Kamaniņu izlases treneris Mauriņš: "Nevienam vieta OS komandā nav garantēta"

Latvijas kamaniņu izlase šobrīd aizvada treniņus Siguldā, turklāt trasē ar šo nedēļu ir uzliets ledus. Paredzēts, ka sportisti tur strādās līdz novembra sākumam, jo 3. novembrī šī sporta veida nacionālajām komandām no Frankfurtes būs čārterreiss uz Pekinu. Tur atlēti sākumā aizvadīs aptuveni divu nedēļu treniņciklu, lai labāk iepazītos ar olimpisko trasi, bet 19.-21. novembrī tur notiks arī pirmais Pasaules kausa posms.

Vislabākais priekšstats par Pekinas trasi ir brāļiem Andrim un Jurim Šiciem, kuriem pirms gada kā vienīgajiem no latviešiem bija iespēja to izmēģināt. “Šici ir ar šo to dalījušies, mums ir arī trases “GoPro” video un vēl šāda tāda informācija, bet tas ir ļoti virspusēji. Jābrauc un jāskatās pašiem uz vietas. Domāju, Andris un Juris tur pirmajās dienās mums arī visu izstāstīs.”

“Pekina noteikti būs līdzīga kā visas jaunās trases – Soči, Phjončhana. Atšķirībā no tām Ķīnā būs aplis. Tas jaunajās trasēs sen nav bijis. Gara un interesanta, noteikti būs vairākas atslēgas vietas,” domā Mauriņš.

Maksimālais sportistu skaits, ko viena valsts varēs vest uz Pekinas olimpiskajām spēlēm, būs pa trim vieniniekiem dāmu un kungu konkurencē, kā arī divi divnieki. Latvijas komanda šīs kvotas vēl nav ieguvusi, un tās tiks dalītas, ņemot vērā Pasaules kausa kopvērtējumu, taču Mauriņš ir gana pārliecināts, ka februārī uz Ķīnu izdosies aizvest maksimālo braucēju skaitu.

“Domāju, šo Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) noteikto olimpisko kritēriju mēs izpildīsim, mums svarīgāka būs tieši iekšējā atlase. To, kuri būs tie uzvārdi, zināsim tikai pēc Pasaules kausa posma, kas janvārī būs Siguldā,” treneris uzsver, ka Latvijai ir augsta līmeņa kamaniņu braucēji, lai uz Pekinu aizvestu pilnu sastāvu.

Pēc Pasaules kausa posma Pekinā sekos divi etapi Sočos, bet pirms Ziemassvētkiem sportisti viesosies Altenbergā un Īglsā. Savukārt pēc Jaunā gada sagaidīšanas kamaniņu braucēji sacentīsies Vinterbergā, Siguldā, Oberhofā un Sanktmoricā. Tieši pēc Siguldas posma mūsu izlasē noslēgsies iekšējā atlase un būs zināmi dalībnieki olimpiskajās spēlēs.

“Oktobra beigās rīkosim Latvijas kausu un par to jau dosim pirmos punktus iekšējā olimpiskajā kvalifikācijā. Plānojam arī divus kontroltreniņus Ķīnā, par kuriem braucējiem arī piešķirsim punktus. Tam vēl klāt nāks arī rezultāti Pasaules kausa sacensībās, izņemot sprintu,” skaidro Mauriņš.

Latvijas izlasē šobrīd ir piecas dāmu sportistes - Ulla Zirne, Elīza Tīruma, Kendija Aparjode, Elīna Vītola un Sigita Bērziņa, no kurām pirmās trīs uzskatāmas par favorītēm par potenciālajām trim kvotām. Mauriņš šādām prognozēm piekrīt, taču nesteidz ratiem pa priekšu.

“Meiteņu konkurencē negribu nevienu norakstīt. Sezona sāksies no nulles, un neskatīsimies uz to, kas bijis iepriekš. Uz olimpisko sezonu katra no meitenēm ir gatavojusies ar maksimālu atdevi. Pirmajos treniņos un sacensībās noteikti kaut kas izkristalizēsies, bet šobrīd viņas visas ir vienādās starta pozīcijās – nevienai nekas nav garantēts. Par savu vietu zem saules jeb komandā būs jācīnās,” uzsver Mauriņš. “Vīriešu konkurencē ir tāpat. Tur varbūt ir mazliet vieglāk, jo aiz strīpas jāpaliek tikai vienam, kamēr meitenēm – divām. Būs interesanti paskatīties, kā viss saliksies. Pagaidām kaut ko prognozēt būtu nevietā.”

Vīriešu konkurencē komandā ir Kristers Aparjods, Artūrs Dārznieks, kā arī Riks Kristens Rozītis un talantīgais Gints Bērziņš, viņiem pretendējot uz trim vietām Pekinā. Savukārt divniekos situācija gan ir diezgan vienkārša – pēc Oskara Gudramoviča/Pētera Kalniņa un Kristena Putina/Imanta Marcinkēviča aiziešanas palikušas nieka divas ekipāžas ar brāļiem Šiciem un Mārtiņš Bots/Roberts Plūme. Ja nenotiks nekas ārkārtējs, viņi tad arī brauks uz olimpiskajām spēlēm. Ar komandu šobrīd trenējas arī juniori Eduards Ševics-Mikļeševics/Lūkass Krasts, taču to varētu vairāk raksturot ar pieredzes iegūšanu.

“Abiem divniekiem vieta komandā ir garantēta un tie var brīvāk gatavoties olimpiskajām spēlēm. Var rudenī testēt jaunas slieces un pamēģināt vēl šo to, nelaužot galvu par tiešajiem konkurentiem. Ir brīvākas rokas,” pauž Mauriņš. “Šobrīd Siguldā esam savā paspārnē paņēmuši juniorus Ševicu-Mikļeševicu/Krastu. Puiši ir perspektīvi un talantīgi, bet viņi līdz galam vēl nav gatavi, lai šo divnieku uz olimpisko sezonu iemestu kamaniņu sporta lielajā virtuvē. Ja nepārklāsies ar junioru kalendāru, varbūt viņi mums pievienosies kādā Pasaules kausa posmā, jo kvotu skaits mums ir. Olimpiskajām spēlēm gan būs nedaudz par agru.”

Latvijas komanda nesen atgriezās no nedēļu ilgas treniņnometnes Sočos. Vēl vasarā tāda nebija plānos, taču divu Ziemeļamerikas posmu pārcelšana uz šo trasi lika mainīt ieceres.

“Centāmies reaģēt ātri un sazinājāmies ar Soču trases vadību. Ar viņiem mums ir labas attiecības, palīdzēja visu sakārtot, un septembrī aizbraucām patrenēties. Galvenais mērķis bija uz turieni aizvest jaunos, jo līdz šim viņi Soču trasē nebija bijuši. Mums priekšā ir olimpiskā kvalifikācija, un ar tiem pieciem sešiem oficiālajiem treniņbraucieniem, ko ļauj veikt pirms sacensībām, jaunajiem nepietiek. Tās dienas Sočos bija ļoti svētīgas, katrs sportists kopumā veica ap 20 braucieniem,” vērtē treneris. “Soču trase ir ātra un gara, tā kā teorētiski pēc konfigurācijas tā varētu būt līdzīga Pekinas trasei. Bija labi pierast pie ātrumiem, jo Siguldā trase nav tik ātra un ar tik garām virāžām.”

Kamaniņu sporta 2021./22. gada sezonas kalendārs