Trīs nigērieši gūst vārtus Latvijas Superkausā un citi vērojumi

Spēlē, kuru klātienē apmeklēja Latvijas izlases treneris Aleksandrs Starkovs, Daugavpils mērs Žanna Kulakova un citas prominences, "Skonto" jaunieši no pirmajām minūtēm iesēdās dziļā aizsardzībā un sāka spēlēt drosmīgāk, veidot pretspēli tikai tad, kad tablo rādīja 2:0 "Daugavas" labā. Jāsaka, ja vien daugavpilieši būtu bijuši mērķtiecīgāki (īpaši tas attiecas uz 2. puslaiku, atskaitot kompensācijas laiku), nežēlīgāki, akurātāki uzbrukumu noslēgumos, rezultāts beigās varēja būt pavisam nesmuks. Tomēr, kā jau "Daugavas" treneris Ivans Tabanovs sacīja pēcspēles preses konferencē, bija dots uzdevums netraumēt "Skonto" jauniešus ne fiziski, ne morāli. Iespējams, šī norādījuma dēļ mačā bija pāris bez maz vai kuriozas epizodes - 17 gadus vecs, augumā trausls, "skontietis" fiziskā divcīņā nogāž "Daugavas" 30 gadīgu nigērieti, kurš vienkārši nav ieslēdzies par 100% un aizlido pa gaisu.

Netrūka arī skatītāju asprātību. Kad rezultāts jau bija graujošs un kāds "Skonto" spēlētājs saņēma bumbu aizmugurē, sekojot tiesneša svilpei, kāds kliedza: "Nu taču liecies mierā, ļauj zēniem uzspēlēt!" Citā epizodē, skontietim pieredzes trūkuma dēļ atgriežoties laukumā bez tiesneša atļaujas un saņemot dzelteno plāksteri, kāds sasmīdināja: "Neuzmācies bērniem!" Savukārt pie 0:3, skontietiem ļoti riskanti nospēlējot savu vārtu tuvumā, jokoju jau es: ""Skonto" tāpat vairs ne ar ko neriskē..." Jā, un kāds interesants fakts, kurš, visticamāk, nekad mūžā (jā, saku "nekad") netiks pārspēts vai atkārtots - Latvijas Superkausa mačā vārtus guva trīs dažādi nigērieši! Izcēlās Stenlijs Ibe, Ibrahims Olalekans Babatunde un Žozefs Eneakarhire. Laukumā bija vēl ceturtais, taču Daniels Ola šo savdabīgo rekordu nepadarīja par fenomenālu.

Pie šādiem spēku samēriem un slidenā laukuma (kaut gan - visu cieņu daugavpiliešiem par ieguldīto darbu tā sagatavošanā!) nav lielas jēgas sīki analizēt futbolistu sniegumu. Tomēr arī šajā mačā acīs ļoti krita Ibe - šis tanks (labā nozīmē) bija pamanāmākais ne tikai uz pretinieku, bet arī savu partneru fona. Tiesa, Ibem traucēja tas pats niķis, kas pērn - par spīti vieniem gūtiem vārtiem, ļoti daudz nerealizētu iespēju. Līdz momentam Ibe nonāk izcili, soda laukumā ar pretinieku izdara, ko vēlas, tomēr noslēgt bieži vien nespēj. Laikam jau naivi cerēt, ka šajā ziņā Ibe savos 28 gados progresēs. Tomēr tik un tā Ibe, ja nospēlēs pilnu sezonu Virslīgā, manās acīs ir kandidāts Nr.1 uz rezultatīvākā spēlētāja godu. Protams, jāizceļ arī Igors Savčenkovs - daudz darba nebija, bet ar neapbruņotu aci redzama šī centra aizsarga meistarība.

Prieks par spēles apmeklējumu, oficiāli 550 līdzjutēji (iespējams, reāli bija pat vairāk). Protams, daži tādi, kuri acīmredzamā alkohola reibumā nebalsī ķērc, no malas šķita mazliet atbaidoši, taču labāk tā nekā kapa klusums, vai ne? Mani arī intriģēja jautājums - vai nebija tā, ka daļa no skatītājiem nemaz nezināja, ka "Skonto" uz Daugavpili ved puikas? Ja zināja, tad vēl jo lielāks respekts par kuplo apmeklējumu.

Jau daudzreiz izrunāts temats, tomēr atkal jāpačīkst par to, ka "Daugava" mājas spēles parasti neaizvada pilsētā, bet gan nomalē. Šodien Superkauss notika pilsētas centram tuvajā "Celtniekā" (kurā savulaik spēlēts n-tos gadus) un apmeklētība uzreiz bija lieliska, lai gan laika apstākļi lika drebēt (izbaudīju uz savas ādas!), kamēr uz nomales "Daugavas" stadionu pat vasarā sanāk vien divi, trīs simti - un tas, neskatoties uz faktu, ka pērnās sezonas laikā daugavpilieši tapa par valsts čempioniem.

Par šo stadionu būšanu pēc mača taujāju arī "Daugavas" kapteinim Simonovam (Mihails Ziziļevs maču sāka uz rezervistu soliņa), kurš 1) saprotami izskaidroja situāciju ("Celtniekā" ir mākslīgais segums un cauru gadu tur, saprotams, nav jāspēlē), 2) atzina, ka "Celtnieks" ir skatītājus daudz vilinošāks variants nekā "Daugavas" stadions. Risinājums? Skaidrs, ka tas ir ilgtermiņa jautājums un jācer, ka kāds (pilsētas dome, kluba vadība) plāno vismaz tālākā nākotnē panākt, lai "Daugava" spēlē pilsētā, nevis (pēc būtības) ārpus tās. Šeit piemetināšu, ka, nevienu nevēloties aizvainot, uz futbolu lielākoties nāk parastā tauta jeb nabadzīgākā tās daļa, un diemžēl ne katram saviem spēkiem ir iespēja nokļūt līdz "Daugavas" stadionam - lai cik kādam šķistu, ka tas ir niecīgs attaisnojums.

"Skonto" jauniešu treneris Beškarevs preses konferencē ieminējās, ka Superkauss būtu svētki, ja norisinātos siltā laikā maijā. Šādam variantam nepiekrītu, jo Superkauss citās valstīs tradicionāli ir kā sezonas ieskandināšanas pasākums un nav aizvadāms sezonas karstumā, kad visi prāti Virslīgas (un kausa izcīņas, kur tomēr tiek dalīta Eirokausu ceļazīme) virzienā. Tomēr jāpiekrīt, ka šogad, par spīti lieliskajai spēles organizācijai, pasākums lielā mērā izgāzās, jo viena no komandām neieradās spēcīgākajā sastāvā. Simboliski, ka, apbalvojot uzvarētāju "Daugavu", vējš pat divreiz nogāza stendu ar uzrakstu "Superkausa uzvarētājs". Sak, šoreiz jums nekas nav sanācis. Jācer, ka nākamgad nonāksim pie cita rezultāta.

Lai nu kā, Latvijas futbols ir dzīvs. Jā, gads sācies ar negācijām ("Liepājas metalurga" rūpnīcas problēmas) un pat skandāliem ("Skonto" un LFF jandāliņš), tomēr labi vismaz, ka par futbolu runā, vēl pirms Virslīgas sezona sākusies. 550 skatītāji šodien arī vismaz man bija mazs prieciņš - ņemot vērā, ka šogad nebūs ne olimpisko spēļu, ne lielo futbola izlašu finālturnīru, jācer, ka skatītāji pamazām atgriezīsies Virslīgas futbola stadionos. Nākamajā nedēļas nogalē kausa 1/4 fināli, aiznākamajā Latvijas izlases spēle Lihtenšteinā, bet tad jau arī 29. martā tiks dots starta šāviens Virslīgai. 2013. gads - futbola gads! Gaidām!