Azanija Stjuarte: "Spēlēju pēdējo gadu – TTT nav nekā, ko zaudēt"

Lielbritānijas valstsvienības kapteine apliecināja savu lietderību no pirmās Eirokausu spēles. Katru gūto grozu atzīmējot ar gaisā paceltu labo roku, “Florida State” absolvente devusi rīdziniecēm stabilitāti soda laukumā – Stjuarte vidēji guvusi 10,0 punktus un izcīnījusi 6,0 atlēkušās bumbas.

Komanda spēlēja pēc Ziemassvētku pauzes. Kā tagad jūties?
(Domā) Vairāk vai mazāk viss ir kārtībā. Atgriezos pēc kakla sastiepuma (neck concussion), taču tagad nejūtos slikti. Domāju, ka man bija nepieciešams Ziemassvētku pārtraukums – tagad nevaru īpaši sūdzēties.

Latvijas-Igaunijas līgas spēlē Tallinā 3. decembrī guvi acs savainojumu. Vai vēl jūti tā sekas?
Nē, sāpes vairāk nemoka. Galvas sāpes un reiboņi bija 12 dienas – tajā laikā nejutos īpaši labi. Tas nebija patīkami, taču tagad nekas nesāp.

”Round of 16” pirmā spēle notika Turcijā, bet turku klubiem paužu nav – viņi spēlē arī Ziemassvētkos. Tavuprāt, vai tam bija kāda ietekme?
Negribu vainot atšķirīgo spēļu praksi. Neapšaubāmi, Mersinas klubs mājās spēlēja labi. Protams, pauzes neesamība nenāca viņiem par sliktu, taču... Manuprāt, pašas neiemetām savus metienus. Neizpildījām spēles plānu.

Un mūsu komanda nokļuva smagā situācijā, kad atstāju laukumu ar piecām piezīmēm. Kļuva grūtāk aizsargāties – man vajadzēja nospēlēt nedaudz disciplinētāk. Vajadzēja palikt laukumā un spēlē. Teikšu godīgi, tas mūs ļoti ietekmēja. Viņas spēja panākt 18 punktu pārsvaru kādu astoņu punktu vietā. Tas būtu daudz vairāk izpildāms uzdevums.

Kā komandai jāreaģē pēc tāda zaudējuma?
Nav pārāk jāietekmējas no zaudējuma. Viss ir uz spēles (all chips are in), taču mums nav nekā, ko zaudēt. Tagad ir “uzvari vai zaudē” situācija (do or die). Kāpēc ne? Jāspēlē, cik labi vien iespējams, lai iegūtu labākas pozīcijas.

Šosezon vairākās spēlēs esam atspēlējušās no mīnusiem. Parādījušas, ka varam uzvarēt, pat ar vienu punktu. Protams, (nepieciešamie) 19 punkti ir daudz, lai atspēlētos un uzvarētu. Iespējams, ka Mersinas spēlētājas būs atslābinājušās. Mums jāizdara pirmais sitiens.

Tātad svarīgs būs spēles sākums.
Jā, jo Turcijā mums tāda nebija. Pirmajā ceturtdaļā, šķiet, atļāvām viņām iemest 28 punktus. Tas bija pārāk daudz. Svarīgi ir pamazām palielināt pārsvaru. Domāju, ka ceturtdien mums varēs palīdzēt Šeja Pedija – viņa trenējas katru dienu. Ņemot vērā notikušo, neizskatās, ka viņa būtu izlaidusi vairāk nekā mēnesi. Šeja izskatās diezgan labi, esmu priecīga par viņu.

Vai klubs pret tevi izturas labi? Rīgā negarlaikojies?
Rīgā pavadītais laiks līdz šim bijis jauks. Domāju, ka šī ir mana pēdējā sezona – esmu tā nolēmusi. Viss risinājies diezgan labi. Man ļoti patīk pilsēta, komanda un treneris. Šī ir ļoti jauka vieta, kur atrasties, esot projām no mājām. Gandrīz ikviens runā angliski. Man ir, ko darīt. Dzīvoklis ir, automašība ir. Nav, par ko sūdzēties. Esmu tiešām priecīga.

Atliek gatavoties nākamajai spēlei, lai uzvarētu.
Kā jau teicu – mums nav nekā, ko zaudēt. Kāpēc ne? Kāpēc neizmantot iespēju? Pat, ja neuzvarēsim (divu spēļu summā), mums jāparāda pašlepnums. Savu skatītāju priekšā jāspēlē ar uguni acīs. Pat, ja zaudējam, tas jādara ar mūsu nosacījumiem, nevis tā, kā notika Turcijā.

Pirms un pēc spēles pret “Olympiacos” cilvēki diskutēja – vai labāk būtu sākt Eiropas kausa izslēgšanas spēles no pirmās vai otrās kārtas. Domāju, ka par to nav jāspriež – jāmēģina uzvarēt, cik daudz iespējams un uzreiz jācenšas tikt tālāk.
Grupas turnīra aizvadīšana bez zaudējumiem un automātiska kvalificēšanās “Top 16” spēlēm ir vērā ņemams sasniegums. To paveic ļoti maz komandu. Protams, tālāk grūtības pakāpe tikai pieaug – pretī nāk arvien stiprāki pretinieki. Ir jāpiepūlas un jāstrādā vēl smagāk. Mums ir svarīgi uzvarēt pēc iespējas vairāk, lai izcīnītu labākas pozīcijas.