Uļjanai Semjonovai - 60!

Latvijas basketbola leģenda un uzvarām bagātākā spēlētāja piedzima 1952. gada 9. martā Medumu ciematā Daugavpils tuvumā.

1965. gada 30. augustā trīspadsmit gadus vecā Semjonova tika aizvesta uz Rīgu. Par basketbolistes pirmo treneri kļuva Augusts Raubēns. Tālākajās gaitās Semjonova trenējās pie Dzidras Karamiševas un Raimonda Karnīša.

Spēlētāju individuālā statistika tolaik tika apkopota vienīgi treneru vajadzībām, gūto punktu skaitīšana tika uzskatīta par slikto toni, kas aizēnoja basketbola kolektīvo garu, tāpēc Uļas individuāli sasniegtie rekordi oficiāli netika fiksēti, grāmatā “TTT zelta meitenes” (apgāds “Jumava”, 2008) raksta basketbola žurnālists Guntis Keisels.

TTT sastāvā Semjonova debitēja 1968. gada sezonā, komandas rindās spēlējot līdz 1987. gada pavasarim.

Divdesmit sezonu laikā Semjonova palīdzēja TTT
+11 reizes uzvarēt Eiropas Čempionvienību kausa izcīņā (1968-1975, 1977, 1981, 1982),
+1 reizi izcīnīt Liliānas Ronketi kausu (1987),
+4 reizes uzvarēt PSRS Tautu spartakiādē (Maskava 1971, Rīga 1975, Viļņa 1979, Maskava 1983),
+15 reizes uzvarēt PSRS čempionātā (1968-1973, 1975-1977, 1979-1984),
+1968., 1972. un 1973. gada sezonās cīnīties bez zaudējumiem,
+13 sezonas veica komandas kapteines pienākumus (1975-1987).

No 1968. līdz 1986. gadam Semjonova spēlēja PSRS izlases sastāvā, kļūstot par
+Divkārtēju Olimpisko Čempioni (Monreāla 1976, Maskava 1980),
+Trīskārtēju Pasaules Čempioni (Sanpaulu 1971, Kolumbija 1975, Brazīlija 1983; PSRS boikotēja 1979. gada Pasaules čempionātu),
+Desmitkārtēju Eiropas Čempioni (Sicīlija 1968, Nīderlande 1970, Bulgārija 1972, Sardīnija 1974, Francija 1976, Polija 1978, Bosnija 1980, Itālija 1981, Ungārija 1983, Itālija 1985),
+Universiādes Čempioni (Maskava 1973),
+Trīskārtēju Eiropas junioru Čempioni (1967, 1969, 1971).

“Skatītāji Rīgā gadu no gada pakāpeniski izvirta. Vairs nenāca atbalstīt mūsējās, jo tāds atbalsts bija kļuvis lieks un kārtējais panākums tika uzskatīts par likumsakarīgu,” grāmatā “TTT zelta meitenes” raksta basketbola apskatnieks Ivars Ošiņš.

Karjeras pēdējos gados Semjonova profesionāli spēlēja Spānijā un Francijā. Piluka Alonso uzaicināja spēlētāju uz Madrides priekšpilsētas Hetafes klubu “Tintoretto”. Semjonovas alga Madridē bija 480 ASV dolāru mēnesī jeb piecdesmit trīs tūkstoši spāņu pesetu.

Padomju Savienība tolaik noliedza profesionālā sporta pastāvēšanu, bet pirmajiem aiz “Dzelzs priekškara” aizbraukušajiem sportistiem pieprasīja lielāko daļu naudas pārskaitīt uz Maskavu. Šajā situācijā Semjonovai ārzemēs klājās ļoti grūti. “Viņas augumu pārspēj tikai viņas pieticība,” rakstīja ārzemju prese. Nākamajā gadā Semjonova pārcēlās uz Lilles pilsētu Francijas ziemeļos, pārstāvot “USVO Valenciennes” klubu. Veselības problēmu dēļ pēc gada nācās sporta gaitām pielikt punktu, taču basketboliste drīz aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbā.

No 1991. gada aprīļa Uļjana Semjonova vada Latvijas Olimpiešu sociālo fondu, palīdzot simtiem sporta veterānu.

1993. gadā Semjonova tika uzņemta Džeimsa Neismita Basketbola Slavas zālē Springfīldā, Masačūsetsā. Sešus gadus vēlāk basketboliste tika iekļauta Sieviešu basketbola Slavas zālē Noksvilā, Tenesī, savukārt 2007. gada septembrī Semjonova tika uzņemta FIBA Slavas zālē Alkobendā, Madridē. Spēlētāja saņēmusi virkni atzinību ASV un Krievijā, darbā nopelnot 20. gadsimta labākās basketbolistes nosaukumu.

Sportacentrs.com sveic Uļjanu Semjonovu dzimšanas dienā, vēlot gaviļniecei možu prātu, dzīvesprieku un stipru veselību!