Dita Liepkalne: "Treneris pēc uzvaras nokrita zemē"
"Treneris sāka uzticēties jau pirmajās spēlēs. Mans spēles laiks auga. Ieguvu pārliecību un treneris sāka uzticēties vēl vairāk," pēc vēsturiskā "play-off" ceļojuma uz debijas sezonu Spānijas virslīgā atskatās Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības uzbrucēja Dita Liepkalne.
Spānijā "play-off" spēļu skaits ir viens no mazākajiem Eiropā. Visās sērijās kopā var notikt, maksimums, deviņas spēles. Turpretī iekļūt labāko četriniekā ir ārkārtīgi grūti. Pēdējos astoņos gados divas vai trīs vietas nemainīgi aizņem Eirolīgas klubi – Salamanka, Madride, agrāk Valensija, bet visām pārējām komandām jācīnās par 1-2 atlikušajām vietām. Spānijas 51. čempionāts nekļuva par izņēmumu. Par ceturto vietu cīnījās septiņas komandas.
"Embutidos Pajariel Bembibre" basketbolistes virslīgā sacentās tikai otro gadu. Pēdējā kārtā komandai izbraukumā bija jāspēlē pret 2011. gada Eirolīgas čempionēm un Spānijas čempionēm, Salamankas "Perfumerias Avenida" (2006, 2011, 2013). Bembibres spēlētājas galotnē atspēlēja vienpadsmit punktu deficītu, izrāva uzvaru un nopelnīja vēsturisku ceļazīmi uz "play-off". Dita Liepkalne guva uzvaras grozu. Parasti cilvēki komandā var sasniegt neparastus rezultātus!
Ir 29. marta rīts. Regulārās sezonas pēdējā spēle. Dita pieceļas. Komanda ir Salamankā vai gatavojas braukt uz turieni?
Cēlāmies mājās. Rīta treniņa nebija. Atpūtāmies un pēcpusdienā braucām uz Salamanku. Visām meitenēm bija noskaņojums, ka varam vinnēt. Liela pārliecība – nē. Noskaņojāmies, ka jāiet, jācīnās, jābauda spēli un jāmēģina uzvarēt.
Jums vajadzēja uzvarēt un sagaidīt Žironas zaudējumu.
Žironai vajadzēja mājās zaudēt pret “Rivas Ecopolis”. Kad līdz mūsu spēles beigām palika trīs minūtes, treneris pateica, ka Žirona zaudē ar astoņu punktu starpību.
Un ir varianti!
Un mēs varam ielēkt pēdējā vagonā. Atradāmies iedzinēju lomā, taču Salamankas spēlētājas galotnē nevarēja iemest. Minstinājās zem groza, netrāpīja brīvos metienus. Var teikt, ka palaida spēli no rokām.
Kad Salamankā spēlēja Liene Jansone un Gunta Baško, zāle vienmēr bija pilna.
Tagad notika tieši tas pats. Salamankā ir patīkami skatītāji. Viņi atnāk, lai baudītu basketbolu. Nelamā un neapsaukā pretinieku, tikai atbalsta savas spēlētājas. Mūsu fani gan sacēla troksni. Labā nozīmē.
Minēji patīkamos skatītājus. Citur lamājās?
Tā nevarētu teikt. Protams, ārzemnieces vietējos lamu vārdus nezina. Sev veltītas lamas saņēmām tikai pēdējā “play-off” spēlē Salamankā. Mūsu spēlētāja guva savainojumu, bet vietējais līdzjutējs pārliecās pāri margām un nolamājās komandas soliņa virzienā.
Dita Liepkalne regulārās sezonas pēdējā spēlē Salamankā. Foto: www.thewangconnection.com
Dita Liepkalne
Bembibres fani Salamankā
Salamankas basketbolistes ir trīskārtējas Spānijas čempiones (2006, 2011, 2013) un savā laukumā zaudē ļoti reti
"Pēc uzvaras ilgi staigāju ar saķertu galvu"
Ja nekļūdos, Salamankas spēlētājas galotnē netrāpīja vairākus soda metienus.
Mērfija aizmeta garām divus sodus. Vēlāk viņai radās iespēja mest vēlreiz un šoreiz veiksme dalījās uz pusēm. Kad Mērfija netrāpīja, no soliņa dzirdēju – o! Mēs varam vinnēt! Ja viņa iemestu, pārsvars un pārliecība būtu Salamankas pusē. Sanāca otrādi. Apņēmība uzreiz auga, meiteņu acīs parādījās dzirkstelīte.
Un pēdējās sekundēs sodu uzsita pret Tevi.
Pamatlaikā palika mazāk par trīs sekundēm. Mūsu saspēles vadītāja driblējās apkārt. Nekur netika. Beigās atspēlēja man. Viņas skrējiena rezultātā Salamankas aizsargi samainījās. Marta Čargaja palika man nedaudz aiz muguras un viņai neatlika citas iespējas kā uzsist sodu.
Tev bija brīvs ceļš uz grozu?
Groza apakšā bija garās spēlētājas, taču jau pirmajā solī pret mani tika uzsists sods. Pirmo metienu iemetu (76:75). Otro aizmetu garām. Salamankas spēlētājas savāca atlēkušo bumbu, taču viņām pietrūka laika atbildei. Pagāja laiks, kamēr bumba atlēca. Kamēr centra spēlētāja to noķēra un iedeva mazajām, bet sekundes gāja. Sanāca tikai metiens aiz centra līnijas. Uzvarējām! Tas bija pārsteigums.
Svinējāt pēc uzvaras vai “play-off” beigām?
Uzreiz pēc spēles ilgi staigāju ar saķertu galvu. Mēs tiešām uzvarējām? Mēs tiešām spēlēsim “play-off”? Komanda virslīgā spēlēja tikai otro gadu. Pirms gada...
Komanda palika desmitajā vietā.
Tieši aiz izkrišanas svītras. Viena vieta zemāk un kristu lejā. Spānijā izslēgšanas spēlēs iekļūst tikai četras labākās komandas. Neviens negaidīja, ka spēsim sasniegt četrinieku. Mums nebija vadības izvirzīta mērķa iekļūt “play-off”. Treneris pēc uzvaras nokrita zemē. Viņš bija pārlaimīgs. Visas spēlētājas skraidīja pa laukumu. Apķēra viena otru un apsveica.
Kluba vadība atradās Salamankā?
Daži pārstāvji iznāca laukumā un mūs apsveica. Fantastiskas sajūtas. Tas bija tik ļoti negaidīti. Jā, mēs braucām uz spēli ar domu uzvarēt. Un, ka varam uzvarēt. Panākumam – jā, mēs tiešām to varam – nenoticējām līdz pēdējam brīdim. Gandarījums un prieks bija milzīgs.
Dita Liepkalne pēc iekļūšanas Spānijas “play-off”. Foto: www.thewangconnection.com
Debijas sezonā Bembibres basketbolistes virslīgā finišējā desmitajā vietā, taču otrajā piegājienā sasniedza “Top 4”
Bembibres treneris pēc uzvaras Salamankā
Spānijas “play-off” dalībnieces
"Sapratām – šī ir TĀ spēle!"
Pusfināli sākās pēc nedēļas. Salamanka uzvarēja regulārajā sezonā un jums vajadzēja vēl trīs reizes spēlēt savā starpā.
Uzvarējām un mums atkal bija jāspēlē pret viņām. Manuprāt, Salamankas spēlētājas joprojām tam nebija gatavas. Aizbraucām, zaudējām ar trīs punktu starpību. Pēdējās sekundes bija identiskas iepriekšējai spēlei. Mērfija atkal meta sodus, taču šoreiz Salamankas spēlētājas galotnē izrādījās precīzākas nekā mēs.
Vajadzēja vinnēt mājās.
Un mēs uzvarējām! Mūsu zāle tika piepildīta līdz malām. Daudzi skatītāji uzkrāsoja sejas un ņēma līdzi taurītes. Sapratām – tā ir mūsu zāle! Šeit mēs katru dienu trenējamies, te varam uzvarēt un šī ir tā spēle! Cīņa gāja punkts punktā, taču mūsu apņēmība bija lielāka. Uzvarējām ar dažu punktu pārsvaru.
Mums nebija, ko zaudēt. Pusfināli notiek līdz divām uzvarām. Ja zaudētu, tā būtu mūsu pēdējā spēle. Sezonu beigt negribējās un zinājām, ka mājas zāli ir jāaizstāv. Nospēlējām ar niknumu.
Tu nopelnīji lielu spēlēs laiku. Atradi kopīgu valodu ar treneri?
Laba sadarbība izveidojās no pirmās dienas. Sakrita spēles filozofija, uztvēru sistēmas un man bija viegli iejusties. Treneris sāka uzticēties jau pirmajās spēlēs. Notika tā, ka spēles laiks auga un ieguvu pārliecību. Labi nospēlēju un treneris sāka uzticēties vēl vairāk.
Tev ļāva daudz mest.
Iespējams, tas notika tāpēc, ka spēlēju par ceturto numuru. Biju nedaudz ātrāka par pretinieku spēka uzbrucējām, turklāt man nevajadzēja daudz postot. Varēju kustēties pa gala līniju, ieskriet soda laukumā. Bieži mani atstāja brīvu un varēju to izmantot.
Vai bija sadarbības, kuras izspēlēja uz Tevi?
Neteiktu, ka sadarbības izspēlēja uz mani, taču regulāri tiku pie brīva metiena un visi zināja, ka palikšu brīva.
Pret Salamanku nenotika tā, ka pretinieces sāka Tevi presēt un neļāva mest?
Dažreiz, kad paliku brīva un varēju mest, pretinieku treneris sāka bļaut uz savām meitenēm, ka esmu stūros atstāta viena. Pret Salamanku spēlēt bija grūti, jo viņu centri bija ļoti gari. Ja nācās spēlēt viens pret vienu, viņas varēja nobloķēt vai apgrūtināt metienu ar savām garajām rokām.
No malas šķiet, ka Spānijā garo spēlētāju skaits ir mazāks nekā Francijā vai Krievijā.
Viena izteikta garā spēlētāja bija katrā klubā, taču mūsu komanda izrādījās viena no īsākajām. Viena no amerikānietēm pēc Ziemassvētkiem pārgāja uz citu komandu, tādējādi sezonas beigās klubā palika tikai trīs ceturtie un piektie numuri. Mūsu garākās spēlētājas augums bija 188 centimetri. Piemēram, Rita Montenegro nav garāka par mani. Vajadzēja izlīdzēties.
"Trijatā nācās dzīvot pirmo reizi"
Spānijā agrāk spēlēji otrajā līgā. Pirms gada pārstāvēji Cēsis. Pāriet uz Spānijas virslīgu ir grūti?
Grūtākais bija pirmais gads Spānijā. Laiku prasīja spāņu sistēmu apgūšana. Šogad uzreiz sapratu, kas bija jādara un iejusties sanāca daudz vieglāk. Patika, ko mēs darījām, turklāt puse komandas palika no iepriekšējā gada.
Bijāt četras ārzemnieces?
Piecas, jo amerikāniete ar Nigērijas pasi aizbrauca. Pēc Ziemassvētkiem palikām četras – es, bulgāriete, īriete un otra amerikāniete.
Treneris runāja angliski?
Sezonas laikā viņa angļu valoda krietni uzlabojās.
Ja nekļūdos, Tu nebiji pirmā latviešu spēlētāja Bembibrē.
Kad klubs vēl sacentās otrajā līgā, tur spēlēja Zane Jākobsone. Toreiz komandas darba organizācija bija savādāka, piemēram, meitenes uz treniņiem brauca no blakus ciemata. Tagad visas dzīvojām uz vietas.
Kluba sponsors “Pajariel” taisa desas?
“Pajariel” ir gaļas rūpniecības uzņēmums. Pārtikas rūpnieki atbalsta vairākas komandas, piemēram, “Sedis Basket” sponsorē siera ražotāji “Cadi”. Ārpus Bembibres atrodas milzīga gaļas izstrādājumu rūpnīca.
Bembibrē bija vēl kāda profesionāla komanda?
Kaimiņu pilsētā Ponferradā ir futbola klubs, kurš spēlē otrajā divīzijā. Aizbraucām uz pāris viņu spēlēm. Mūsu pilsētā bijām vienīgā profesionālā komanda, tāpēc cilvēki ielās atpazina un nāca klāt. “Play-off” laikā visa pilsēta zināja, kā mums veicas.
Klubs neliels, rocība ierobežota. Tas nozīmē, ka vairākām spēlētājām jādzīvo kopā?
Klubs noīrēja vairākus dzīvokļus. Parasti viena spāniete dzīvoja kopā ar pāris ārzemniecēm. Līdzīga prakse ir gandrīz visās Spānijas komandās. Trijatā nācās dzīvot pirmo reizi. Iepriekš nebijām vairāk par divām. Trīs (nopūšas) cilvēki sadzīvē ir nedaudz par daudz. Kad atnākam no treniņa, visām vienā laikā vajadzīga virtuve vai jāmazgā drēbes. Sava istaba bija katrai, tāpēc patverties varēja.
Universitātē un klubos Tev ir veicies ar dzīvokļa biedrenēm?
Honolulu kopmītnēs dzīvoju tikai pirmajā gadā. Tālāk ar draudzenēm īrējām māju. Tas bija fantastiski kompānijas dēļ. Netiku tur salikta kopā ar kādu – kā klubos, jo pati izvēlējos, ar kurām meitenēm dzīvot kopā. Visas meitenes bija vietējās, havajietes. Klubos tādas izvēles nav. Tev jādzīvo dzīvoklī, kuru ierāda klubs. Nevari teikt, ka te nedzīvosi. Protams, pastāv iespēja mainīties, taču man tā vēl nav gadījies.
Izlasē pastāv izvēles iespējas?
Eiropas čempionātā varējām izvēlēties, bet pārbaudes turnīrā mūs salika kopā. Izlasē visas meitenes ir draudzīgas, tāpēc problēmu nav.
Ditas Liepkalnes debija Eiropas čempionātā Francijā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
Latvijas soliņš
Dita Liepkalne Trelazē arēnā
Cīņa pret Franciju
"Pauze pēc sezonas bija nepieciešama"
Klubs piedāvā turpināt sadarbību?
Vadība vēlas, lai visas meitenes turpina spēlēt. Sarunas turpinās. Spānijā ir krīze, nav naudas un pārrunas uzreiz nebeidzas.
Ceturtā vieta Spānijā automātiski nozīmē iespēju spēlēt Eiropas kausā.
Zinu, ka šis jautājums tika pārrunāts, taču visu izšķirs finanšu iespējas. Ja komanda spēlētu Eiropas kausā, būtu super! Cits apstāklis ir kluba ne pārāk izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis. Viesu komandām būtu jālido uz Madridi un tālāk trīsarpus stundas jābrauc ar autobusu.
Spānijā, izņemot Kanāriju salas, visur braucat ar autobusu?
Tuvākais brauciens – divas stundas – bija pie Lindas Rubenes uz Samoru. Līdz Salamankai jābrauc divarpus stundas. Pie citiem – četras, piecas, astoņas vai 12 stundas. Nelikās, ka ir tik traki. Pieradu. Varbūt ceļojuma beigās palikām jocīgas, taču izturējām. Pagulējām, palasījām grāmatas, paskatījāmies filmas, papļāpājām.
Uz salām lidojāt no Valjadolidas?
Braucām uz Madridi un tālāk lidojām uz Kanārijām. Brīvdienās aizbraucām uz Madridi un Barselonu, jo ciematā nebija daudz, ko darīt. Taču apkārtējie cilvēki patika.
Atbrauci mājās. Labi, ka sanāca divu nedēļu pauze?
Tas bija ļoti labi, jo pēc pēdējās spēles sakrājās ārkārtīgs nogurums. Zaudējums to vēl palielināja un negribējās neko darīt. Atpūta sanāca gandrīz trīs nedēļas, tāpēc izlases treniņos neklājās viegli. Pirmajās divās dienās kājas bija piedzītas. Sapratu, ka atpūta jābeidz un jāstrādā ar citu mentalitāti.
Jāizmanto visi pieejamie atjaunošanās līdzekļi. Ledus, vannas, masāžas. Apbrīnoju Cēsu un TTT meitenes, kuras izlases treniņā ieradās divas dienas pēc sezonas beigām. Man atpūta nāca labumā. Sezona izvērtās gara, nogurdinoša un pauze bija nepieciešama.
Pagājušajā gadā spēlēji Eiropas čempionātā Francijā. Gribas vēl?
Palika nepadarīta darba sajūta. Nenostrādājām līdz galam, kā to vēlējāmies. Šogad jāiet ar jaunu apetīti.
Apetīte ir?
Komandas sastāvs ir krietni mainījies. Meitenēm, kuras spēlēja pagājušajā gadā, apetīte ir augusi un viņas vēlas sevi pierādīt. Manuprāt, šogad vietu sastāvā var izcīnīt jebkura. Konkurence ir, jāstrādā!
Manuprāt, par pozitīvu lādiņu kļuva Anetes Jēkabsones-Žogotas pievienošanās treniņiem.
Domāju, ka iegūs gan Anete, gan visas meitenes. Trenēties ar augstas klases spēlētāju vienmēr ir forši. Anete atnāca ar pozitīvu attieksmi. Ieteica, kā izdarīt labāk, pajokoja. Mums visām tas nāks par labu.
Dita Liepkalne un Kitija Laksa pirmajā Latvijas izlases treniņā 2014. gada 2. maijā. Foto: Emīls Desjatņikovs, f64
Dita Liepkalne
Dita Liepkalne Spānijā
Spēka uzbrucēja 25 spēlēs vidēji 28:14 minūtēs guva 9,6 punktus, izcīnīja 4,9 atlēkušās bumbas, izdarīja 1,1 rezultatīvu piespēli, kļūdījās 1,5 reizes, pārķēra 0,8 bumbas, izprovocēja 2,4 pārkāpumus un nopelnīja lietderības koeficientu 8,3. Liepkalne iemeta 38,8% divpunktu un 37,3% trīspunktu metienu, kā arī realizēja 70,6% brīvmetienu.
Sezonas laikā spēlētāja trīs reizes tika iekļauta LF nedēļas simboliskajā piecniekā. Čempionāta ceturtajā kārtā “Bembibre” izbraukumā pieveica katalāņu klubu "Cadi ICG Software" ar 62:59, bet Latvijas basketboliste guva 17 punktus, izcīnīja 11 atlēkušās bumbas un nopelnīja lietderības koeficientu 25.
Otrā atzinība tika iegūta 21. decembrī, kad "Bembibre" mājās piekāpās "Perfumerias Avenida" – 68:71. Dita Liepkalne guva 17 punktus (2p 5/6, 3p 1/2, 1p 4/4), izcīnīja deviņas atlēkušās bumbas un nopelnīja lietderības koeficientu komandā 28. Trešajā reizē spēlētāja sameta trešdaļu no komandas punktiem uzvarā pār "Cadi ICG Software" – 61:53. Liepkalnes rēķinā 20 punkti, piecas atlēkušās bumbas un lietderības koeficients 23.
[+] [-]
[+] [-]