Pirms 10 gadiem. Zviedru laiki hokejā, bet Kambala bez NBA...

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 292 (2001. gada 2.–8. jūlijs)

Latvijas hokeja izlases trenera izvēle – visu Zviedrijas avīžu galvenā tēma

Pirms desmit gadiem kandidātu pulkā uz neveiksmīgi iepriekšējā pasaules čempionātā nospēlējušās Latvijas hokeja izlases galvenā trenera amatu nebija Maika „dzelzs” Kīnana. Toties kājās bija sacelta ne tikai Latvija, bet arī Zviedrija, un par šo ļembastu tāpat kā šodien televīzijā svarīgākos mūsu un Zviedrijas valsts notikumu brīžos „SA” lappusēs vēstīja Sandra Veinberga no Stokholmas.

„Jaunā Latvijas hokeja valstsvienības galvenā trenera izvēle divas dienas bija visu Zviedrijas avīžu sporta izdevumu galvenā ziņa. Jau trešdienas rītā, krietni pirms liktenīgās Latvijas Hokeja federācijas sēdes avīze "Aftonbladet" paziņoja zviedru tautai: "Šodien Kurre kļūst par Latvijas izlases treneri! Tagad Latvijas hokejs ir kļuvis arī par zviedru lietu, mēs ticam Latvijas komandai, mūsu Kurre ir vienkārši lielisks treneris, un Latvija vēl pagūs pārsteigt arī nākotnē," piektdien intervijā NRA uzsvēra raksta autors un zviedru hokeja eksperts Patriks Tornēuss.

Tornēuss nekļūdījās - zviedru "zelta treneris" Kurts Lindstrēms patiešām trešdienas sēdē Rīgā tika izraudzīts par Latvijas hokeja valstsvienības galveno treneri. Tornēuss viņu dēvēja par „dzelzs veci”, stāstīja, ka Kurre „vienmēr ir mācējis izveidot labu komandu un nodrošināt komandas spēli. Viņš prot būvēt hokeja komandu un atrast katram spēlētājam pareizo vietu, misiju un motivāciju. Bez tam gaisotne viņa komandās vienmēr ir ļoti konstruktīva un vienojoša. Viņš to prot un ir pierādījis darbos.”

Grūtas dienas gan tika solītas Latvijas hokeja izlases "vecajai gvardei", jo „Lindstrēms vienmēr ir "licis uz jaunajiem". Uz junioriem. Viņš ir pieredzējis treneris un vienmēr domā par nākotni, nevis trīs dienas uz priekšu. Viņa komandā spēlē tikai tie, kas patiešām ir labi un prot spēlēt. Vecie nopelni nebūs brīvbiļete uz Lindstrēma vadīto Latvijas izlases hokeja komandu.”

- Kurts Lindstrēms savulaik uzņēmās trenēt Somijas hokeja izlasi un aizveda to līdz pasaules čempiona titulam 1995. gadā. Vai somi viņu jau no paša sākuma uzņēma ar atplestām rokām?
- Nē, nekādā ziņā. Uzņēma ar aizdomām un skepsi. Starp Zviedriju un Somiju jau sen eksistē sacensība ne tikai hokejā, un nevienam nav noslēpums "mazākā brāļa sindroms", kuru somi nereti izjūt pret savu kaimiņvalsti Zviedriju. Taču Kurre neko "neņēma galvā" un rīkojās. Jau 1987. gadā viņš aizveda "Tre Kronor" līdz pasaules čempionāta zelta medaļām, un astoņus gadus vēlāk viņš to panāca ar Somijas hokeja valstsvienību.

Jaunais treneris vēlējās pats veidot savu treniņu sistēmu, kas „būšot ļoti intensīva, taču citādāka nekā līdzšinējā”. Lindstrēms nenocietās paironizēt arī par jautājumiem, kuros it kā galvenais vārds būtu sakāms viņam: „Viņi lasi - Latvijā jau ir izraudzījušies komandas sastāvu olimpiskajām spēlēm. Taču vispirms paskatīsimies turnīru Rīgā augusta sākumā. .. Pēc tam būs turnīrs Grenoblē novembrī, pēc tam - olimpiskās spēles februāra sākumā un visbeidzot - pasaules čempionāts Zviedrijā."

Treneris uzsvēra, ka latvieši kategoriski vēlas palikt A grupā un pēc Rīgas līderu domām nostabilizēties pirmajā astoņniekā. Par lielāko problēmu Lindstrēms nosauca „daudzus gados vecākus spēlētājus", atzīmējot, ka „daudzi labi, jauni Latvijas spēlētāji patlaban spēlējot ASV un Kanādā un tādi noteikti esot arī "uz vietas, Latvijā".

”SA+” atkāpe: Kurts Lindstrēms vēl nenojauta, ka veco spēlētāju vietā viņam tos jaunos juniorus Latvijā nāksies ar uguni meklēt, bet tobrīd pat zviedri un somi bija pārliecināti, ka brīnumdaris Kurre spēs sagādāt panākumus Latvijas izlasei. Varbūt ne gluži zelta veidā, bet spēs.

Juris Štāls: divos draftos nedēļas laikā...

2001. gada vasarā Latvijas hokejista Jura Štāla talantu novērtēja un viņu aizrunāja ne tikai Kanādas junioru hokeja līgas (CHL) vienība Sārnijas "Sting", bet arī NHL klubs no Ņujorkas („Rangers”), Jurim kļūstot par 16. NHL draftēto Latvijas hokejistu.Viņa komandas biedru Raumas „Lukko” junioru klubā Jāni Spruktu Floridas „Panthers” izvēlējās jau gadu iepriekš.

”Šobrīd jau esmu pilnībā aptvēris, kas notika Floridā, un .. esmu laimīgākais cilvēks pasaulē. .. Biju gaidījis, ka kaut kam tādam jānotiek. Tiesa, nebija nojausmas, ar kādu numuru mani izvēlēsies,” priekā pēc drafta dalījās Štāls. „Es pat nebēdājos, ka esmu izvēlēts pašās beigās, jo, manuprāt, nav lielas starpības, vai tu esi izvēlēts trešajā, ceturtajā vai devītajā kārtā. Priekšrocības attiecībā pret pārējiem varētu būt pirmajām divām vai trim kārtām. Svarīgākais ir tas, ka esmu nokļuvis "Rangers" uzmanības lokā. .. 20. jūlijā jābrauc uz Ņujorku, kur notiks triju nedēļu nometne. Tajā piedalīsies tikai desmit "Rangers" sistēmas jauno spēlētāju. .. Visticamāk, ka kāds labākais no šā desmitnieka tiks uz pamatsastāva pirmssezonas nometni. .. Spēlējot Somijas junioru līgā, NHL skauti jau mani bija pamanījuši.”

Intervijas brīdī vēl nebija zināms, ka par izlases galveno treneri kļūs Lindstrēms. Tāpēc „SA” vaicāja Štālam par Vasiliju Tihonovu, kurš arī strādājis Raumas "Lukko" sistēmā.
„Es domāju, ka izlasē noteikti ir vajadzīgas kaut kādas izmaiņas, un Tihonovs varētu būt tas, kurš to spētu izdarīt. Es viņu pazīstu ļoti labi, man patīk, kā viņš vada treniņus. Tie ir daudzveidīgi, interesanti, un viņš Latvijas izlasei varētu būt noderīgs,” tāds bija Jura viedoklis. Savukārt Tihonovam par Štālu arī bija, ko teikt: „Juris ir ļoti talantīgs, viņam ir labs slidojums, labi izprot hokeju. Štālam pietrūkst vienas lietas - viņam jau tagad ir jāsāk spēlēt pieaugušo komandā. .. Man ne brīdi nav bijis šaubu, ka Štāls nonāks kādas NHL komandas uzmanības lokā. Lai Juris pēc iespējas ātrāk nonāktu labā komandā, daudz kas ir atkarīgs no aģenta. Ja Štālam parādīsies labs piedāvājums no kādas Eiropas komandas, tad es ieteiktu viņam vēl vismaz gadu palikt šeit.”

”SA+” atkāpe: Štāla piemērs kārtējo reizi apliecina, ka nokļūšana NHL draftā negarantē spēlēšanu NHL.

Kambala cerības nav atmetis

2001. gada vasara tomēr nebija laimīga Kasparam Kambalam, un viņu gadskārtējā NBA draftā neviena komanda ne tikai neizvēlējās 1. kārtā, bet arī otrajā priekšroka tika dota citiem spēlētājiem. Tomēr izredzes iekļūt NBA galīgi zudušas vēl nebija.

Pēc trijiem Lasvegasas universitātē pavadītajiem gadiem runāja par to, ka Kambala varētu izlaist pēdējo gadu UNLV un pieteikties NBA draftam, kurā viņa izredzes bija tikt izvēlētam pirmajā kārtā posmā starp 15. un 25. numuru, tomēr centrs nolēma pavadīt NCAA arī pēdējo sezonu. Iespējams, ka tā bija kļūda, jo šogad pirms drafta viņa izredzes vairs nevērtēja tik augstu, taču tāpat Kambalu minēja kā potenciālo pirmās kārtas kandidātu - basketbola apskatnieki tāpat prognozēja, ka viņu varētu izvēlēties pirmās kārtas vidū vai arī beigās. „Taču tad viņa vērtība strauji kritās, un Kaspars uzskata, ka tas lielā mērā saistīts ar viņa pēdējo sezonu Lasvegasā, kas nebija sevišķi veiksmīga. Pēdējā sezonā jaunais treneris Makss Gūds, kas pārņēma komandu pēc Bila Beino atlaišanas, regulāri izmantoja visus 12 spēlētājus, Kambalam laukumā pavadot vidēji tikai 20 minūšu mačā, kā arī izmetot par 130 metieniem mazāk nekā iepriekšējā sezonā. Skandāls augstskolā noveda arī pie aizlieguma spēlēt konferences play-off turnīrā, nemaz nerunājot par NCAA turnīru. Turklāt 2001. gada draftam nolēma pieteikties negaidīti liels daudzums augstskolu neabsolvējušo jauno basketbolistu. Tobrīd bija ierasts, ka NBA draftam piesakās vairāki zemāko kursu studenti, kuri gatavi upurēt izglītību profesionāļa karjeras dēļ, taču pirms 10 gadiem tādu bija jau 58 (arī seši vidusskolnieki - rekords)! Turklāt jauno spēlētāju izvēlei pieteicās arī 17 ārzemnieku, kas nebija sasnieguši 21 gada vecumu. Kopā uz 57 vietām tā gada draftā pretendēja vairāk nekā 119 basketbolistu.

Savainojis muguru, Kambala savu vērtību skautu acīs nepierādīja arī "Nike Desert Classic" pirmsdrafta treniņnometnē Fīniksā. Vēl pirms drafta par Kasparu interesi izrādīja vairāki klubi - Ņūdžersijas "Nets", Milvoki "Bucks", Vankūveras "Grizzlies" un Bostonas "Celtics", bet Ņujorkas "Knicks" un Toronto "Raptors" uzaicināja Kambalu uz individuālajiem treniņiem. Tā kā Kasparam bija sarežģījumi ar pasi, viņš nevarēja aizbraukt atrādīties kanādiešiem, taču "Knicks" uzaicinājumu basketbolists pieņēma.

„Ņujorkas vienībai 2001. gada drafta otrajā kārtā bija divas izvēles tiesības, un, tā kā komandai ir nepieciešams spēka uzbrucējs (NBA līmenī Kaspars ar 2,05 m augumu kā centrs spēlēt nevarētu), tad Kambalas draftēšana šķita diezgan reāla, taču "Knicks" ar 39. numuru izvēlējās Arizonas universitātes uzbrucēju Maiklu Raitu, bet ar 43. numuru paņēma Kanzasas augstskolas centru Eriku Čenovitu.

"Es neesmu apbēdināts," apgalvo latvietis. "Ja tevi nepaņem pirmajā kārtā pirmajā kārtā draftētie saņem garantētos līgumus uz trim gadiem, tad labāk ir, ja nepaņem vispār. Ja mani otrajā kārtā būtu paņēmusi viena komanda, tad es no šīs komandas arī visu laiku būtu atkarīgs, bet tagad es varu braukt uz "Grizzlies" un, ja gribu, varu braukt arī uz Maiami."

Tā kā nākamajā dienā pēc drafta Latvijas basketbolists saņēma uzaicinājumu no Memfisas "Grizzlies" kluba, viņš devās uz Memfisu, lai kopā ar vēl aptuveni 20 spēlētājiem komandas treniņnometnē noskaidrotu tos apmēram piecus, kuri iekļūs īpašā NBA debitantu treniņnometnē un varēs spēlēt vasaras līgā. "Ja es tieku vasaras līgā, es varu sevi labi parādīt gan "Grizzlies", gan pārējām komandām," uzskata Kaspars. .. "Man šķiet, ka ar "Grizzlies" man ir labas iespējas."
Interese par Kasparu neiekļūšanas NBA gadījumā esot bijusi gan Suprolīgas čempionvienībai Telavivas "Maccabi", gan kādam Spānijas augstākās līgas klubam - izraēlieši bijuši gatavi maksāt 450 tūkstošus dolāru sezonā, bet spāņi piedāvājuši 400 tūkstošus.

”SA+” atkāpe: Kaspars Kambala arī pēc ne visai veiksmīgas pēdējās sezonas NCAA Eiropas labākajiem klubiem bija zīmols, un to dancošana ap Kasparu atgādināja... „Dinamo Rīgas” dancošanu pēdējās sezonās ap caurkritušajiem no NHL. Vēl maza atkāpe – ja Kambala parakstītu līgumu ar kādu no NBA klubiem, Latvijas izlasei startam Eiropas čempionātā Turcijā viņš būtu zudis...

2,13 metrus garš un 111 kilogramus smags. Latviskas izcelsmes Pētersons

Viņu NCAA noskatīja Armands Krauliņš. Tā kā Brunim bija latviešu saknes, radās doma par viņa iesaistīšanu Latvijas basketbola izlases rindās, kur priekšā jau bija viens naturalizētais spēlētājs ar ciltskoka saknēm Latvijā Alekss Šturms.

1979. gada 22. jūlijā Valda un Kerolas Pētersonu ģimenē dzimušais Bruno vidusskolā mācījās Ilinoisas štatā esošajā Vītona akadēmijā un tās basketbola komandas sastāvā demonstrēja labu sniegumu. Savā pēdējā sezonā centra spēlētājs vidēji mačā guva 16 punktu, izcīnīja astoņas atlēkušās bumbas un 5,8 reizes bloķēja pretinieku metienus, bet Pētersons tika iekļauts konferences un arī apriņķa simboliskajā izlasē.

Pēc vidusskolas absolvēšanas Bruno pieņēma Raitas Valsts universitātes piedāvājumu, taču "Raiders" rindās statistikas ziņā nav sevišķi izcēlies. Kā viens no galvenajiem Bruno trumpjiem tika minēta metienu bloķēšana. Raitas Valsts universitātes komandas vēsturē šajā rādītājā 2001. gadā viņš ierindojās trešajā vietā - četru gadu laikā centrs bija nobloķējis 84 metienus.

Krauliņš par Pētersona izredzēm debitēt Latvijas valstsvienībā un izredzēm spēlēt Eiropas meistarsacīkstēs Turcijā izteicās, ka viņa rīcībā ir videoieraksts, kurā Bruno par spīti savam lielajam augumam, ātri kustas, labi darbojoties aizsardzībā un cīnoties par atlēkušajām bumbām, tomēr par jaunekļa patiesajām spējām varēšot spriest tikai tad, kad Krauliņš viņu redzēs darbībā klātienē.

”SA+” atkāpe: Pēc Starptautiskās basketbola federācijas noteikumiem vienam mačam izlasē drīkst pieteikt tikai vienu naturalizēto spēlētāju. Tas nozīmēja, ka līdz ar Pētersona naturalizēšanu pirmo reizi izlasei bija paredzamas tādas patīkamas rūpes kā labākā kandidāta izvēle spēlēšanai.

Pārējās tēmas

NHL. Sergejs Žoltoks noslēdzis līgumu ar NHL klubu Minesotas "Wild", savukārt Bostonas "Bruins" vadība nolēmusi savu vārtsargu Pēteri Skudru ielikt neaizsargāto spēlētāju sarakstā...

Hokejs. Uz Zviedrijas "Allsvenska" līgu aizbraukuši Vents Feldmanis un Juris Ozols, bet uz Dāniju – vārtsargs Andrejs Zinkovs. Valdība nolēmusi piešķirt Latvijas Hokeja federācijai 400 tūkstošus latu, lai to kā garantijas naudu pārskaitītu IIHF par iegūtajām tiesībām 2006. gadā rīkot pasaules čempionātu. Vēl valdība atbalstīja arī 8,5 miljonus latu vērtu galvojumu Policijas olimpiskā centra celtniecībai vecā hipodroma teritorijā.

Futbols. Piecas – sešas reizes gadā visi "Skonto" futbolisti tiek sapulcināti uz testēšanu. Viņu fiziskā gatavība tiek noteikta ar sešu vingrinājumu kompleksu: 30m skrējiens no vietas, 30m skrējiens gaitā, lēciens augstumā no vietas, lēciens augstumā gaitā, 224 metru "atspoles" skrējiens (no viena punkta jāskrien sešos virzienos turp un atpakaļ) un lēcieni 40 sekundēs (uz vietas, tiek aprēķināts lēcienu skaits un augstums). Pirms 10 gadiem „Skonto” līderi testos bija: lietuviešu pussargs Orests Buitkus, aizsargs Oļegs Blagonadeždins un lietuviešu aizsargs Mants Samusevs.

„Skonto” rekordi 10 gadus atpakaļ:
30m skrējiens no vietas Oļegs Blagonadeždins 3,62 03.09.2000.
30m skrējiens gaitā Orests Buitkus 2,94 23.12.1999.
Lēciens augstumā no vietas Orests Buitkus 0,76 23.12.1999.
Lēciens augstumā gaitā Andrejs Rubīns 0,97 16.02.2000.
"Atspoles" skrējiens 224m Imants Bleidelis 44,63 15.04.1997.
Lēcienu sērija 40 sekundēs Mants Samusevs 162,7 09.09.2000.

Basketbols. LBL čempione "Ventspils" sākusi atjaunināt sastāvu un parakstījusi līgumu ar Daini Oberšatu.

Citi sporta veidi. Baltijas čempionātā riteņbraukšanā grupas braucienā Mežaparkā 202km distancē uzvarēja lietuvietis Raimonds Rumšs. Otrais finišēja un par Latvijas čempionu kļuva Andris Reiss, trešais bija Juris Silovs, bet ceturtais (trešais Latvijas vērtējumā) finišēja Raivis Belohvoščiks. Maņikūras trasē Francijā savu 50. uzvaru F-1 sacensībās izcīnīja vācietis Mihaels Šūmahers. 17. jūnijā Francijā Pasaules kausa posmā uzvarēt izdevās 22 gadus vecajam Vladimiram Sičevskim. Kopš 1995. gada nevienam Latvijas kanoistam tas nebija izdevies. Tobrīd Vladimira sapnis bija iekļūt olimpiskajā trijniekā, bet mērķis – kļūt par pasaules čempionu... Intervijā „SA” „Giro d’Italia” amatieru sacīkšu 2. vietas ieguvējs kopvērtējumā un trešā posma uzvarētājs riteņbraucējs Andris Reiss stāsta, ka, iespējams, būtu pacīnījies arī par uzvaru, ja pirmajā vietā nebrauktu komandas biedrs, ka „Giro” amatieriem ir, Andraprāt, prestižākās, garākās un grūtākās daudzdienu sacensības pasaulē. Ja Andris grib aiziet uz veikalu vai piezvanīt no telefona būdiņas, viņam jāprasa atļauja, bez kuras ārpus komandas teritorijas nedrīkst spert ne soli. Pirms „Giro” esot atņemts pat televizors, bet, kad Reiss stāstīja par vietu, no kurienes nāk, atlicis tikai pieminēt Romānu Vainšteinu, taču līdzināties Andris gribētu lietuviešu kalnu braucējam Raimondam Rumšam. Uzreiz trīs Latvijas volejbola komandas ("PCSK/Rīga", "Ozolnieki/Poliurs" un "Spēks/R") pieteikušās nākamās sezonas "Top Teams Cup" kausa izcīņai. Zelta līgas sacensībās Romā Staņislavs Olijars, kaut arī palika ceturtais, uzvarētājam Kolinam Džeksonam zaudēja tikai trīs sekundes simtdaļas.