Kā notiek aizliegto vielu un metožu iekļaušana sarakstā?

Mūsdienās vairums sporta līdzjutēju jau diezgan labi zina, kas ir Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) un WADA kodekss („Kodekss”), protams, zināšanu apjoms katram ir cits. Tie, kas paši ir saistīti ar aktīvu sportošanu, īpaši jau sportisti un treneri, labi pazīst arī Aizliegto vielu un metožu sarakstu, ko dēvē arī par dopinga sarakstu („Saraksts”). Šis saraksts, kam ir starptautiskā standarta statuss, nosauc vielas, ko sportistiem aizliegts lietot, un metodes, ko aizliegt izmantot, sacensību laikā un ārpus tā visos sporta veidos, kas šim Kodeksam pievienojušies. Šīs vielas un metodes ir „sadalītas kategorijās (piem., steroīdi, stimulatori, gēnu dopings)”.

Pēc 2016.gada Saraksta izziņošanas plašsaziņas līdzekļos un ar diskusijām medijos par mildronāta (meldonija) iekļaušanu Sarakstā, man bija radusies vēlēšanās uzzināt vairāk par Sarakstu, tai skaitā par šādiem jautājumiem:
- Kā notiek vielu vai metožu iekļaušana sarakstā vai izņemšana no tā?
- Kas pieņem lēmumu par to, kas iekļaujams sarakstā vai izņemams no tā?
- Kādi zinātniski pētījumi tiek ņemti vērā un kā tie tiek izvērtēti?

Aizliegto vielu un metožu sarakstu veidošanas kārtība ir labi organizēts, rūpīgs un konsultatīvs process. Savulaik WADA tika dibināta tieši tāpēc, lai tās darbība būtu daudz atvērtāka un atklātāka nekā laikā, kad Dopinga sarakstu veidoja SOK.

Saraksta atjaunošanas kārtību veido šādi soļi:

Janvāris

Katra gada janvārī WADA sasauc pirmo Saraksta ekspertu grupas sanāksmi. Sanāksme notiek īsu brīdi pēc jaunā Saraksta stāšanās spēkā (tas notiek katra gada 1.janvārī), lai uzzinātu, vai iepriekšējo nedēļu vai mēnešu laikā ir noticis kas tāds, kas liek apsvērt kādu saraksta vienumu vai arī izraisījis satraukumu sporta pasaulē.

Janvāra sanāksmes laikā Saraksta ekspertu grupa izskata visus saņemto komentārus un iesniegumus un atlasa tos, ko nepieciešams izvērtēt rūpīgāk. Tas dod WADA arī iespēju pieaicināt papildu ekspertus dažādās jomās un jautājumos, par ko Saraksta ekspertu grupa vēlas iegūt plašāku skatījumu un uzdod kādus jautājumus. Piemēram, iepriekšējā WADA sasaukumā Ekspertu grupai tikai stāstīts par marihuānu, cilmes šūnām, atsāpināšanu un narkotikām.

Aprīlis

Aprīļa sanāksmē tiek sagatavots pirmais Saraksta projekta uzmetums un apspriesta Uzraudzības programma. Parasti tā ir divu dienu tikšanās un WADA atkal, ja nepieciešams, var pieaicināt ekspertus. Šajā sanāksmē WADA sagatavo Saraksta projektu, kurš pēc tam tiek izplatīts sporta organizācijām.

Aprīļa beigas - jūlijs

No aprīļa beigām līdz jūlija beigām WADA izplata Saraksta projektu savai galvenajai mērķauditorijai, piem., nacionālajām federācijām, starptautiskajām federācijām, nacionālajām antidopinga organizācijām, antidopinga laboratorijām u.c. WADA tās lūdz izteikt viedokli un ierosinājumus par jauno sarakstu. Tas ir izvērsts apspriešanās process.
Jūlija beigas / augusta sākums

WADA apkopo visas saņemtās atsauksmes, un Saraksta ekspertu grupa kopā ar WADA Zinātnes departamenta vadību izskata visus ierosinājumus.


Augusta beigas

Augusta beigās atkal notiek WADA sanāksme divu dienu garumā, lai izskatītu, izanalizētu un apspriestu komentārus un noteiktu, kuri no tiem ir vērā ņemami, kuri jau iepriekš izvērtēti un kuri pelna papildu rūpīgāku analīzi.
Kad Saraksta projekts ir gatavs, Saraksta ekspertu grupa to nosūta Veselības, medicīnas un izpētes komitejai, kas ir WADA īpašu uzdevumu komiteja zinātnes un medicīnas pētniecības vajadzībām. To veido citi eksperti nekā tie, kas veido Sarakstu, un tie, kurus pieaicina viedokļa izteikšanai. Komitejas locekļiem ir tiesības Sarakstu mainīt vai precizēt.
Tieši Veselības, medicīnas un izpētes komiteja ir tā, kas iesniedz Sarakstu WADA Izpildkomitejai galīgai apstiprināšanai.

Septembris

Saraksta iesniegšana WADA Izpildkomitejai parasti notiek septembra vidū, un tad tiek pieņemti galīgie lēmumi vai arī Izpildkomitejas locekļi var uzdot jautājumus par Veselības, medicīnas un izpētes komitejas iesniegto sarakstu.
Izpildkomitejas uzdevums ir apstiprināt nākamā gada Aizliegto vielu un metožu sarakstu.
Oktobris

Kodekss nosaka, ka Saraksts jāpublisko ne vēlāk kā katra gada 1.oktobrī, lai to paspētu ieviest līdz nākamā gada 1.janvārim.

Janvāris

Jaunais Saraksts stājas spēkā.
WADA nolēmums par aizliegtu vielu un aizliegtu metožu iekļaušanu aizliegto vielu un metožu sarakstā, kā arī vielu klasifikāciju kategorijās šajā sarakstā ir galīgs, un sportists vai cita persona nav tiesīga to apstrīdēt, pamatojoties uz apgalvojumu, ka viela vai metode nav maskējošs līdzeklis, ka tā nespēj uzlabot sportisko sniegumu, ka tā nav kaitīga veselībai vai tās lietošana nav pretrunā sportiskajam garam.

WADA saņem vairāk nekā 100 ierosinājumus katru gadu. Dažas no piezīmēm nāk no atsevišķām organizācijām, citas no organizāciju apvienībām. Piemēram, Eiropas Padome, ko, saprotams, veido dažādas valstis, sūta savu iesniegumu, bet arī katra Eiropas valsts atsevišķi var sūtīt savus ierosinājumus.

WADA prasa, ka, ja sportists vēlas izteikt savu viedokli, viņam vai viņai tas, cik vien iespējams, jāpamato ar atsaucēm uz zinātnisko un medicīnisko literatūru un pierādījumiem. Dažas no antidopinga organizācijām veic pašas savus pētījumus, un arī tie tiek iesūtīti. Tas viss ir jāņem vērā. WADA izskata visu zinātnisko literatūru, kas citēta iesniegumos. Tomēr ne visi no piesauktajiem eksperimentiem ir pārliecinoši. Zinātnē un medicīniskajos pētījumos ir iespējamas pretrunas un neatbilstības. Un tad ekspertu uzdevums ir izvērtēt zinātnes datus un lemt, vai attiecīgajiem secinājumiem ir pietiekams svars pasaules mērogā, lai tos ņemtu vērā.

Piemēram, pseidoefedrīns – aprakstītajai procedūrai tipisks gadījums. Kad WADA pirmoreiz izvērtēja atbilstošos avotus, bija pētījumi, kas pierādīja, ka tas uzlabo sniegumu, un bija arī tādi pētījumi, kas pierādīja pretējo. Tad WADA rūpīgi izpētīja visas publikācijas, bija redzams, ka pastāv tā saucamais „devas efekts”. Citiem vārdiem, tie pētījumi, kas bija veikti ar 60 līdz 90 miligramu pseidoefedrīna devu, neuzrādīja nekādu lielo ietekmi uz sniegumu. Taču pētījumi, kuros tika izmantota 160 līdz 240 miligramu deva, kas ir maksimālā pseidoefedrīna dienas deva, uzrādīja dažas uzlabota snieguma pazīmes atkarībā no veiktā vingrojuma. Tādēļ WADA to ņēma vērā un apsprieda ar dažiem nozares ekspertiem. WADA arī veica savu pētījumu, lai noteiktu pseidoefedrīna devas slieksni, jo nevēlējās bez vajadzības ierobežot šīs vielas lietojumu. Tas ir vispārpieejams mazumtirdzniecībā un tiek lietots pret saaukstēšanos, kad ir iesnas vai deguns ciet, tāpēc likās, ka tā pilnīga aizliegšana būtu pārspīlēta. Beigās WADA nonāca pie lēmuma, ka pseidoefedrīns var uzlabot sportisko sniegumu, bet tikai noteiktas devas gadījumā. Tādu stratēģiju WADA ieteica, tāda jau vairākus gadus ir noteikta arī Sarakstā un nav raisījusi iebildumus. Tas pierāda, cik liela nozīme zinātnisko datu izvērtēšanā ir Saraksta ekspertu grupai un Veselības, medicīnas un izpētes komitejai.

Sarežģīti ir pieņemt lēmumu par vielām, par kurām nav pieejama gandrīz nekāda zinātniskā literatūra. Tad lēmums ir jāizsecina vai nu no līdzīgu sastāvdaļu vai klases, vai vielu raksturojuma; ir nepieciešama piekļuve informācijai, kas ne vienmēr ir viegli iegūstama. Turklāt ne vienmēr pieejamā informācija ir vienlīdz lielā mērā attiecināma uz veseliem cilvēkiem. Piemēram, ja ir zināms, kāda ir zāļu iedarbība uz cilvēkiem ar saslimšanām, tad nekādi nenozīmē, ka ir skaidrs, kādu iespaidu tās pašas zāles atstāj uz veseliem cilvēkiem un īpaši veselīgiem sportistiem, kam ir atšķirīgs un reizēm pavisam unikāls dzīvesveids. Ētisku apsvērumu dēļ bieži nav iespējas pētīt aizliegtu vielu iedarbību uz izcilu sportistu spējām. Tāpēc biežāk, nekā gribētos, nav nemaz tik viegli saprast, vai pieejamā informācija ir pamatota un precīza, lai to varētu bez bažām attiecināt visiem sportistiem, kas ir WADA mērķauditorija. WADA vēršas pie nozares ekspertiem pēc padoma un reizēm pēc informācijas par pašiem jaunākajiem, vēl pat nepubliskotajiem zinātnes atklājumiem, lai pārliecinātos, ka beigu beigās tiek pieņemts pats saprātīgākais lēmums.