Ilze Jākobsone: "Cēsis vēl dabūs no mums trūkties!"

Žiperīgajai aizsardzei 2013. gadā bija divas snieguma virsotnes. Aprīlī Jākobsone pārliecinoši nospēlēja Latvijas un Igaunijas čempionāta “Četru Finālā” (vidēji 13,0 punkti spēlē), bet Eiropas U20 čempionātā izcēlās spēlē pret Portugāli.

Mazrezultatīvā cīņā, kad katram grozam bija dubulta vērtība, Ilze pēdējās četrpadsmit minūtēs guva 12 no 22 Latvijas punktiem. Šajā laikā aizsardze iemeta trīs tālmetienus pēc Paulas Langinas, Kates Krēsliņas un Asnātes Fominas piespēlēm. Latvija uzvarēja ar 46:44 un spēra galveno soli, lai atgrieztos A divīzijā. Jākobsone spēli pabeidza ar 14 punktiem, astoņām izcīnītām bumbām zem groziem, trīs piespēlēm un vienu pārķertu bumbu.

Valmieras snaipere “atgriezās” sestdienas, 8. decembra, spēlē pret Igaunijas čempionēm “Eclex Tallinn”. Trešajā ceturtdaļā, kad igaunietes centās atspēlēties, Ilze dažās minūtēs sameta 11 punktus, tai skaitā iemeta trīs tālmetienus pēc kārtas. Perimetrā viņai pievienojās Kristīne Kārkliņa un Rūta Veidere, līdz pusstundas beigām nodrošinot solīdu pārsvaru – 70:42. Atlikušajā laikā tas tika noturēts, bet Jākobsone spēli pabeidza ar 17 punktiem.

Vai Tu gaidīji šo dienu?
Ļoti.

Izdevās, jo pamainīji pieeju?
Pirms spēles neko nemainīju. Tikai koncentrējos vairāk nekā parasti, jo gribējās atriebties “Eclex” par zaudējumu pret Cēsīm. Uzskatu, ka mums tajā spēlē bija jāuzvar. Vienīgā lieta, ko šonedēļ darīju savādāk – nomainīju botas. Vainot apavus? Nē, jādara pašai!

Kas nāca prātā pēc pirmā sekmīgā metiena?
Kad iemetu pirmo metienu, bija tāds – fū, paldies Dievam! Jābūt arī nākamajam! Kad otrajā reizē netrāpīju, radās mazas šaubas. Tiešām atkal metīšu garām – 1/6 vai 0/6? Kad iemetu trešo un ceturto, atpakaļ atnāca pārliecība, kas pagājušajā gadā nepameta “play-off” laikā. Uzreiz jutos vieglāk.

Teici, ka Tallina kļuva par Cēsīs zaudētās spēles upuri.
Tā varētu teikt. Nezinu, manuprāt, tā bija pilnīgi uzvarama spēle. Neveicās gan komandai, gan man. Pašas palaidām garām iespēju. Cēsis vēl dabūs trūkties no mums!

Domā, ka pārdegāt, gaidot spēli?
Nezinu, vai pārdegām. Vienā brīdī šķita, ka nobijāmies pašas no sevis. Bijām priekšā, ko neviens negaidīja. Pašas nenoticējām, ka varam labi spēlēt un būt vadībā. Sabijāmies, varbūt iedomājāmies, ka viņas ir labākas. Manuprāt, spēkos esam pilnīgi vienādas.

Pret māsu Zani gribas spēlēt?
Vienmēr ir neliels spiediens, jo gribu viņu uzvarēt. Tētis vienmēr saka, ka jāuzvar vecāko māsu.

Viņš atbalsta Tevi?
Atbalsta mūs abas, taču lielāko daļu laika ir manā pusē. Tā man šķiet. Pati neskatos, kas nāk pretī. Spēlēju pret jebkuru spēlētāju – māsu, draudzeni vai svešu cilvēku – ar mērķi uzvarēt.

Ilze Jākobsone spēlē pret “AmEst Rapla”. Foto: Romualds Vambuts

Spēlētāju izsaukšana

Pavasarī Rūta Veidere, Anda Eibele un Ilze Jākobsone pārstāvēja dažādas komandas. Foto: Romāns Kokšarovs

Dita Rozenberga un Ilze Jākobsone sedz Kristīni Silarāju

Pavasarī beidzi vidusskolu. Tava ikdiena ir mainījusies?
Tagad esmu LSPA studente. Mēģinu vairāk apmeklēt treniņus, jo studijas un basketbolu var labāk apvienot nekā mācības vidusskolā. Basketbols ir tas, kas man jādara. Nāku katru dienu. Vienalga, nogurusi vai nē. Basketbols ir mana prioritāte. Neaizmirstot sesijas laikā pievērst lielāku uzmanību mācībām.

LSPA mācos vienā grupā ar Rūtu Veideri, blakus grupā ir Ance Aizsila. Pirmajā mācību gadā programma visiem ir vienāda. Kopā ar Rūtu studēju trenera-vadītāja programmā, savukārt Ance apgūst skolotāja-trenera programmu. Skolā jābūt katru dienu.

No basketbola un mācībām brīva nedēļas nogale ir bijusi?
Bija viena nedēļas nogale, kad varēju aizbraukt uz mājām un kārtīgi atpūsties. Tāpat atsevišķās nedēļas dienās varam veltīt laiku atjaunošanās treniņiem. Strādāt pēc individuālajām sajūtām.