Latvijas izlases likstas vairākumā. Vai ir pamats satraukumam?

9. aprīļa pārbaudes spēlē Latvijas izlase apspēlēja somus. Pirmos vārtus guva Rihards Bukarts, kuram izdevās realizēt vairākumu. Turpinājumā – tuksnesis. Tā šādas neveiksmju sērijas raksturo Lauris Dārziņš.

Pieminētais mačs pret Somiju, kurā palika nerealizēti nākamie divi vairākumi. Vēl viena spēle pret somiem. Divas cīņas pret Šveices izlasi un divas izbraukuma spēles Norvēģijā. Kopā 16 iespējas vairākumā, 29 minūtes un 29 sekundes, bet bilance – nulle gūtu un vieni ielaisti vārti.

"Esam parēķinājuši. Sagatavošanās ciklā iemetām divus vārtus vairākumā, un procents ir par zemu – ap 10 vai 11. Mūsu mērķis ir 25%," sarunā ar portālu Sportacentrs.com teica Lauris Dārziņš, kurš kā treneris devies uz savu trešo pasaules čempionātu. Kā Latvijas izlases hokejistam viņa kontā ir desmit.

"No otras puses, mums mazākumā bija 19 no 19. Saliec kopā, un sanāk 110%, tas ir diezgan labs rādītājs nevienādos sastāvos," pasmaidīja Dārziņš. Šajā pašā piecu pārbaudes spēļu nogrieznī Latvijas izlases vārtu bilance mazākumā bija 1:0. "Protams, gribas lielāku pienesumu no vairākuma."

"Bija reizes un momenti, ko neizmantojām, bet kopumā bija problēmas ar nokļūšanu zonā. Viss sākas ar iemetienu. Pret austriešiem uzvarējām iemetienā un pēc iestrādātas izspēles realizējām vairākumu. Taču ļoti bieži nesanāca uzvarēt iemetienā. Patērē daudz spēka, lai atgrieztos zonā. Pulss ir pacēlies, un tā jau ir nedaudz cita pasaule. Kā biatlonā – ja iebrauc šautuvē ar ne tādu pulsu, tad precizitāte zudīs."

Pēc ierašanās no Ziemeļamerikas pirmajā treniņā kopā ar komandu centra uzbrucējs Dans Ločmelis tika iespēlēts pirmajā vairākuma brigādē. Uz viņa pleciem gulsies iemetienu atbildība.

Problēmas vairākumā bija populārs sarunu temats arī pirms gada, kad Latvijas izlase ar 4,55% realizāciju dalīja pēdējo vietu ar Poliju. Turklāt vienīgie vārti netika gūti divu minūšu vairākumā vai pēc izspēles – piecu minūšu vairākumā Kaspars Daugaviņš uzņēmās iniciatīvu, iegāja pretinieku zonā un meta, trāpot pa stabu, bet atlēkušo ripu vārtos dabūja Roberts Bukarts.

Dārziņš pauda, ka nevar visu pērno čempionātu ielikt vienā maisā – bijušas spēles, kurās izdevies viss, izņemot noslēdzošo metienu, bet bijušas arī spēles, kurās pat nav sanācis tikt līdz uzbrukuma zonai. Tukšās spēles, norāda Dārziņš.

Latvijas izlases vairākums iepriekšējos pasaules čempionātos

Dārziņš nebija komandā 2017. gadā, kad Latvijas izlasei piederēja dalīts trešais labākais vairākums turnīrā, bet bija viens no galvenajiem diriģentiem 2019. gadā, kad vairākums tika realizēts desmit reizes.

"Atceros, ka es un Indulis [Miks Indrašis] spēlējām ar satvērienu uz āru. [Rūdolfs] Balcers bija apakšā, [Teodors] Bļugers bija augstajā vārtu priekšā. Aizsargi mainījās – gāja gan [Oskars] Cibuļskis, gan [Ralfs] Freibergs. Gāja no rokas, saspēle vedās, un tādos brīžos treneris var tikai kaut ko sabojāt. Ļoti labi, ka bijām produktīvi, tāpēc atstāja mūs savā vaļā," atcerējās Dārziņš.

Galvenais treneris Harijs Vītoliņš preses konferencē, kurā tika nosaukts Latvijas izlases sastāvs, vērsa uzmanību uz vājo vairākuma realizāciju, bet pats arī mierināja, ka vairāki vairākuma spēlētāji nepiedalījās pārbaudes spēlēs, līdz ar to pieciniekiem tiks doti jauni vaibsti. Ločmelis pirmo treniņu kopā ar komandu aizvadīja šodien, bet Rūdolfs Balcers valstsvienības nometni papildināja pirmdien, kad visas astoņas pārbaudes spēles jau bija aiz muguras.

Uzminēt, kuriem spēlētājiem veidosies ķīmija, bet kuriem ne, nav viegls uzdevums, tāpēc treneri nekautrējas iesaistīties garās diskusijās un dalīties ar viedokļiem, atzina Dārziņš. Arī treneru attiecības ar spēlētājiem mēdz būt delikātas.

"Ir jāsajūt piecinieks un jābūt uzticībai, ka viņi spēs dot rezultātu. Kad spēle vedas, no malas vari iedot tikai pāris ieteikumus. Taču ir brīži, kad saspēle nevedas, un tad spēlētāji paši skatās uz tevi – punktu A un punktu B," sacīja Dārziņš.