Latvijas handbolistiem lielā debija pret Eiropas čempioni Spāniju

24 izlases, trīs valstis, sešas pilsētas, fināls 35 tūkstošu arēnā
Eiropas čempionāts pirmoreiz tika rīkots 1994. gadā, un toreiz triumfēja Zviedrija, kas izcīnīja četrus no pirmajiem pieciem tituliem. Šovakar sāksies četrpadsmitais Eiropas čempionāts, un mūsu pretiniece Spānija ir viena no trim izlasēm, kas nav izlaidusi nevienu. Vēl to spējušas arī Horvātija un Francija. Tāpat būs arī trīs debitantes – mēs un mūsu sestdienas pretiniece Nīderlande, kā arī Bosnija un Hercegovina. Ja pirmajos četros Eiropas čempionātos bija 12 dalībnieces un nākamajos deviņos finālturnīros – 16, tad šis būs pirmais, kurā izlašu skaits būs pieaudzis jau līdz 24.

Šis arī būs pirmais Eiropas čempionāts, kas netiek rīkots vienā valstī. Šoreiz mājinieču būs pat trīs – Zviedrija, kur notika 2002. gada čempionāts, un Austrija un Norvēģija, kuras Eiropas čempionātu uzņems pirmo reizi. 2020. gada Eiropas čempionāts notiks kopumā sešās pilsētās. Priekšsacīkšu grupu turnīru uzņems Austrijas pilsētas Vīne un Grāca un Zviedrijas pilsētas Gēteborga un Malme, bet abas Norvēģijā notiekošās grupas uzņems Tronheima. Pamatkārtas grupu turnīrs tiks rīkots Vīnē un Malmē, bet izšķirošās kaujas – pusfināli un medaļu spēles – uzņems Stokholmas 35 tūkstošu vietu ietilpīgā "Tele2 Arena". Tronheimas arēnas ietilpība ir astoņu tūkstoši vietu.

Pirmajā fāzē jeb priekšsacīkšu grupu turnīrā 24 izlases būs sadalītas sešās apakšgrupās, un pamatkārtai kvalificēsies katras grupas divas stiprākās vienības. A, B un C apakšgrupu veiksminieces otrajā posmā pulcēsies Vīnē, bet uz Malmi dosies D, E un F kvartetu stiprākās komandas. Noslēdzošajai fāzei jeb pusfinālam kvalificēsies abu apakšgrupu divas labākās valstsvienības. Pirms savas pirmās spēles finālturnīrā izlasēm ir jāiesniedz 16 spēlētāju sastāvs, kurā katrā fāzē drīkstēs veikt ne vairāk par divām izmaiņām.

Pirmā kārta

Cīņa ne tikai par titulu
Galvenā balva, protams, būs Eiropas čempiones tituls, taču Austrijā, Norvēģijā un Zviedrijā notiks cīņa arī par ceļazīmēm uz citiem finālturnīriem vai atlasēm. Pirmkārt, čempione saņems automātisku ceļazīmi gan uz 2020. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm, gan uz 2021. gada pasaules čempionātu – abiem turnīriem no Eiropas pašlaik automātiski kvalificējusies tikai 2019. gada pasaules čempione Dānija, kurai bukmeikeri Eiropas čempionātā atvēl galvenās favorītes lomu. Otrkārt, automātiski pasaules čempionātam kvalificēsies vēl trīs izlases (tātad turnīrā kopumā tiks izspēlētas četras ceļazīmes). Treškārt, tiks dalītas arī divas Eiropai atlikušās vietas uz aprīlī gaidāmo olimpisko kvalifikāciju, kurā pašlaik jau iekļuvušas Norvēģija, Francija, Vācija, Spānija, Horvātija un Zviedrija. Un, ceturtkārt, svarīgi būs arī nepalikt pēdējā vietā pirmajā grupu turnīrā, jo sešām vājākajām izlasēm, kuras nespēlēs olimpiskajā atlasē, pasaules čempionāta kvalifikācija būs jāsāk kārtu agrāk, kamēr pārējām atlasē būs jāpārvar tikai viena pārspēļu barjera.

Latvijas grupas kalendārs

Handbolā valda eiropieši
Droši var teikt, ka šajā finālturnīrā laukumā redzēsim ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules stiprākās izlases. 26 pasaules čempionātu laikā tikai vienu(!) medaļu spējusi izcīnīt izlase, kas nav no Eiropas. Turklāt arī tikai nosacīti: 2015. gadā savās mājās sudrabu ieguva Katara, kas bija naturalizējusi gandrīz visu sastāvu un kuras rindās bija pat septiņi eiropieši – galvenokārt no Balkānu valstīm. Pusfinālu neeiropieši sasnieguši vēl tikai divreiz – 2001. un 2005. gadā to iespēja Āfrikas izlases Ēģipte un Tunisija. Arī olimpiskajās spēlēs Eiropa nav izcīnījusi tikai vienu medaļu – 1988. gadā sudrabu ieguva mājiniece Dienvidkoreja.

Lai arī Spānija nav izlaidusi nevienu Eiropas čempionātu, 2005. un 2013. gada pasaules čempione pirmoreiz Eiropas zeltu ieguva tikai pirms diviem gadiem Zagrebā, kad finālā ar 29:23 pārspēja Eiropas čempionātu titulētāko izlasi Zviedriju. Kā čempione Spānija bija vienīgā, neskaitot trīs mājinieces, kas automātiski kvalificējās šā gada finālturnīram. Tikmēr Latvija piedalījās atlases pēdējā posmā – 32 komandu grupu turnīrā, kurā tika dalītas atlikušās 20 ceļazīmes. Ar četrām uzvarām sešās spēlēs Latvija ieņēma otro vietu, bet ceļazīmi garantēja jau kārtu pirms beigām, mājās ar 25:24 pārspējot finālturnīrā jau iekļuvušo Slovēniju.

Aiz sevis Latvija atstāja ne tikai Igauniju, bet arī savu topošo pretinieci Nīderlandi, kuru pirmajā aplī pārspēja ar 29:25, savukārt pēdējā kārtā, kurā mums vairs neko nevajadzēja, viesos piekāpās ar 21:25, ļaujot Nīderlandei izraut ceļazīmi kā vienai no četrām labākajām trešās vietas ieguvējām. Trešo vietu rangā sestā palika Lietuva, kuras grupā bija 2017. gada pasaules čempione Francija (27:42, 17:37). Lietuva Eiropas čempionātā vienīgo reizi ir spēlējusi 1998. gadā, kad vēl piedalījās tikai 12 izlases, un 2020. gada finālturnīrā neiekļuva kopumā piecas valstsvienības, kuras kādreiz ir spēlējušas Eiropas čempionātā: bez Lietuvas arī Slovākija (2006., 2008., 2012.), Rumānija (1994., 1996.), Itālija (2011.) un Izraēla (2014.)

Izredzes uz titulu un uzvaru grupā ("SynotTip"), vietas Eiropas čempionātos

Paliekam bez pamatvārtsarga
Kamēr Spānija ielidoja tikai naktī uz trešdienu un līdzīgs plāns bija arī Vācijai un Nīderlandei, Latvija Tronheimā ieradās jau 3. janvārī. Svētdien un pirmdien aizvadījām arī divas neoficiālas spēles pret Valērija Putāna vadīto Norvēgijas B izlasi – pirmajā tika piedzīvots zaudējums ar 21:25, bet nākamajā rezultāts netika skaitīts. Pirmdienas vakarā laukumā gan atgriezās izlases lielākā zvaigzne Dainis Krištopāns, kā arī cits leģionārs Ģirts Lilienfelds, kuri pirms tam ārstēja savainojumus, un viņi būs gatavi spēlēt arī šovakar. Toties treniņā potītes traumu atsvaidzinājis pamatvārtsargs un Krištopāna kluba biedrs Artūrs Kuģis, kurš atstāts ārpus turnīra pieteikuma. Sešpadsmitniekā vieta pašlaik nav atradusies arī Dobeles "Tenax" spēlētājiem Emīlam Kurzemniekam (kreisais ārējais) un Antonam Šuleiko (līnija). Kā jau rakstīts, pirmās fāzes laikā pieteikumā drīkstēs veikt divas izmaiņas, tomēr vismaz vienam no deviņpadsmitnieka priekšsacīkšu posms noteikti ies secen.

Kuģa vietā par jauno pirmo numuru kļuvis Edgars Kukša no Vācijas 3. līgas kluba "Aurich", kurš kvalifikācijā nepiedalījās. Sešpadsmitniekā Latvijai ir palikuši deviņi leģionāri, no kuriem lielākā pārstāvniecība ir Vācijai. 2. Bundeslīgas līderi "Coburg" pārstāv jau pieminētais Lilienfelds, kurš 13 spēlēs ir guvis sešus vārtus, bet 11. vietu 2. Bundeslīgā ieņem "Aue", kuras rindās Austris Tuminskis 16 spēlēs ir guvis piecus vārtus. Evars Klešniks, gluži kā Kukša, spēlē 3. līgā. Mūsu lielākā zvaigzne, protams, ir Čempionu līgas kausa īpašnieks Krištopāns, kurš iepriekšējā Čempionu līgas sezonā ar 94 vārtiem bija otrais rezultatīvākais. Pirmais ar 99 vārtiem bija šāvakara pretinieks Alekss Dujšebajevs. Tāpat kopā ar Krištopānu sezonas simboliskajā izlasē tika iekļauts vēl viens Spānijas handbolists Žulens Aginagalde.

Šī Čempionu līgas sezona pagaidām gan nav pārāk spoža. "Vardar" pēc desmit kārtām savā grupā ieņem sesto vietu astoņu komandu konkurencē, kas gan ļautu cīņu turpināt pirmajā "play-off" kārtā. Krištopāns ir guvis 36 vārtus, kas komandā ir ceturtais labākais rādītājs aiz krieva Timura Dibirova (53), slovēņa Staša Skubes (39) un horvāta Ivana Čupiča (38). No šā trio Eiropas čempionātam pieteikts vienīgi Dibirovs. Bez "Vardar" dueta Latvijai gan ir vēl viens pārstāvis Čempionu līgā, jo otrās pakāpes grupu turnīrā spēlēja Nils Kreicbergs un Somijas "Cocks", kas sešu komandu grupā ieņēma piekto pozīciju. Kreicbergs guva astoņus vārtus. "Cocks" un Uvja Strazdiņa Igaunijas "Kehra" spēlē arī Baltijas līgā, un "Cocks" ir savas apakšgrupas līdere, vienīgo zaudējumu ciešot tieši pret "Tenax" (30:31). Domājams, ka Tronheimā Latvijas izlasē tiks piedzīvota arī jubileja – par ceturto spēlētāju valstsvienības vēsturē ar 100 spēlēm vajadzētu kļūt Jānim Pavlovičam, kuram pietrūkst vairs tikai divu maču. Viņš ir arī vienīgais mūsu izlasē, kurš ikdienā spēlē Norvēģijā: Pavloviča "Sandefjord" augstākajā līgā atrodas ceturtajā vietā. Savukārt izlases kapteinis Ingars Dude pārstāv Francijas otrās spēcīgākās līgas līderi "Limoges" un 12 spēlēs ir guvis 22 vārtus.

Latvijas izlase

Spānijai divpadsmit Čempionu līgas spēlētāju
Spānija gatavošanos finālturnīram sāka mājās, četru izlašu turnīrā uzvarot visās trīs spēlēs – 30:25 pār Portugāli, 35:31 pār Poliju un 32:24 pār Krieviju. Nevienai no trim pretiniecēm finālturnīrā gan netiek paredzēta izkļūšana no apakšgrupas. Svētdien Spānijas galvenais treneris Džordi Rivera atskaitīja Leonas "Ademar" labo ārējo spēlētāju Davidu Fernandesu un uz Tronheimu atveda 17 spēlētājus, bet šorīt ārpus sešpadsmitnieka atstāja Francijas "Aix" kreiso ārējo Josu Gonji. Ar 17 spēlētājiem atlidoja arī Vācija, kas pagaidām pieteikumā nerakstīs Johannesu Gollu, toties Nīderlande uz Norvēģiju atbrauca bez liekajiem.

Tronheimā Spānijai būs teju tāds pats sastāvs, kāds bija arī pirms diviem gadiem. Zelta spēlē Zagrebā pieteikumā no pašreizējā sastāva nebija piecu spēlētāju, taču trīs no viņiem piedalījās finālturnīrā un tika atskaitīti tikai tā gaitā. Līdz ar to pilntiesīgi jaunpienācēji ir tikai divi Horhe Makeda un Alešs Gomess. Kamēr mums Čempionu līgā ir trīs pārstāvji (vai tikai viens, ja neskaita savainoto Kuģi un otrajā ešelonā spēlējušo Kreicbergu), Spānijai tikai pieci no 17 šosezon nespēlē Čempionu līgā. Un visi četri pārstāvētie Čempionu līgas klubi ir savu apakšgrupu labāko trijniekā – A apakšgrupas trio "Barça", "Szeged" un PSG, kā arī "Vive Kielce", kas B apakšgrupā ir trešajā pozīcijā un pret Krištopāna un Kuģa "Vardar" ieguva trīs no četriem punktiem (28:28, 35:25). Jau pieminētais Gomess, kurš bija izlases labākais vārtu guvējs pārbaudes turnīrā, ir Barselonas labākais snaiperis (54 vārti) un Čempionu līgā ieņem piekto vietu. Savukārt Alekss Dujšebajevs (43) ir Kjelces otrais labākais bombardieris, un vairāk par Krištopānu iemetis arī ungāru kluba spēlētājs Makeda (37).

Spānijas sastāvs

Esam zaudējuši visās savstarpējās spēlēs
Latvija un Spānija savā starpā tiksies piekto reizi, taču redzējušās nav jau ilgāk kā 15 gadus. Pirmās savstarpējās spēles bija 1993. gadā, kad Spānija vēsturiskā pirmā Eiropas čempionāta atlasē uzvarēja ar 33:12 un 29:22 (Bauskā), bet 2004. gada jūnijā cīņā par iekļūšanu 2005. gada pasaules čempionātā Spānija "play-off" kārtā Latviju uzveica ar 36:23 (Rīgā) un 34:24. Pirmajā savstarpējā cīņā Latvijas izlasē spēlēja arī tās iepriekšējais galvenais treneris Uģis Vikštrems, bet pārējās trīs piedalījās pašreizējais galvenais treneris Armands Uščins, kurš pirmoreiz ar spāņiem tikās neilgi pēc 20. dzimšanas dienas un spēlētāja karjerā sasniedza arī maģisko simtnieku. No pašreizējā sastāva 2004. gada spēlēs piedalījās divi: Klešniks, kurš kopā guva desmit vārtus, un Lilienfelds. Spāņiem savukārt tolaik spēlēja Rauls Entrerrioss un kirgīzu brāļu Aleksa un Danjela Dujšebajevu tēvs Talants.

Latvijas izlases oficiālās personas Tronheimā

Finālturnīrā arī latviešu tiesneši
Decembra izskaņā Latvijas handbols saņēma vēl vienu priecīgu vēsti, jo pēdējā brīdī finālturnīra tiesnešu pulkā tika apstiprināts arī Latvijas arbitru duets Zigmārs Sondors un Renārs Līcis. Viņi aizvietoja serbus Nenadu Nikoliču un Dušanu Stojkoviču, jo Nikoličs nepaguva atlabt pēc oktobra beigās gūtā savainojuma. Arī Sondors un Līcis nokļuvuši Tronheimā, kur rītvakar D grupā tiesās Francijas un Portugāles cīņu. Latvijas un Spānijas maču šovakar apkalpos dāņi Jespers Kirkholms un Henriks Mortensens.

Finālturnīram kopumā izraudzīti 23 tiesnešu dueti. Gandrīz puse jeb 11 pāri tiesās tikai priekšsacīkšu posmu, un starp viņiem būs arī Sondors un Līcis – arī serbiem Nikoličam un Stojkovičam tika atvēlēts tikai pirmais posms. Septiņi dueti tiesās gan priekšsacīkstes, gan pamatkārtu, bet pārējie pieci arbitru pāri no Horvātijas, Dānijas, Francijas, Vācijas un Spānijas sāks ar pamatkārtu. Starp citu, pirms 15 gadiem pret Spāniju Latvijas izlasi kā spēlētājs pārstāvēja arī Līcis, kurš tobrīd spēlēja Latvijas vadošajā klubā "ASK-AB.LV".

Pieci iepriekšējie Eiropas čempionāti

Titulētākās Eiropas izlases