (vairākās grupās). Papildus ir U19 otrā komanda, kurā strādājam pārmaiņus ar Niku (Lagzdiņu). Viņš ir galvenais, pats pastrādāju 1-2 reizes nedēļā. Vēl ir individuālais darbs un rehabilitācija pēc fizioterapeita norādījumiem. Dienas vidū varu pavadīt laiku ar bērniem. Viss darbs notiek Liepājas Olimpiskajā centrā – mums ir foršs birojs.

Kā ar sērfošanu?
Esmu palaidies psiholoģiski, jo 2019. gada 1. janvārī vētras laikā Klaipēdā gandrīz aizgāju pie dieviem. Pārvērtēju savas spējas. Tagad grūtāk atsākt – neesmu labākajā formā un parādās stress. Jūtu, ka vajag iztīrīt galvu. Jāsaņemas!