Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:114, Did:0, useCase: 3

Pātelainena uzsvari: nākotne un attīstība. Par jaunu līgumu vēl nerunā un nedomā

Agris Suveizda

Pātelainena uzsvari: nākotne un attīstība. Par jaunu līgumu vēl nerunā un nedomā
Miksu Pātelainens. Foto: LFF

Latvijas futbola izlases galvenais treneris Miksu Pātelainens piektdien pusotru stundu ilgā preses konferencē paziņoja kandidātu sarakstu un komentēja UEFA Nāciju līgas gaidāmās spēles Kazahstānā (15. novembrī) un Andorā (19. novembrī).

- Atskatoties uz oktobra spēlēm, nevaram būt apmierināti ar rezultātiem, taču, skatoties tālāk par rezultātiem, biju diezgan priecīgs par to, ka futbolisti spēlēja ar lielāku brīvību, ātrāk saspēlējās un sāka atrast īstās kombinācijas un pozīcijas laukumā, sāka vairāk improvizēt taktikas ietvaros. Bija daudz pozitīvā, un patīkami, ka radījām vairāk vārtu gūšanas iespēju un sitienu pa vārtiem. Protams, ka nav jēgas radīt iespējas, ja nevaram tās izmantot, un mums ir ļoti daudz uzlabojama gan aizsardzībā, gan uzbrukumā un visā, kas ar to saistīts. Un mēģināsim to izdarīt novembra spēlēs.

- Vai jau ir bijušas sarunas ar federāciju par līguma pagarināšanu, un vai federācija ir teikusi, kas jāizdara novembra spēlēs, lai tiktu pie jauna līguma?
- Nē, par to neesam runājuši vispār. Vēlamies koncentrēties šīm spēlēm un tad skatīties tālāk. Mans līgums beigsies gada beigās, un pirms tā beigām negaidu nekādas sarunas. Protams, visiem ir šis jautājums, kas notiks, un tas palīdzētu, ja paveiktajam darbam būtu turpinājums, taču nekādu diskusiju nav bijis. Domāju, ka ir svarīgi koncentrēties svarīgākajai lietai. Un svarīgākā lieta mums šobrīd ir komandas attīstība, sastāva attīstība, nevis domāšana par kādas individuālas personas nākotni. Ir svarīgi, ka mēs zinām, ko spēlētāji var izdarīt. Ir svarīgi zināt, ko varam izdarīt kā komanda – kādas ir tās spējas un potenciāls. Un zināt, kas mums jāizdara nākotnē attīstības labā. Tas prasa laiku. Izlases vadībā esmu bijis trīs nometnes un esmu daudz sapratis [par komandu]. Un šīs zināšanas vēlos pilnībā izmantot novembra spēlēs un turpināt komandas attīstību. Arī pēc kandidātu saraksta var saprast, ka sastāvs nedaudz mainās un ir jauni spēlētāji. Kā jau teicu pēc Gruzijas spēles, domāju, ka tā ir mūsu nākotne – nedaudz atjaunināt sastāvu, kas padarīs mūs labākus futbola ziņā, palīdzot rādīt labāku sniegumu un sasniegt labākus rezultātus. Šis ir attīstības process, un ir svarīgi, lai neatkarīgi no tā, kurš vadīs izlasi, būtu skaidrība, kas ir jādara un kādas ir komandas spējas.

- Gruzija jau ir uzvarējusi grupā. Vai Latvijas pēdējām spēlēm grupu turnīrā būs kāda sportiskā nozīme?
- Noteikti. Katru reizi, kad izejam laukumā, gribam parādīt labu sniegumu. Ne vienmēr mēs esam to izdarījuši, taču tāds ir mūsu mērķis abās spēlēs: laukumā parādīt labu sniegumu un sasniegt pozitīvu rezultātu. Nevēlamies šīs spēles tikai atspēlēt un jau domās būt nākotnē. Šī ir nākotne. Būvējam komandu nākotnei. Katra reize, kad izejam spēles laukumā vai treniņlaukumā, mums ir iespēja attīstīties un būt labākiem. Un mēs izmantojam katru iespēju, šī nebūs izņēmums. Spēlētājiem katra spēle ir svarīga, jo viņiem ir jāparāda, ka viņi ir Latvijas izlases krekla cienīgi, un motivācijas ir daudz. Saprotam, ka komandā ļoti trūkst radošuma un daudz spēlētāju nav savainojumu dēļ, taču mēs par to neraudam un nedomājam par iztrūkstošajiem spēlētājiem. Strādājam ar tiem, kuri ir mūsu rīcībā, un mūsu rīcībā ir lērums spēlētāju, lai parādītu labu sniegumu.

- Runājot par radošumu: Mārtiņš Ķigurs pēdējā laikā aizvadījis vairākas ļoti labas spēles. Kas viņam jāizdara, lai iekļūtu izlasē?
- Jāturpina tādā pašā garā. Viņš pēdējā laikā iesitis vairākās Virslīgas spēlēs, un tas ir labi. Ķigurs ir radošs spēlētājs ar labu piespēli. Jā, aizsardzībā viņš var spēlēt labāk un pievērst lielāku uzmanību saviem pienākumiem aizsardzībā. Viņš laukumā arī varētu kļūt nedaudz asāks [uzbrukumu saasināšanā – A.S.]. Visu cieņu Virslīgai, taču starpība starp Virslīgas un izlases spēlēm ir liela. Spēles temps, ātrums, agresivitāte izlašu mačos ir pilnīgi citā līmenī. Jauniem spēlētājiem, kā Ķiguram, Toberam un citiem, kuru pašlaik nav izlasē, vēl ir daudz vietas progresam, lai būtu 100% gatavi izlašu spēlēm, taču ir lieliski apzināties, ka viņš ir parādījis labu sniegumu. Un viņš noteikti ir starp tiem spēlētājiem, kurus esmu ievērojis. Pirmoreiz ieraugot viņu laukumā, nodomāju: hmm, laba tehnika, laba vīzija, laba piespēle. Atbildot uz jautājumu, viņam ir jāturpina un jāprogresē.

- Prieks beidzot redzēt izlasē Ozolu, bet tajā palicis arī Ikstens. Nesaku, ka viņš ir slikts vārtsargs, bet viņam ar RFS bijusi slikta sezona, kamēr Ozolam sezona bijusi pilnīgi pretēja. Kādēļ izsaukti četri spēlētāji, nevis viena papildus vieta dota radošam spēlētājam, pussargam, piemēram, Ķiguram?
- Pirmkārt, Ikstenam nav bijusi slikta sezona. Kādam patīk brunetes, kādam – blondīnes, tas arī viss. Man patīk Kaspars. Viņš ir labs vārtsargs, labs sitienu atvairītājs un lielisks spēlē ar kājām – labākais šajā ziņā, kāds mums ir. Un domāju, ka viņš savu vietu ir nopelnījis. Jā, mums ir četri vārtsargi, un man ir prieks izsaukt Ozolu – redzēt, kā viņš trenējas. Nav nekādu šaubu, ka viņš aizvadījis fantastisku sezonu, un gribēju viņu izsaukt jau agrāk, tomēr pēc privātām diskusijām starp federāciju un klubu tika pieņemts lēmums to vēl nedarīt. Ne vienmēr situācija ir tik vienkārša, jo ir daudz ietekmējošu faktoru – kā psiholoģisku, tā fizioloģisku -, un tas ir labi, ka klubs izsaka savu nostāju. Esmu apmierināts, ka tagad viņš ir komandā, un ceru, ka viņš tajā arī paliks. Nedomāju, ka četri vārtsargi ir kaut kas jauns un ārkārtīgi neparasts – daudzām izlasēm ir četri vārtsargi, no kuriem tās izvēlas īstos. Un tas mums arī būs jāizdara: nav teikts, ka tieši Ozols paliks tribīnēs. Lēmumu pieņemsim kopā ar Koliņko.

- Pirmoreiz izsaukti arī Černomordijs un Saveļjevs.
- Černomordijs šosezon ir daudz spēlējis un parādījis labu sniegumu gan čempionu, gan arī U21 izlases rindās, kurā bijis komandas līderis. Man patīk, kā viņš lasa spēli, kā redz laukumu, kā piespēlē, un viņam, protams, ir arī labas auguma dotības. Viņam vēl ir daudz vietas progresam, taču svarīgi spēlētājus komandā iesaistīt tad, kad domājam, ka viņi tam ir gatavi arī mentāli. Man patīk Saveļjeva īpašības, viņa spēja piespēlēt. Viņš ir ļoti pārliecināts darbā ar bumbu. Brīžiem pat pārāk, kā tas bija U21 izlases spēlē Ukrainā [kad Saveļjeva bumbas zaudēšana savā soda laukumā beidzās ar ielaistiem vārtiem], taču viņš mācās no kļūdām. Daudz labprātāk dodu priekšroku spēlētājam, kurš ir pārliecinošs ar bumbu un izvēlēsies piespēlēt komandas biedram, nevis kritīs panikā un ar acīm ciet sitīs simt metru uz priekšu. Viņš spēj arī cīnīties par bumbu un spēlēt izklupienā. Viņš ir gudrs un spēcīgs puisis, un viņš ir mobils spēlētājs, kurš daudz kustās, darbojas arī presingā, lasa spēli, pārtverot bumbas, un var arī piesegt zonas, ja tas nepieciešams.

Kā allaž, runāju arī ar Daini [Kazakeviču, U21 izlases treneri], un viņš teica, ka Saveļjevs ir gatavs spert soli uz priekšu [uz lielo izlasi]. Oktobrī izlasē ienāca Cigaņiks, kurš parādīja ļoti labu sniegumu un nopelnīja atkārtotu izsaukumu, un cerams, ka vēl kāds spēlētājs šomēnes debitēs izlasē. Nevaru neko apsolīt, bet cerams, ka viņi treniņos pierādīs, ka ir pelnījuši debitēt. Kā jau teicu pēc Gruzijas spēles, mums ir daudz jauno spēlētāju [kuri varētu tikt izsaukti]. Atcerēsimies vienu lietu: mēs runājam par Latvijas izlasi. Ja kāds aizvada pāris labu spēļu, tas vēl nenozīmē, ka viņam ir jābūt izlasē. Ir jāskatās uz spēlētāju kopējo sniegumu un prasmēm, uz spēlētāja mentalitāti, uz to, cik stiprs viņš ir un vai viņš spēs iepeldēt dziļākos ūdeņos. Tas nav tik vienkārši: kāds iesit pāris vārtu vai atdod pāris piespēļu, un viņam uzreiz jābūt izlasē. Nē, tas tā nestrādā. Vieta izlasē ir jānopelna ar savu sniegumu un snieguma stabilitāti, nevis tikai dažiem uzplaiksnījumiem.

- Katrā preses konferencē runājam par spēlētājiem, kuru dažādu iemeslu dēļ izlasē nav. Iepriekšējā mēnesī trīs klubi, kuri cīnās par lielāku leģionāru skaitu, paziņoja, ka pat Virslīgai nav pietiekami daudz latviešu futbolistu. Vai arī izlasei trūkst spēlētāju resursu?
- Spēlētāju varētu būt vairāk. (Domā) Šie trīs klubi droši vien runā par Eirokausu spēlēm. Saprotu, kāpēc ir tāds viedoklis. Saprotu, taču arī Virslīgā netrūkst lielisku spēļu. Kaut vai "Riga" pret "Ventspili" – tas bija teicams futbols, spīdošs. Un šādu spēļu ar augstu tempu, labu pozitivitāti, sistemātisku saspēli, solīdu un saskaņotu aizsardzību bijis vēl. Virslīgā ir kvalitatīvas spēles, bet, jā, tajā ir arī ne tik augstas kvalitātes spēles. Mēs esam maza nācija: mums nav lēruma spēlētāju un lēruma kvalitatīvu spēlētāju. Tāpēc mums ir jāliek liels uzsvars uz jaunatnes attīstību. Mums ir labas akadēmijas, taču domāju, ka mums visiem ir jāsaliek kopā galvas un jāapvieno resursi, lai visi kopā radītu vairāk kvalitatīvu spēlētāju. Saprotu, kāpēc klubi tā saka. Esam maza nācija, kura turklāt piedalās arī citos sporta veidos, ne tikai futbolā: ir arī hokejs, basketbols un daudz citu sporta veidu, kas savā starpā sacenšas par talantīgiem jauniešiem. Jaunatnes attīstība ir ļoti svarīga labāku rezultātu sasniegšanai.

- Novembra spēles izšķirs, kurā grozā būsim Eiropas čempionāta kvalifikācijas izlozē. Vai izlasei ir svarīgi nebūt pēdējā grozā un vai zināt, kas jāizdara, lai tajā nebūtu?
- Par to nedomāju vispār. Vispār! Domāju tikai par to, kas mums ir jāizdara šajās divās spēlēs, bet ne groziem un tamlīdzīgām varbūtībām. Pilnībā koncentrējamies tam, kā spēlē Kazahstāna un Andora, šo komandu stiprajām un vājajām pusēm, un tam, kas mums jāizdara, lai šīs vājās puses izmantotu un apturētu tās stiprās puses. Varbūtības, kurā grozā būsim, manā prātā nav izskatītas. Par to domāsim, kad izloze būs klāt. Ir svarīgi uzmanību koncentrēt svarīgākajām lietām un ne tik daudz skatīties uz lietām, kas nav tik būtiskas. Šobrīd ļoti svarīgas ir šīs divas spēles, lai mēs varētu tajās iegūt pozitīvu rezultātu. Ir ļoti, ļoti svarīgi pievērst uzmanību attīstībai un izcelt ceļu, pa kuru mums jāiet. Jo mēs neesam lieliski: domāju, ka jūs visi tam piekritīsiet un ka neviens šajā telpā neteiks, ka esam fantastiska komanda. Mums ir ārkārtīgi daudz, ko uzlabot. Un tas ir vissvarīgākais. Svarīgākais ir tas, lai katrs spēlētājs ar katru spēli labāk izprastu savu uzdevumu un parādītu labāku sniegumu. Attīstība nenotiek vienā mirklī, un šis process nav nekāds rožu dārzs ar vienu panākumu pēc otra. Kamēr vien tendence ir pozitīva, esmu priecīgs. Man svarīgākais ir tas. Protams, ka gan Kazahstānā, gan Andorā gribam parādīt labu sniegumu un uzvarēt, bet svarīgākais ir attīstības process.

- Rakels nesen pret "Valmieru" nespēlēja savainojuma dēļ. Vai tagad viņš ir pilnībā gatavs?
- Viņam kļūst labāk. Ja vaicā, vai viņš šodien ir gatavs par 100%, tad, nē, viņš tāds nav. Taču viņam kļūst labāk. Tagad viņam vairs nav sāpju, tomēr muskuļu grupā vēl ir jūtams vājums, kam mums vajadzēs sekot līdzi. Un cerams, ka viss būs kārtībā. Arī citiem spēlētājiem ir kādas problēmas un jautājuma zīmes, un šo pāris jautājuma zīmju dēļ sastāvā var būt izmaiņas [divas dienas vēlāk Igors Tarasovs aizstāja savainoto Aleksandru Fertovu – A.S.]. Šādas sīkas problēmas ir dabiskas, jo ir sezonas beigas un aiz muguras ir daudz spēļu un treniņu.

- Ļoti daudz runājat par attīstību. Vai domājat komandas attīstību vai arī individuālo attīstību? Un vai domājat, ka šī pozitīvā tendence ir un ka ar katru spēli sniegumā pozitīvo aspektu kļūst vairāk?
- Tu nokavēji manu ievadrunu, tā ka nākamreiz labāk brauc ar agrāku autobusu (smaida). Kā sākumā sacīju, spēļu analīzē bija redzams, ka uzbrukuma darbībās ir vairāk brīvības un ka spēlētāji spēlē atbrīvotākā manierē, vienlaikus saglabājot koncentrēšanos. Lielāka brīvība, sākam atrast spēlētājus ar īsām piespēlēm, kombinācijām un ar to palīdzību veidojam vārtu gūšanas iespējas, kas ir labi. Informēsim spēlētājus par šīm pozitīvajām lietām. Un, protams, arī par tām lietām, kuras vēlamies labot. Tas ir normāls informēšanas process. Kā jau teicu iepriekšējā atbildē, attīstības process ne vienmēr notiek no spēles uz spēli. Ļoti reāla var būt situācija, ka vienā spēlē kādā aspektā parādām labu sniegumu, bet nākamajā tajā pašā aspektā vairs neizdodas to atkārtot. Tas ir normāls process. Taču domāju, ka tendence noteikti ir pozitīva. Smieklīgi skanēs, bet, paskatoties uz mūsu pirmo spēli pret Igauniju un iepriekšējo spēli pret Gruziju, tagad mēs spēlējām labāk. Aizmirstiet rezultātus, pret Gruziju mēs spēlējām labāk, nekā mēs spēlējām pret Igauniju. Pret Igauniju mēs uzvarējām, bet pret Gruziju zaudējām ar 0:3 – neviens negrib zaudēt ar 0:3. Taču, skatoties tālāk par rezultātiem, mūsu sniegums bija labāks.

- Uzbrukumā?
- Uzbrukumā, taču arī dažās aizsardzības darbībās. Pirmie ielaistie vārti pret Gruziju bija ar lielisku sitienu, taču tajā epizodē, protams, pussargi varēja aizsargāties labāk. Otrajos ielaistajos vārtos mūsu pussargi slikti izsekoja līdzi pretiniekiem un pārāk pārsteidzīgi nospēlējām izklupienā, zaudējot pozīcijas laukumā. Trešie ielaistie vārti bija Gruzijas pretuzbrukumā: iespējams, ka mūsu malējo aizsargu sākotnējās pozīcijas nebija pareizas, nedaudz par augstu, lai tiktu galā ar gruzīnu ātrumu. Un mēs zinājām, ka viņu spēlētāji ir ātrāki par mums. Arī Kazahstānas spēlētāji tādi būs, visi to zina, tādēļ sākotnējās pozīcijas jāizvēlas labāk. Taču kopumā spējām Gruziju ierobežot līdz, ja pareizi atceros, pieciem vai sešiem centrējumiem visā spēlē, bet Gruzija ir ļoti bīstama tieši pēc centrējumiem, malējiem pussargiem virzoties uz vidu un malējiem aizsargiem pieslēdzoties uzbrukumam un centrējot garajam uzbrucējam. Un ar to tikām galā labi, tā ka mūsu sniegumā ir arī pozitīvas lietas. Nepārprotiet, es neesmu priecīgs par spēli pret Gruziju: mēs zaudējām ar 0:3, tā ir katastrofa. Taču tādā situācijā mēs šobrīd diemžēl esam.

Atbildot uz pirmo jautājumu: komanda ir individuālu spēlētāju kopums. Ir ļoti svarīgi trenēt un attīstīt individuālus spēlētājus, jo lēmumu laukumā pieņem individuāls spēlētājs. Protams, ir ļoti svarīgi runāt arī par komandu kopumā, bet ir ļoti svarīgi trenēt un attīstīt individuālus spēlētājus: kurp un kā skriet, kurp, kā un kāda veida piespēli izdarīt utt. Koncentrējamies uz abām lietām: veidojam informatīvus video gan spēlētājiem individuāli, gan arī par komandu kopumā. Rādām šos video un runājam par individuāliem spēlētājiem un noteiktām situācijām. Piemēram, runājam ar malējiem aizsargiem par aizsargāšanos flangos. Runājam ar centra aizsargiem par aizsargāšanos pret saasinošajām piespēlēm un centrējumiem. Un uzbrukumā tāpat. Runājam ar individuāliem spēlētājiem, bet runājam arī ar komandu, jo tas viss ir savā starpā saistīts. Koncentrējamies abiem – gan individuālu spēlētāju, gan komandas attīstībai -, taču mana filosofija ir komandas trenēšana caur individuālu spēlētāju trenēšanu, jo lēmumu pieņem individuāls spēlētājs un komandas sniegumu veido visi šie individuālie lēmumi.

- Vai bija iespēja, ka novembra spēlēs varētu piedalīties Gļebs Kļuškins?
- Bija. Viņš ir atgriezies laukumā, RFS spēlēs ejot uz maiņu. Un saruna ar Valdu [Dambrausku] un Gļebu deva man atbildi. Viņš nav gatavs spēlēt 90 minūtes. Viņš nav gatavs trenēties pilnībā un spēlēt 90 minūtes, un viņam ir potītes problēma: tā kā abas spēles aizvadīsim uz mākslīgā seguma, tas viņa situācijai nepalīdz. Šie faktori lika pieņemt šādu lēmumu. Viņš ir radošs un mums svarīgs spēlētājs. Līdzīgi kā Jānis Ikaunieks un Ivans Lukjanovs, kuru arī nebūs. Taču tā ir futbola sastāvdaļa.

- Ņemot vērā segumu, laika apstākļus un citus faktorus, kādus taktiskos pielāgojumus varam sagaidīt?
- Iztrūkstošie spēlētāji nemaina to, kā vēlamies spēlēt. To, kā vēlamies spēlēt, ietekmē pretinieki. Izvēloties taktiku, ņemam vērā pretiniekus un to, kādi spēlētāji ir mūsu rīcībā. Mums ir daudz uzbrūkošu spēlētāju. Kāds varētu teikt, ka trūkstošie spēlētāji paplašinātu izvēles iespēju un, iespējams, uzlabotu kvalitāti, bet tas ir gaumes jautājums. Mums šo spēlētāju nav, un tas neietekmēs mūsu plānu. Zinām, ka pret Kazahstānu brīžiem tiksim iespiesti pie ringa virvēm, bet tas nenozīmē, ka vēlamies visu laiku ļoti zemu aizsargāties. Vēlamies uzbrukt. Domāju, ka mājas spēlē pret Kazahstānu mums bija pietiekami daudz vārtu gūšanas iespēju, lai uzvarētu. Zinām, ka Kazahstāna mājās ir stipra komanda. Tā ir ātra un tehniska komanda, kas ļoti daudz izmanto flangus un bieži ieskrien aiz mūsu centra aizsargu mugurām. Aizsardzības ziņā mums jābūt tam gataviem, un tāds būs mūsu treniņu mērķis – dot spēlētājiem informāciju, kādas pozīcijas jāieņem, kā jāparedz situācijas, lai minimizētu draudus. Taču iztrūkstošie spēlētāji mums, protams, dotu vairāk izvēles iespēju uzbrukumā.

- Skaidrs, ka neatklāsiet detaļas, taču, kā mēģināsiet uzlauzt Andoras 11 spēlētāju aizsardzību: vairāk izmantosim flangu spēlētājus, varbūt izvēlēsimies spēlētājus, kuri labāk spēlē ar galvu – piemēram, Šabalu, lai arī garākais ir Uldriķis?
- Man patīk tavi piesardzīgie un delikātie centieni atklāt mūsu taktiku. Analizēju Andoras spēli Rīgā un arī nākamās spēles. Esam veikuši nelielas korekcijas plānā, kā vēlamies spēlēt, un cerams, ka tās nostrādās. Ja runājam par centrējumiem, tad tā ir centrētāja atbildība atrast spēlētāju soda laukumā, taču citu spēlētāju atbildība ir būt soda laukumā un atbrīvoties no sedzējiem. Ja nenotiek abas no šīm lietām, tad ir ļoti grūti to izlabot. Protams, ka sakām spēlētajiem, lai viņi pievērš uzmanību saviem centrējumiem un to kvalitātei, savai kustībai soda laukumā. Mums šajos aspektos ir jāprogresē, tāpat kā visos pārējos. Andora ir ļoti organizēta komanda, un tās spēlētāji ir ļoti ātri un spēcīgi. Un viņi ir arī tehniski. Ja runājam par Andoras spēlētājiem, kuri skrien pretuzbrukumos, viņi ir ļoti tehniski. Viņi nav slikti. Dienas, kad Andorā varēja uzvarēt ar desmit, astoņiem, sešiem vārtiem, ir sen garām. Tā ir ļoti organizēta komanda, un liels nopelns tajā ir viņu trenerim. Nedrīkstam būt necienīgi vai novērtēt Andoru par zemu. Pret Kazahstānu viņi vārtus guva pēc presinga. Veica augstu presingu, atņēma bumbu un guva vārtus. Lieliski! Andora nav tikai komanda, kas visu laiku aizsargājas. Tbilisi Andora augstu presingoja Gruziju un pēc presinga gandrīz guva vārtus. Arī šajā ziņā Andora ir organizēta. Andoras spēlē ir taktiskie elementi, kas ir labi. Mēs cienām Andoru, un visi to ciena. Arī Gruzija cienīja Andoru, un spēli izšķīra Gruzijas meistarība. Nedaudz mainīsim savu spēli un cerams, ka būsim pozitīvā ziņā iedomīgāki, agresīvāki, precīzāki, produktīvāki. Tas ir vajadzīgs, lai uzvarētu. Ja esi svārstīgs un pavirši izdari piespēles, tad vārtus arī negūsi.

- Vai kādreiz iepriekš esat izsaucis četrus vārtsargus?
- Neatceros. Vai tas tiešām ir svarīgi? Zinu, ka jums patīk statistika un tas, kas notiek pirmoreiz. Bet vai tas ir svarīgi? Svarīgi ir tas, lai mums būtu kvalitatīvi vārtsargi un neielaižam vārtus. Tādēļ mums arī ir četri vārtsargi, lai redzētu viņus visus un izvēlētos šobrīd labākos.

- Runājot par radošuma trūkumu: vai Andoras spēles dēļ apsvērāt Torresa izsaukšanu?
- Jā, apsvēru. Pēdējā laikā viņš ir spēlējis labi un bijis nozīmīgs spēlētājs. Viņš savai spēlei ir pievienojis sitienus vārtu rāmī, kas ir ļoti svarīgi – desmitā numura pozīcijā vajag ne tikai piespēlēt, bet arī pašam būt draudam vārtiem. Jā, apsvēru, un man vienmēr ir vēl viens saraksts ar spēlētājiem, kuri ir tuvu īstajam sastāvam. Un tajā sarakstā viņš varbūt ir tikpat tuvu izlasei, kā visi pārējie tajā sarakstā esošie spēlētāji. Man Kristians patīk. Viņš ir labs spēlē ar bumbu, ar labu piespēli, bet šobrīd viņš vēl ir šajā rezerves sarakstā.

- Černomordijs tika izsaukts lielāka potenciāla un nākotnes dēļ? Jo klubā pēdējā laikā rotācijā augstāk bijis Stuglis.
- Viņš šosezon ir aizvadījis daudz spēļu. Tas ir nākotnes dēļ, tādēļ iesaistām jaunus spēlētājus. Un domāju, ka viņam ir nākotne. Domāju, ka šobrīd vairāk pieredzējušie komandas biedri ir viņam nedaudz priekšā, taču viņš ir ņemts ar skatu nākotnē. Gribētu, lai gan viņš, gan Saveļjevs ierastos treniņos ar mērķi parādīt, ka viņi ir labākie. Gribam tādu attieksmi un tādu attieksmi arī sagaidām – neko mazāk. Negribam, lai jaunie spēlētāji būtu komandā tikai skaita pēc. Gribam, lai viņi ierastos pierādīt, ka savā pozīcijā ir labākie. Cigaņiks ar savu attieksmi, enerģiju tam ir piemērs. Viņš bija fantastisks. Un zinu, ka šie jaunie spēlētāji tādi ir. Tas ir arī vēstījums, ko vienmēr pirmajā dienā nododu jaunajiem spēlētājiem: lai viņi ierastos pierādīt, ka ir labākie.

- Vai Černomordijs un Saveļjevs tiktu izsaukti, ja šomēnes spēlētu arī U21 izlase?
- Tas ir ļoti hipotētisks jautājums. To tā arī atstāsim.

- Vai izskatījāt arī Stugļa kandidatūru un vai viņu uzskatāt par aizsargu vai uzbrucēju, kā viņš sāka karjeru un kurā pozīcijā nedaudz spēlējis arī šosezon?
- Redzu viņu kā centra aizsargu, un viņš ir aizvadījis labu sezonu, pēc standartsituācijām gūstot vairākus svarīgus vārtus un parādot savu vārtu gūšanas māku un uzbrucēja instinktus. Viņš ir garš spēlētājs ar labu piespēli. Jā, esmu viņu skatījies, taču nedomāju, ka viņš šobrīd spētu iekļūt mūsu pamatsastāvā – mums svarīgāk ir izsaukt jaunu spēlētāju nākotnei, kurš bijis U21 izlases līderis un balsts. Domāju, ka tā būtu labāka izvēles iespēja nākotnei, bet nekad neizslēdzu neviena spēlētāja izsaukšanas iespēju, īpaši ņemot vērā, kā Stuglis spēlē un kādu pienesumu viņš deva titula iegūšanā. Kā jau teicu, vairāk skatīsimies nākotnē.

- Vai šo lēmumu ietekmēja arī tas, ka "Riga" daudz vairāk spēlē ar bumbu un Stuglis šajā ziņā ir labāks nekā aizsardzības darbībās?
- Jā, mums ir daudz jāaizstāvas, bet, no otras puses, vēlamies spēlētājus, kuri jūtas ērti spēlē ar bumbu un var iesākt uzbrukumus. Gribam sistemātiski saspēlēties, nevis bliezt bumbu uz priekšu. Un tajā ziņā, domāju, esam daudz progresējuši. Atbilde uz jautājumu ir gan "jā", gan "nē". Stuglis ir lielisks ar bumbu un šajā ziņā mums varētu palīdzēt, bet Černomordijs ir izteiktāks aizsargs, kurš arī nebūt nav slikts ar bumbu, un vairāk var palīdzēt tieši aizsardzībā.

- Runājot par talantiem Tobers šosezon ir spēlējis ļoti daudzās pozīcijās. Kura, jūsuprāt, ir viņa labākā pozīcija?
- Labs jautājums. Viņš vēl ir jauns – tikai 17 gadus vecs. Domāju, ka viņš labi spēlēt var vairākās pozīcijās. "Liepājā" lielākoties viņš ir spēlējis kā centra aizsargs un bijis lielisks. Viņš ir spēlējis arī kā kreisās malas aizsargs, bet U21 izlasē spēlējis arī kā labās malas aizsargs. Viņš ir daudzpusīgs spēlētājs, spēcīgs spēlētājs. Domāju, ka viņa labākā pozīcija droši vien ir centra aizsargs – ja viņš savam arsenālam pievienos nedaudz vairāk asuma un ātruma. Viņš ir labs piespēlētājs, pārliecināts, mierīgs, labs gaisā, var aizsargāties. Viņš var spēlēt arī kā centra pussargs. Taču domāju, ka, ja viņš kļūtu nedaudz asāks un ātrāks, viņš var kļūt par lielisku centra aizsargu – gan savas spēles ar bumbu, gan arī aizsardzības darbību dēļ. Kas man patīk, viņš iebiedē savus pretiniekus. Futbols ir arī psiholoģisks karš, ne tikai taktisks un fizisks. Pret viņu spēlēt nav viegli, jo viņš terorizē savus pretiniekus.

Latvijas izlases kandidātu saraksts Nāciju līgas spēlēm

PozīcijaSpēlētājsVecKlubsS/V
VārtsargiAndris Vaņins37Zurich (Šveice)95
Pāvels Šteinbors33Arka (Polija)4
Kaspars Ikstens29RFS2
Roberts Ozols23Riga-
AizsargiVitālijs Maksimenko27Olimpija (Slovēnija)40/1
Vladislavs Gabovs31Riga38
Kaspars Dubra27RFS27/2
Vitālijs Jagodinskis26Ventspils26
Roberts Savaļnieks25RFS10
Antons Kurakins28Riga8
Mārcis Ošs27Xamax (Šveice)3
Vadims Žuļevs30Ventspils1
Antonijs Černomordijs22Riga-
PussargiIgors Tarasovs30Slask (Polija)29/2
Ritvars Rugins28Ventspils29
Vladimirs Kamešs30Liepāja/Mogo17/1
Vjačeslavs Isajevs24RFS3
Andrejs Cigaņiks21Cambuur (Nīderlande)2
Aleksejs Saveļjevs19Hellas Verona (Itālija)-
UzbrucējiValērijs Šabala23Podbeskidzie (Polija)49/12
Deniss Rakels26Riga25
Artūrs Karašausks26Akzhayik (Kazahstāna)19/1
Dāvis Ikaunieks24Jablonec (Čehija)18/4
Roberts Uldriķis20Sion (Šveice)7/1

  +2 [+] [-]

, 2018-11-12 20:03, pirms 6 gadiem
varbūt, ka viņš ir ļoti labs speciālists, to ne man spriest, bet es kaut kā zemapziņā gaidīju ko vairāk... Viņš ir pilnīgi nemanāms (tātad, laikam jau labs), jo nekādus s*dus nevāra

  +3 [+] [-]

, 2018-11-12 20:28, pirms 6 gadiem
Ja nākamajās 2 spēlēs kopā Miksu izcīnīs mazāk par vienu punktu, viņa krēsls sāks smagi šūpoties.

  +3 [+] [-]

, 2018-11-12 20:44, pirms 6 gadiem
- Pirmkārt, Ikstenam nav bijusi slikta sezona. Kādam patīk brunetes, kādam – blondīnes, tas arī viss. Man patīk Kaspars.

Pērle

  -2 [+] [-]

, 2018-11-12 20:51, pirms 6 gadiem
Hm, kad jūt ka pakaļa deg, jo nav izpildīts plāns saistībā ar Naciju līgu, tad......atliek stāstīt par nākotni un attīstību, jo tās ir lietas, kurās nākotnes kontekstā nevienam nav lemts ielūkoties.

  +3 [+] [-]

, 2018-11-12 21:31, pirms 6 gadiem
Kāpēc Ontužāns nav izsaukts pat uz U19?

  -1 [+] [-]

, 2018-11-13 00:47, pirms 6 gadiem
Miksu:
Spēles temps, ātrums, agresivitāte izlašu mačos ir pilnīgi citā līmenī. Jauniem spēlētājiem, kā Ķiguram, Toberam un citiem, kuru pašlaik nav izlasē, vēl ir daudz vietas progresam, lai būtu 100% gatavi izlašu spēlēm, taču ir lieliski apzināties, ka viņš ir parādījis labu sniegumu

Jods:
Izlase spēlē lēnāk par top5 Virslīgā. Tā kā nevajag te noniecināt 41 stiprāko līgu, kamēr izlase ir 10 vietas zemāk Eiropā.

  -1 [+] [-]

, 2018-11-13 08:59, pirms 6 gadiem
sasperjods-k rakstīja: Miksu:
Spēles temps, ātrums, agresivitāte izlašu mačos ir pilnīgi citā līmenī. Jauniem spēlētājiem, kā Ķiguram, Toberam un citiem, kuru pašlaik nav izlasē, vēl ir daudz vietas progresam, lai būtu 100% gatavi izlašu spēlēm, taču ir lieliski apzināties, ka viņš ir parādījis labu sniegumu

Jods:
Izlase spēlē lēnāk par top5 Virslīgā. Tā kā nevajag te noniecināt 41 stiprāko līgu, kamēr izlase ir 10 vietas zemāk Eiropā.
Tas Ķigura jautājums bija labs. Pasaka, ka visu cieņu Virslīgai, bet izlasē ir citi ātrumi. Tai pat laikā Fertovs, Savaļnieks, Rugins, Kamešs ir ok šajā sasaukumā. Iepriekš ņēma Solovjovu. Starp aizsargiem tikai 2 nav no Virslīgas.
Kur ir tās robežas? Kam ir jānotiek, lai notiktu normāla spēlētāju selekcija? Nāciju līga ir glorificētas pārbaudes spēles. Ja necīnies par uzvaru grupā, tad tās ir tikai pārbaudes spēles. Varbūt tā arī pret tām izturēties un turpināt izmēģināt jaunas lietas, līdz tās aiziet?
Pātelainens izskatās joprojām negatavs Latvijas futbola realitātei.

  -1 [+] [-]

, 2018-11-13 13:09, pirms 6 gadiem
Kādēļ joprojām izlasē tik maz latviešu futbolistu?
Viņi ir un nav nemaz tik maz, bet priekšroka tiek dota apmēram tāda paša līmeņa krieviem. . .
Paliek iespaids, ka latviešu spēlētāji izlasē ir nevēlami, vismaz viņiem jābūt galvas tiesu pārākiem, lai tiktu aicināti. . .

  -1 [+] [-]

, 2018-11-13 14:39, pirms 6 gadiem
sasperjods-k rakstīja: Miksu:
Spēles temps, ātrums, agresivitāte izlašu mačos ir pilnīgi citā līmenī. Jauniem spēlētājiem, kā Ķiguram, Toberam un citiem, kuru pašlaik nav izlasē, vēl ir daudz vietas progresam, lai būtu 100% gatavi izlašu spēlēm, taču ir lieliski apzināties, ka viņš ir parādījis labu sniegumu

Jods:
Izlase spēlē lēnāk par top5 Virslīgā. Tā kā nevajag te noniecināt 41 stiprāko līgu, kamēr izlase ir 10 vietas zemāk Eiropā.
Izlase jau spēlē lēnāk, jo pretinieks gudrāks, visu nosedz, visas primitīvās futbola viltības nolasa. Vnk neļauj spēlēt. Meistarība jau ir arī galvās, ne tikai kājās. Turklāt mūsu izlase ir neticami nesaspēlējusies. Tas ir kāsītis trenerim, ka tik zema līmeņa izlase pat neizmanto vienu no šādu izlašu iespējamiem trumpjiem, kas būtu laba partnera izjūta. Kas, piemēram, Andorai liels pluss. Vispār sajūta, ka izpratne par futbola niansēm, taktiku pēdējos gados tik uz leju vien iet. Spēlē visādas pārgudras 4-2-3-1 shēmas un tml. bet parastās futbola patiesības aizmirstas. Nu ko soms var runāt par individuālo spēlētāju sniegumu. Tur tak tāpat nekāda brīnuma nebūs'ņem ko gribi. Komanda viņam jācenšas saliedēt, pamatsastāvs. Kā Andorai. Tad varbūt kaut kas sāks notikt.

p.s. Ja tiešām gribētos salīdzināt izlasi pret virslīgu, tad būtu jātaisa spēle izlase pret, piemēram, Rīgu. Bet tā būtu tikai draudzība spēle un tik un tā neko objektīvi neparādītu.

     [+] [-]

, 2018-11-13 14:44, pirms 6 gadiem
Šitais par futbolu rakstītājs ,tikai vienu jautājumu māk uzdot , kāpēc nav tas ,bet ir tas ...

  -1 [+] [-]

, 2018-11-13 14:51, pirms 6 gadiem
Man patīk ,kā Latvijas futbola izlase ir sākusi spēlēt, jo esu tai sekojis no 90gadu sākuma un mani priecē parādītā spēle... ar laiku būs arī uzvaras! Ziniet ,kas tagad būtu "stūlbi" atkal mainīt treneri...