Paldies, treneri Fišer!

NBA vērtīgākais klubs Tevi izvēlas ar ceturto numuru jauno spēlētāju atlases ceremonijā. Tu labi nospēlē Vasaras līgā un 30. jūlijā “Knicks” ar Tevi oficiāli noslēdz pirmo līgumu. Kluba prezidents Tevi publiski apsveic dzimšanas dienā.

Tevi no regulārās sezonas pirmās spēles laiž laukumā Ņujorkas starta pieciniekā. Tu visas 53 spēles sāc starta pieciniekā. Tavs vidējais spēles laiks – 28.2 minūtes – ir trešais lielākais komandā aiz Karmelo Entonija (34.7 minūtes) un Ārona Aflalo (34.0 minūtes).

Tu nepilnos trīsarpus mēnešos nospēlē 1490 minūtes – par trīs stundām vairāk, nekā esi nospēlējis 76 spēlēs ACB līgā. Tevi dažreiz nomaina brīžos, kad spēle iet no rokas, un maz laiž spēlēt galotnēs, taču katrā nākamajā spēlē Tu atkal laukumā cīnies pa 30 minūtēm.

Tu vidēji katrā spēlē izmet 12 metienus. Tavā komandā vidēji 48 minūtēs vairāk metienu izmet tikai Karmelo Entonijs. Tu attaisno uzticību un vidēji 48 minūtēs gūsti vairāk punktu nekā Aflalo. Tevi trīs mēnešus pēc kārtas izvēlas par Austrumu konferences labāko jauno spēlētāju.

Tavs klubs pirmajos trīs mēnešos izcīna 50% uzvaru (22-22). Tu saņem otro lielāko balsu skaitu no kluba atbalstītājiem Visu Zvaigžņu spēles balsojumā. Tavs klubs piedzīvo deviņus zaudējumus nākamajās desmit spēlēs un kluba prezidents nolemj atlaist galveno treneri. Tu ej uz priekšu.

Ir pagājuši septiņarpus mēneši kopš dienas, kad Kristaps Porziņģis tika izsaukts “Barclays Center” prožektoru gaismā. Grūti, nogurdinoši un spēkus izsmeļoši, taču labi mēneši. Porziņģis nopelnīja – ar ģimenes un kluba prezidenta atbalstu – sava pirmā NBA trenera uzticību.

Dereks Fišers karjeras laikā profesionāli nospēlēja 18 sezonas, kuru laikā “Lakers” sastāvā izcīnīja piecus NBA čempiona titulus (2000-2002, 2009, 2010). Visi pieci gredzeni tika nopelnīti kopā ar Kobi Braientu un Filu Džeksonu.

Fišers septiņus gadus (2006-2013) bija NBA spēlētāju arodbiedrības prezidents. Savā otrajā ceļojumā ar “Lakers” viņš bija komandas līderis ģērbtuvē un motivētājs minūtes pārtraukumos. “Vadības jautājumos viņš ir komandas runasvīrs,” 2011. gada 23 aprīlī teica Džeksons . Braients nosauca Fišeru par labāko komandas biedru.

2014. gada 31. maijā – divus mēnešus pirms 40. dzimšanas dienas – Fišers aizvadīja pēdējo spēli. Viņa pārstāvētā “Oklahoma City Thunder” komanda Rietumu konferences septītajā finālspēlē zaudēja nākamajiem NBA čempioniem “San Antonio Spurs”.

Desmit dienas vēlāk Džeksons nosauca Fišeru par “Knicks” galveno treneri. Sākums abiem bija smags. Džeksona sliktākajā sezonā Eņģeļu pilsētā (2006-2007) "Lakers" finišēja ar bilanci 42-40, bet Fišeram pirmajos divos mēnešos Ņujorkā iekrājās 5-21.

Rūdītais Džeksons notiekošo centās uztvert mierīgi. “Pēc katras zaudētas spēles nākamajā rītā rakstīju spēles apskatu. Lai aprakstītu redzēto, man var būt nepieciešamas pat 90 minūtes. Pēc rakstīšanas parasti jūtos nedaudz labāk. Es nosūtu kopijas Derekam (Fišeram), (palīgam) Kurtam Rembisam un (skautam) Klarensam (Geinsam). Ko viņi ar tām dara, paliek viņu pašu ziņā.”

2014. gada 13. decembrī – pēc uzvaras izbraukumā Bostonā – prezidents neizturēja un iesaistījās komandas treniņdarbā. “Veicu video analīzi kopā ar komandu. Pavadīju 90 minūtes, izskaidrojot 15 minūtes garu ierakstu. Norādīju uz visu, sākot no kļūdainās kāju darbības, līdz rīcībai ar bumbu, to nepiespēlējot, līdz viņu aizsardzībai, atstājot vidu nenosegtu, un sakāvēm cīņā par uzbrukuma bumbām.”

Video analīzes laikā Džeksons individuāli uzrunāja spēlētājus. "Pasaki man, ko tu dari šajā izspēlē. Tagad pastāsti man, kas tev bija jādara. Pareizs izpildījums abos laukuma galos nozīmē atpazīšanu un prognozēšanu – prasmes, kuras daudziem no šiem puišiem pietrūkst."

Nākamajā spēlē pret Toronto vecās kļūdas atkārtojās, sarunā ar kādreizējo palīgu Čārliju Rozenu (Charley Rosen) atzina Džeksons. “Pārāk daudzi no šiem puišiem nevēlas spēlēt savādāk, kā vienmēr to darījuši – skrējuši individuālos uzbrukumos, nemainījušies aizsardzībā. Mums vienkārši nepietiek talanta, lai uzvarētu tādā veidā. Ja mēs īstenotu trīsstūra uzbrukumu ar pilnu apņēmību un tādu pašu attieksmi aizsardzībā, mēs uzvarētu vairāk spēļu. Taču tas nozīmē vairāk darba. Jāmaina un jāuzlabo komandas kultūra.”

Četrus mēnešus vēlāk Fišera pirmā sezona pie “Knicks” stūres bija galā (17-65). Džeksons, aizbraucis uz savu kādreizējo dzīvesvietu Vudstokā, nolēma dot savam audzēknim vēl vienu iespēju.

"Fišs paveica lielisku darbu. Viņš bija noskaņots pozītivi un atbalstīja savus spēlētājus, vienlaikus veicot grūto pāreju no laukuma uz komandtiltiņu. Viņa laika izmantojums un taktiskās darbības kļuva labākas un labākas. Vissvarīgākais, ko Fišers izdarīja, viņš motivēja savus spēlētājus smagi strādāt pat gadījumos, kad spēles grožus pazaudējām jau pirmajā ceturtdaļā. Viņš mums būs teicams treneris."

Savā otrajā sezonā Fišers izcīnīja vairāk uzvaru – lielā mērā pateicoties Entonijam un Porziņģim, taču savas trenera kvalitātes īpaši neuzlaboja. Trīsstūris nestrādāja, kā gaidīja Džeksons, treneris izdarīja savādas maiņas un brīžiem laukumā sūtīja piecus rezervistus vienlaicīgi, bet, svarīgākais, “Knicks” basketbolisti zaudēja gandrīz visas galotnes.

Daļa vainas jāuzņemas spēlētājiem. Piemēram, Entonijs četru sezonu laikā pēdējās 30 sekundēs trāpīja tikai 6 no 32 metieniem (18,7%), kamēr iepriekšējās deviņās sezonās viņš šajā laikā iemeta 34 no 72 metieniem (47,2%), dienu pirms Fišera atlaišanas rakstīja “Wall Street Journal” apskatnieks Kriss Herings (Chris Herring). Taču NBA lielākā daļa vainas jāuzņemas trenerim.

Džeksona mērs, neraugoties uz daudzajiem pozitīvajiem izteikumiem, bija pilns. Svētdienas vakarā viņš apspriedās ar “Knicks” īpašnieku Džimu Dolanu (Jim Dolan), vairākas dienas dalījās izjūtās ar ģenerālmenedžeri Stīvu Milzu (Steve Mills) un pirmdienas rītā publiskoja lēmumu par Fišera atlaišanu. "Deviņi zaudējumi pēdējās 10 spēlēs... Mēs esam uzvaru biznesā. Mani pēdējā laikā uztrauca sliktie spēļu sākumi un tā ir arī spēlētāju atbildība. Novembris parādīja, ka komanda ir konkurētspējīga, taču vajadzēja uzvarēt tuvu pusi no spēlēm, kurās bija saspringtas galotnes."

Fišers palika vēsturē kā “Knicks” treneris ar otro visu laiku sliktāko uzvaru un zaudējumu attiecību, savukārt par galvenā trenera pienākumu izpildītāju līdz sezonas beigām tika iecelts Kurts Rembiss (Curt Rembis). Pienākumu izpildītājs norādīja, ka viņa mērķis ir dabūt komandu izslēgšanas spēlēs.

Par spīti pieticīgajai bilancei un niecīgajām izredzēm iekļūt izslēgšanas spēlēs, Porziņģis ar savu pirmo NBA treneri var būt apmierināts. Fišers deva pirmgadniekam daudz iespēju, ļāva viņam laukumā izpausties, taču tajā pašā laikā noturēja uz zemes un publiski analizēja spēlētāja kļūdas.

Oficiāli nav zināms, vai Fišers pats pieņēma lēmumu Porziņģi atstāt "Knicks" sākumsastāvā, vai darīja to pēc Džeksona ieteikuma. Pārbaudes spēlēs oktobrī sevi lieliski apliecināja Deriks Viljamss (Derick Williams) un loģika liecināja, ka tieši viņam jāiet laukumā starta pieciniekā. Fišers uzticējās un turpināja uzticēties Porziņģim.

Paldies, trener!