Starp Āziju un Eiropu – futbols, politika un finanšu krīze milzīgajā Stambulā

2022-10-13 13:03 Agris Suveizda

@agrissuveizda

Starp Āziju un Eiropu – futbols, politika un finanšu krīze milzīgajā Stambulā — Redžeps Erdoans "Başakşehir" stadiona atklāšanā. Foto: Ozan Kose/AFP

Latvijas čempionvienība un kausa īpašniece RFS šajā Eirokausu kampaņā lutina ne vien ar rezultātiem, trilleriem un izklaidi, bet arī ar kārtīgu vēstures stundu, tiekoties ar simtgadīgiem klubiem un braucot uz pilsētām, par kurām tik bieži klausījāmies skolas solā. Grupu turnīrā RFS debitēja renesanses šūpulī Florencē, bet šovakar viesosies iedzīvotāju ziņā lielākajā pilsētā Eiropā – Stambulā jeb kādreizējā Bizantijā, Konstantinopolē, kas ilgāk nekā pusotru tūkstošgadi bija dažādu impēriju galvaspilsēta un savieno divas pasaules daļas – Eiropu un Āziju.

Astoņi Stambulas klubi Superlīgā
Turcija starp UEFA dalībvalstīm ir otrā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā un trešā lielākā platības ziņā, taču tikai aptuveni 3% tās teritorijas atrodas Eiropā. Turcijas Eiropas zemes ir aptuveni Vidzemes vai Ziemeļmaķedonijas izmēros, toties šajā teritorijā no Turcijas nepilniem 85 miljoniem iedzīvotāju dzīvo gandrīz 12 miljoni – ap 10 miljoniem, protams, Stambulā. Atkarībā no kritērijiem un atskaites gada tabulas izskats var mainīties, taču Stambulu, kurā dzīvo vairāk nekā 15 miljoni cilvēku, varam saukt par iedzīvotāju skaita ziņā lielāko pilsētu Eiropā. Salīdzinājumam: Stambulā dzīvo par 4-5 miljoniem vairāk cilvēku nekā Beļģijā, Čehijā, Grieķijā, Portugālē, Zviedrijā vai arī visu Turcijas kvalifikācijas pretinieču (Horvātijas, Velsas, Armēnijas, Latvijas) summā.

Kaut arī Turcijas galvaspilsēta ir Ankara, tās nozīmīgākā pilsēta ir Stambula, kas dominē arī valsts sporta dzīvē. Trīs pārliecinoši titulētākie futbola klubi ir Stambulas milži "Fenerbahçe" (28), "Galatasaray" (23) un "Beşiktaş" (21, tālāk ar septiņiem seko "Trabzonspor"), kuri starp Trabzonas un Bursas triumfiem no 1984. līdz 2009. gadam izcīnīja 25 titulus pēc kārtas (11 – "Galatasaray", pārējie pa septiņiem), bet šajā Superlīgas sezonā varētu sarīkot arī iekšējo Stambulas čempionātu, jo astoņas(!) no deviņpadsmit līgas komandām ir no Stambulas. Tas ir kaut kas vēsturisks pat Stambulai, jo vēl 2013./14. g. Superlīgas sezonā bija tikai četri Stambulas klubi – bez trim grandiem arī "Kasımpaşa". Tad uz augšu tika "Başakşehir", 2020. gadā pievienojās "Fatih Karagümrük", bet šovasar – arī "Ümraniyespor" un "İstanbulspor".

Tādējādi 144 no 342 jeb 42% Superlīgas sezonas spēļu notiks Stambulā un katrs Stambulas klubs savā pilsētā aizvadīs 25 no 36 spēlēm, kamēr "Gaziantep" no Sīrijas pierobežas pilsētas uz Stambulu 850 kilometrus nāksies mērot pat astoņreiz sezonā. Neskaitot acīmredzamos Gibraltāra vai Andoras gadījumus, tik daudz vienas pilsētas komandu kā Turcijā nav nevienā citā Eiropas augstākajā līgā. Anglijas Premjerlīgā septiņi no divdesmit klubiem bāzējas Londonā, Armēnijā seši no desmit klubiem spēlē Erevānā (neskaitot "Noah", kas februārī galvaspilsētu nomainīja pret Armaviru), bet Bulgārijā – seši no sešpadsmit Sofijā, ieskaitot "CSKA 1948", kas spēles uzņem Bistricā. Pa pieciem klubiem ir Dublinai (5/10), Tallinai (5/10) un Reikjavīkai (5/12). Tikmēr Francijas augstākajā līgā visi 20 klubi ir no dažādām pilsētām, tāpat kā visi 16 klubi Norvēģijā vai visi 14 klubi Kazahstānā.

Pilsēta	Skaits	Klubi
Stambula	8/19	Beşiktaş (2.); Fenerbahçe (4.); Başakşehir (5.); Galatasaray (6.); Kasımpaşa (9.);
		İstanbulspor (13.); Fatih Karagümrük (18.); Ümraniyespor (19.);
Londona	7/20	Arsenal (1.); Tottenham (3.); Chelsea (4.); Fulham (9.); Brentford (11.);
		West Ham (13.); Crystal Palace (15.);
Erevāna	6/10	Urartu (1.); Alashkert (2.); Ararat-Armenia (3.); Pyunik (4.); Ararat (7.); BKMA (9.);
Sofija	6/16	CSKA 1948 (1.); CSKA (3.); Slavia (5.); Levski (6.); Lokomotiv (8.); Septemvri (14.);
Dublina	5/10	Shamrock Rovers (1.); St. Patrick's (4.); Bohemians (6.); Shelbourne (7.); UCD (10.);
Tallina	5/10	Flora (1.); Levadia (2.); Nõmme Kalju (4.); Kalev (8.); Legion (9.);
Reikjavīka	5/12	Víkingur (2.); KR (4.); Valur (6.); Fram (8.); Leiknir (11.);

Iekavās norādīta pašreizējā vieta līgā.

Pilnas un tukšas tribīnes
Milzīgais Stambulas iedzīvotāju skaits gan nenozīmē, ka visi astoņi Superlīgas klubi pilsētā arī bauda lielu popularitāti. Lielais trio stadionos regulāri pulcē 30-50 tūkstošus cilvēku, bet pārējo klubu apmeklētība krietni atpaliek arī no reģionu komandām. Tā, piemēram, RFS pretinieces "Başakşehir" vidējā apmeklētība Superlīgas sezonā ir tikai nedaudz virs diviem tūkstošiem. Līgas priekšpēdējā vieta apmeklētībā gan ir saistīta arī ar to, ka šosezon lielo spēļu, kuras pulcētu pretinieku fanu tūkstošus, vēl nav bijis, taču būtību tas nemaina – aiz lielā trio pārējiem Stambulas klubiem ir ļoti mazas fanu bāzes. "Başakşehir" pieprasītākās spēles bijušas Eirokausos – "play-off" kārtā pret Beļģijas "Antwerp" (1:1) atnāca trīsarpus tūkstoši, bet grupu turnīrā pret "Fiorentina" (3:0) bija 5857 skatītāju. Tikmēr uz RFS mājas spēlēm grupu turnīrā bijuši 6747 un 5154 interesenti.

Šīs sezonas vidējā apmeklētība Turcijas Superlīgā

Stambula	Skaits	Pārējā Turcija	Skaits
Galatasaray	45194	Trabzonspor	28027
Fenerbahçe	39420	Adana Demirspor	19974
Beşiktaş	35183	Ankaragücü	13547
Ümraniyespor	3742	Antalyaspor	12519
Kasımpaşa	3594	Kayserispor	7923
İstanbulspor	2889	Konyaspor	7730
Başakşehir	2080	Giresunspor	7569
Fatih Karagümrük	635	Hatayspor	6182
		Alanyaspor	3732
		Sivasspor	3454
		Gaziantep	2361

Amizanti, ka Superlīgas vismazāk apmeklētā komanda "Fatih Karagümrük", ko trenē Andrea Pirlo un kas šosezon vēl ne reizi nav sasniegusi 1000 skatītāju, spēlē vislielākajā stadionā – olimpiskajā stadionā ar gandrīz 77 tūkstošiem vietu, kurā neatbilstošas mājvietas dēļ Superlīgā spēlē arī debitante "Ümraniyespor" (abi klubi Superlīgā ieņem pēdējās divas vietas). Vējš svilpo arī "Kasımpaşa" spēlēs, kuras notiek 14,2 tūkstošu vietu ietilpīgā stadionā, bet "Başakşehir" mājas stadionā ir 17,2 tūkstoši vietu. Tas tika atklāts 2014. gadā, un celtniecība izmaksāja ap 178 miljoniem liru jeb ap 60 miljoniem eiro pēc tā laika kursa. Bijušā izlases galvenā trenera Fātiha Terima vārdā nosaukto "Başakşehir" stadionu iepriekšējos gados iecienījusi arī Turcijas izlase, un tas atrodas 11 kilometru attālumā no olimpiskā stadiona un 33 kilometru gājienā vai 40 kilometru braucienā no "Fenerbahçe" mājvietas. Ilustrācijai Latvijas mērogiem – attālumi līdz abiem stadioniem būtu aptuveni kā no "Mežaparka" bāzes līdz "LNK Sporta parkam" vai "Slokas" stadionam. Tā kā "Ümraniyespor" spēlē olimpiskajā stadionā, "Fenerbahçe" ir vienīgā, kas no Stambulas astoņnieka spēles uzņem Āzijas pusē, bet vistuvāk viens otram atrodas "Beşiktaş" un "Kasımpaşa" stadioni - tos šķir 4,1 kilometrs, kas būtu kā no "Skonto" stadiona līdz Jāņa Skredeļa stadionam.

Stadionu vidējais aizpildījums šajā sezonā

Stambula	Ietilpība	%	Pārējā Turcija	Ietilpība	%
Ümraniyespor	76761	4.9%	Konyaspor	42000	18.4%
Fatih Karagümrük	76761	0.8%	Trabzonspor	41461	67.6%
Galatasaray	52223	86.5%	Adana Demirspor	33543	59.5%
Fenerbahçe	47834	82.4%.	Gaziantep	33502	7.0%
Beşiktaş	42590	82.6%	Kayserispor	32864	24.1%
Başakşehir	17319	12.0%	Antalyaspor	32539	38.5%
Kasımpaşa	14234	25.2%	Sivasspor	27532	12.5%
İstanbulspor	4491	64.3%	Hatayspor	25000	24.7%
			Giresunspor	22028	34.4%
			Ankaragücü	19209	70.5%
			Alanyaspor	10128	36.8%

Turcijas prezidenta klubs
Pirms astoņiem gadiem "Başakşehir" stadiona atklāšanā piedalījās arī tobrīd vēl tikai topošais Turcijas prezidents, ilggadējais premjers un bijušais Stambulas mērs Redžeps Erdoans. Pēc atklāšanas spēlē gūtā hat-trick tika iemūžināts Erdoana 12. numurs, un te nu esam nokļuvuši līdz tam, kādēļ 2020. gada it kā sensacionālā čempione "Başakşehir" iemantojusi ļoti daudz nelabvēļu. Konservatīvajā un tradīcijas cienošajā futbola pasaulē vien jau būtu pietiekami ar īsu vēsturi, tukšām tribīnēm un pēkšņu bagātību, jo jaunas konkurentes un, viņuprāt, nepelnīti panākumi nepatīk nevienas valsts lielo klubu faniem, taču "Başakşehir" gadījumā tam līdzi vēl nāk ļoti spēcīgs politiskais fons – lai kā to censtos noliegt vai vienkārši neatbildētu uz jautājumiem, kluba saikne ar Erdoanu un Turcijas vadošo partiju AKP ir pārāk acīmredzama.

Ja pārējie Stambulas astoņnieka klubi ir dibināti, kā minimums, pirms Otrā pasaules kara, tad Bašakšehiras rajonā futbola klubs parādījās tikai 1990. gadā. Sākotnēji saucies "İstanbul Büyükşehir Belediyespor" jeb " İstanbul B.B.", klubs Superlīgā debitēja 2007. gadā, 2013. gadā izkrita, taču jau ar pirmo piegājienu atgriezās augstākajā sabiedrībā. Un atgriezās ar citiem īpašniekiem, citu nosaukumu ("İstanbul Başakşehir Futbol Kulübü") un citiem formastērpiem. Kluba prezidents Geksels Gimišda ir saistīts ar AKP un ir precējies ar Erdoana sievas radinieci, arī kluba sponsori ir saistīti ar AKP, bet kluba krāsas ir oranža, zila un balta – kāda sakritība, ka tieši tādas ir arī Erdoana partijas krāsas. Erdoana vārdā nosauktā stadionā gan spēlē cits Stambulas klubs - "Kasımpaşa", jo šajā rajonā prezidents piedzima un uzauga, bet Erdoana lolotā Bašakšehiras rajona arēna nes ar klubu nekādi nesaistītā Terima vārdu.

UEFA auditoru biežākie klienti
Kopš īpašnieku maiņas "Başakşehir" tikai vienā sezonā nav finišējis Superlīgas labāko četriniekā, un tagad jau var runāt par Stambulas lielo četrinieku vai Turcijas lielo piecinieku, ieskaitot "Trabzonspor", kas pavasarī pēc 38 gadu pārtraukuma beidzot atguva Turcijas titulu. Straujo ielaušanos un stabilo noturēšanos elitē veicināja arī vēsturisko grandu finansiālās situācijas – kamēr konkurenti gadiem ilgi cīnās ar zaudējumiem un parādiem, jaunbagātniece "Başakşehir" varēja tērēties algās un transfēros. Turklāt viens no šiem pirkumiem arī izrādījās Turcijas klubiem netipiski ienesīgs – 2016. gadā "Başakşehir" par nepilnus 19 gadus veco talantu Džengizu Inderu no otrās spēcīgākās līgas iztērēja 4,8 miljonus eiro un jau pēc gada Romai pārdeva par 14,3 miljoniem eiro.

Septiņi klubi, kuri Superlīgā spēlēja visās iepriekšējās astoņās sezonās

Klubs	Pti	14/15	15/16	16/17	17/18	18/19	19/20	20/21	21/22
Beşiktaş	566	3. v.	1. v.	1. v.	4. v.	3. v.	3. v.	1. v.	6. v.
Fenerbahçe	538	2. v.	2. v.	3. v.	2. v.	6. v.	7. v.	3. v.	2. v.
Galatasaray	528	1. v.	6. v.	4. v.	1. v.	1. v.	6. v.	2. v.	13. v.
Başakşehir	512	4. v.	4. v.	2. v.	3. v.	2. v.	1. v.	12. v.	4. v.
Trabzonspor	483	5. v.	12. v.	6. v.	5. v.	4. v.	2. v.	4. v.	1. v.
Konyaspor	389	8. v.	3. v.	9. v.	15. v.	8. v.	13. v.	11. v.	3. v.
Kasımpaşa	357	13. v.	7. v.	10. v.	8. v.	14. v.	10. v.	14. v.	11. v.

Klubus varbūt atšķir parādu apjomi un vēstures lappuses, bet ikdienas darbības stils tiem gan ir līdzīgs: Turcijas sports dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Kopš UEFA Financial Fair Play ieviešanas tieši Turcijas klubi varētu būt rekordisti sankciju un ierobežojumu ziņā, un UEFA finanšu kontroles institūciju redzeslokā kopš 2014. gada pavasara iekritis gan viss bagāto piecinieks, gan arī tādi klubi kā "Bursaspor" un "Kardemir Karabükspor". Pirmajās reizēs klubi saņēma pa 200 tūkstošu eiro sodam, nelieliem sastāva un izdevumu ierobežojumiem un noteiktām prasībām nākotnes periodiem, bet atkārtotu pārkāpumu gadījumā, kādi bija daudziem, sankcijas jau bija nopietnākas. Piemēram, "Beşiktaş" piesprieda 1,5 miljonu eiro sodu un vēl četrus miljonus nosacīti, "Fenerbahçe" tika pie divu miljonu soda un vēl 5,5 miljoniem nosacīti, "Galatasaray" bija jāšķiras no sešiem miljoniem eiro un vēl deviņiem miljoniem nosacīti, bet "Trabzonspor" tika izslēgta no Eirokausiem un zaudēja ceļazīmi uz 2020. gada Čempionu līgas atlasi.

"Başakşehir" pārkāpumi tik nopietni vēl nav – solījumu daļēja nepildīšana par iepriekšējiem diviem finansiālajiem gadiem saglabājusi spēkā Eirokausu A sastāva sašaurināšanu, algu un transfēru izdevumu ierobežošanu un 300 tūkstošu eiro neiegūšanu (vēl 1,2 miljonus nosacīti). Kluba mājaslapā jaunākā publiskā finanšu atskaite ir par 2020./21. g. sezonu, kurā "Başakşehir" pēc titula iegūšanas finišēja tikai 12. vietā un pandēmijas dēļ spēlēja aiz slēgtām durvīm (arī normālās sezonās kluba ienākumi no biļetēm gan ir nelieli), taču debitēja Čempionu līgas grupu turnīrā (0:2, 1:5 pret PSG, 2:1, 1:4 pret Mančestras "United", 3:4 un 0:2 pret "Leipzig"). Kluba kopējie ienākumi bija 452,8 miljoni turku liru jeb 43,7 miljoni eiro pēc tā laika kursa, no tiem 22,7 miljoni eiro no UEFA un 7,6 miljoni eiro par transfēriem (par 1,6 miljoniem nopirktais Irfans Kahvedži par 7,0 miljoniem tika pārdots "Fenerbahçe"), bet kopējie izdevumi – 511,1 miljons turku liru jeb 49,3 miljoni eiro. Algas, prēmijas un sociālās iemaksas veidoja 391,7 miljonus liru jeb ļoti sliktus 104,8% no kluba pamatienākumiem – ieteicamais slieksnis ir līdz 70%. Finansiālais gads tika pabeigts ar 104 miljonu liru jeb 10 miljonu eiro zaudējumiem.

Liras brīvais kritiens
"Deloitte" Naudas līgā jeb starp 30 pamatienākumu ziņā turīgākajiem futbola klubiem pasaulē Turcijas klubi nav iekļuvuši kopš 2017./18. g. sezonas, kad "Beşiktaş" ar 165,7 miljoniem eiro bija 26. vietā, bet visbiežāk trīsdesmitniekā ticis "Galatasaray" – piecas sezonas pēc kārtas no 2011. līdz 2016. gadam (129,7 miljoni, 157,0 miljoni, 161,8 miljoni, 159,1 miljons, 155,9 miljoni). Iepriekšējā sezonā, kurā "Galatasaray" finišēja tikai 13. vietā, kluba pilnie ienākumi bija nepilni 1,2 miljardi liru jeb 67,7 miljoni eiro pēc tā brīža kursa, bet finansiālā gada zaudējumi bija 377,5 miljoni liru jeb 21,5 miljoni eiro. Kamēr klubu budžeti neaug, drīzāk pretēji, lielos tempos aug Turcijas grandu parādi. Turcijas mediju virsrakstos regulāri tiek uzskaitītas lielā četrinieka saistības, un šonedēļ parādījusies jaunākā informācija - "Fenerbahçe" parādi sasnieguši 6,25 miljardus liru (346 miljonus eiro), "Beşiktaş" seko ar 5,61 miljardu liru (310 miljoniem eiro), "Galatasaray" – ar 5,24 miljardiem liru (290 miljoniem eiro), bet "Trabzonspor" parādi sasnieguši 3,60 miljardus liru (199 miljonus eiro). Četrinieka parādsaistību kopējais apjoms ir 20,7 miljardi liru jeb 1,1 miljards eiro, kas ievērojami pārsniedz klubu ikgadējos budžetus.

Finanšu krīze Turcijas futbolā nepārsteidz, jo krīzē ir visas valsts ekonomika. Kopš 2010. gada vidus liras vērtība pret eiro kritusies vairāk nekā deviņas reizes, bet kopš 2015. gada sākuma – nepilnas septiņas reizes. Ja 2009. gadā inflācija bija 6,25% un pagājušajā gadā – 19,60%, tad šogad inflācija jau pārsniegusi 83%, sasniedzot 24 gadu rekordu. Ekonomikas ilgstošās grūtības droši vien ir viens no galvenajiem iemesliem Erdoana partijas ne pārāk labajiem rezultātiem 2019. gada pašvaldību vēlēšanās. Taisnības un attīstības partija (AKP) tajās it kā uzvarēja ar 42,55% balsu, otro vietu ieņemot opozīcijas Republikāņu tautas partijai (CHP, 29,81%), taču AKP zaudēja pozīcijas trijās nozīmīgās pilsētās – lielākajā pilsētā Stambulā, galvaspilsētā un otrajā iedzīvotāju ziņā lielākajā pilsētā Ankarā, kā arī Antaljā, kas ir astotajā vietā pēc iedzīvotāju skaita. Pirms tam valdījusi sešās no astoņām lielākajām pilsētām, AKP nu uzvarēja tikai trijās – CHP pie varas ir arī trešajā lielākajā pilsētā Izmirā, kurā saimniekoja arī iepriekš. Nākamgad Turcijā gaidāmas prezidenta vēlēšanas.

Turku lira pret eiro 15 gadu griezumā. Avots: Eiropas Centrālā banka.

Pirmoreiz 26 gadu laikā bez Čempionu līgas grupu turnīra
Finansiālās problēmas kopā ar spēļu sarunāšanas skandālu iepriekšējās desmitgades sākumā, kas vairākiem klubiem maksāja izslēgšanu no Eirokausiem (kaut vēlāk visi notiesātie tika attaisnoti), jau ilgāku laiku iezīmējuši Turcijas klubu futbola norietu. Gadsimta sākumā Turcija UEFA rangā sasniedza pat 7. vietu un līdz pat 2019. gadam turējās ap pirmo desmitnieku, taču 2020./21. g. sezonu pabeidza 13. vietā, zaudējot garantētu vietu Čempionu līgas grupu turnīrā (turkiem tāda bija kopš 2009. gada), bet 2021./22. g. sezonu pabeidza 20. vietā un šajā sezonā pēc ilgiem, ilgiem laikiem izspēlēs vairs tikai vienu Čempionu līgas ceļazīmi un tikai četras Eirokausu ceļazīmes. Zaudējot garantēto vietu, šovasar Čempionu līgas kvalifikāciju nepārvarēja nedz "Trabzonspor" (sāka "play-off" kārtā, kur ar 1:2, 0:0 piekāpās Dānijas "København"), nedz "Fenerbahçe" (sāka līgas zara otrajā kārtā, ar 0:0, 1:2 pagarinājumā zaudējot Kijivas "Dynamo"), Turcijai pirmoreiz kopš 1996. gada paliekot bez Čempionu līgas grupu turnīra, bet nākamvasar Turcijas čempione provizoriski sāks vienā kārtā ar Latvijas čempioni un līdz grupu turnīram būs jāpārvar četras kārtas.

Turcijas klubu futbolam atkopties nebūs viegli - lielie parādi, ieilgušās finanšu problēmas, ierobežojumi un pastāvīga uzmanība no UEFA, valsts finanšu krīze, līgas raidtiesību vērtības kritums, mazais spēlētāju pārdošanas potenciāls (Turcijas klubu sastāvi ir vieni no vecākajiem Eiropā) vedina prognozēt, ka arī tuvākajos gados finanšu atskaites labas ziņas nenesīs. Arī 2002. gadā bronzu izcīnījusī Turcijas izlase nav tikusi uz pieciem Pasaules kausa finālturnīriem pēc kārtas (Eiropas čempionātā gan turpina spēlēt regulāri, un jaunā paaudze tiek uzskatīta par ļoti talantīgu), un Turcijas futbola vadība ilgstoši nevar izšķirties par skaidru stratēģiju un vīziju – Superlīgas leģionāru limits mainīts tik bieži un tik haotiski, ka to varētu apskaust arī nesenie juku laiki Latvijas futbola gaiteņos. Vēl 2021. gada jūnijā turku amatpersonas nolēma pakāpeniski samazināt leģionāru iesaisti (pagājušās sezonas pieteikumā atļāva 14 leģionārus un vienlaikus astoņus laukumā, bet šosezon vajadzēja kristies līdz 12 leģionāriem sezonas pieteikumā un septiņiem laukumā un nākamsezon – līdz 10 leģionāriem sezonas pieteikumā un vairs tikai sešiem laukumā), tomēr jau šajā vasarā atkal mainīja kursu, saglabājot 14/8 limitu un nosakot Turcijas U25 spēlētāju kvotu sezonas pieteikumā.

Tā kā ar izložu labvēlību Latvijas un Turcijas ceļi turpina krustoties vēl un vēl, arī nākamgad būs iemesls sekot līdzi Turcijas futbola vektoram.

UEFA Eirokausu spēles šosezon pieejamas "Viaplay" platformā.