Harijs Vītoliņš un viņa 20. pasaules čempionāts elitē

Harijs Vītoliņš Latvijas izlases vadību pārņēma 2021. gada vasarā, ieņemot Boba Hārtlija vietu, kad titulētais kanādietis vairs nevēlējās savienot darbu izlasē ar KHL rubļu apgūšanu “Avangard” komandā. Sākotnēji Vītoliņš, kuram asistēt piekrita Hārtlija ilggadējais palīgs Artis Ābols, galvenā trenera amatā tika iecelts tikai uz Pekinas OS kvalifikācijas turnīru.

Tajā izdevās gūt kāroto rezultātu un nokārto olimpisko spēļu ceļazīmi, ko LHF 2021. gada rudenī atalgoja ar divu gadu līgumu. Pekinas spēlēs Latvijas izlase pie uzvarām netika, un noskaņojums nebija pats spožākais, taču Vītoliņš savu darbu turpināja trīs nākamajos pasaules čempionātos, visos trīs ar Latvijas izlasi ierindojoties PČ “Top 10” – 10. vieta 2022. gadā un 9. vieta pagājušajā gadā, kā arī, protams, unikālā bronza 2023. gadā.

Vītoliņš, kuram pieder Latvijas izlases visu laiku labākais sasniegums, izcēlies arī ar to, ka šajos trīs gados PČ izvairījies no lieliem kritumiem. Viņš ir viens no tikai diviem Latvijas izlases treneriem, kuri elites divīzijā pasaules čempionātu nav pabeiguši ar zemāku vietu par desmito. Vēl to pašu var teikt tikai par Pjotru Vorobjovu, tiesa, viņš izlasi vadīja tikai vienā turnīrā (10. vieta 2006. gadā). Savukārt visiem pārējiem ir vismaz viens čempionāts, kad piedzīvots nosacīts kritums un labāko desmitniekā tikt nav izdevies.

Vītoliņš arī var lepoties gan ar labāko bilanci pasaules čempionātos, gan ar lielāko uzvaru skaitu. Viņa vadībā Latvijas izlase PČ elitē guvusi 14 uzvaras, kamēr Hārtlijam, Znarokam un Beresņevam ir pa 12 uzvarām. Viņiem visiem trim gan arī krietni vairāk aizvadītu spēļu un attiecīgi sliktāks uzvaru procents. Vēl Latvijas izlases vēsturē ir tikai viens cits treneris, kurš PČ elitē izcēlies ar pozitīvu bilanci – Haralds Vasiļjevs, kurš aizgāja mūžībā pagājušā gada oktobrī, 13 PČ spēlēs tika pie sešām uzvarām un diviem neizšķirtiem (tolaik grupu turnīrā papildlaiks netika spēlēts).

Statistikas ziņā interesants bija pagājušais pasaules čempionāts, kad Latvijas izlase tikai piekto reizi savā vēsturē PČ pabeidza ar vairāk uzvarām nekā zaudējumiem, tiesa, ar to izrādījās par maz ceturtdaļfināla sasniegšanai, jo tikai viena uzvara tika gūta pamatlaikā. Tāpat tieši 2024. gada PČ ir turnīrs, kurā uzstādīts Latvijas izlases antirekords ielaisto vārtu ziņā – 29 vārti septiņos mačos.

Vītoliņa vadībā Latvijas izlase izcēlusies arī pretējā ziņā, 2023. gadā uzstādot savu otru labāko rādītāju elites divīzijā – 30 vārti vienā turnīrā. Vairāk vārti gūti tikai nu jau visnotaļ tālajā 1997. gadā, kad Beresņeva vadībā Latvijas izlase augstākajā līmenī iebrauca kā ātrvilciens un iemeta 37 vārtus astoņos mačos. Vītoliņš pats personīgi bija atbildīgs par deviņiem no šiem 37 vārtiem 1997. gadā – četrus viņš iemeta pats un piecos rezultatīvi piespēlēja.

Kā spēlētājs Vītoliņš piedalījies sešos pasaules čempionātos elites divīzijā, taču kā treneris viņam PČ dalības reižu ir pat divreiz vairāk – seši PČ kā Latvijas izlases galvenā trenera asistentam (vienreiz asistējot Beresņevam un piecreiz Znarokam), četri (no 2014. līdz 2017. gadam) kā asistentam Krievijas izlasē, kas šobrīd starptautiskajam hokejam netiek pielaista savas valsts sāktā kara Ukrainā dēļ, un tagad gaidāms Vītoliņa ceturtais PČ kā Latvijas izlases galvenajam trenerim. Attiecīgi šis viņam sanāks kā jubilejas PČ – 20. elites divīzijas turnīrs, kurā Vītoliņš oficiāli bijis iekļauts kādas dalībvalsts izlases sastāvā vai treneru korpusā.

Vītoliņš ar LHF līgumu par Latvijas izlases vadīšanu pēc vēsturiskās bronzas izcīnīšanas 2023. gada vasarā pagarināja uz vēl diviem gadiem.

Latvijas izlases treneri pasaules čempionātos

Izmantotie resursi:
LHF | Sākums