Miksu: "Nesanāca pilnīgi nekas. Neviens nesaņems sekmīgu atzīmi, arī treneri"
Latvijas futbola izlase briesmīgi sāka UEFA Nāciju līgas grupu turnīru, savā laukumā nespējot gūt vārtus pret vienu no Eiropas vājākajām izlasēm Andoru (0:0). Piedāvājam Latvijas valstsvienības galvenā trenera Miksu Pātelainena pilnus pēcspēles komentārus.
- Pirmkārt, vēlos apsveikt Andoru ar neizšķirtu. Viņi spēlēja tieši tā, kā bijām gaidījuši: ar lielu enerģiju, lielu atdevi, daudz simulācijām, spēli mums padarot ļoti sarežģītu. Mūsu saspēle nepavisam nebija laba. Saspēlē pieļāvām pārāk daudz nepiespiestu kļūdu. Pat tad, kad pretinieki nebija ij tuvumā, izdarījām neprecīzas piespēles. Šajā līmenī tas ir nepiedodami. Un arī lēmumu pieņemšana, spēlējot uz priekšu un veidojot vārtu gūšanas iespējas, nepavisam nebija laba. Sniegums nebūt nebija tāds, kādu gribējām.
- Tas bija apkaunojošākais brīdis jūsu futbola karjerā?
- Nedomāju par tādām lietām, taču man ir jāsaka, ka biju ļoti pārsteigts par mūsu parādīto sniegumu. Un tas noteikti nebija kas tāds, ko biju gaidījis. Pirmā spēle Nāciju līgā, spēle pret Andoru – laukumā redzētais bija ļoti pārsteidzošs.
- Saspēlējāmies pavirši, uzbrukumus pie sava soda laukuma iesākām nervozi, pa vārtiem sitām pat no 40 metriem. Kas nogāja greizi pēc treniņos padarītā darba?
- Noteikti bija daudz epizožu, kad lēmumu pieņemšana laukumā nebija tāda, kādu bijām plānojuši. Lēmumu pieņemšana mums ir jāuzlabo. Ja uzbrukumā trūkst kustības, varu saprast, ka kāds cenšas uzņemties atbildību un sist no tālienes, taču šodien spēle bija slikta visos aspektos. Tas nebija vienīgais vājuma brīdis mūsu spēlē – tādu bija lērums. Tas noteikti bija arī mentāls jautājums. Jau kopš pirmā brīža šķitām nervozi. Nevaru saprast, kādēļ. Domāju, ka būs tieši pretējs spēles sākums – ka pret Andoru savu skatītāju priekšā būsim pārliecināti un uzņemsimies iniciatīvu. Bet bija gandrīz tieši pretēji. Tas man ir ļoti pārsteidzoši.
- Vai laukumā redzējāt kādu līderi?
- Nē (smagi nopūšas). Spēles laikā vērtēju sniegumu un to, kā spēlētāji reaģēja uz kļūdām. Skatījos uz spēlētāju kustību un to, cik laicīgi un kā viņi kustās. Un tas nebija pat tuvumā tam, kā trenējāmies, kā gribējām un ko gaidījām. Tas kopumā bija vājš sniegums. Sākot pieļaut tādas kļūdas, nervozitāte piezagās pilnīgi visiem. Kad tā notiek, ir ļoti grūti atrast līderus. Šādā brīdī pat nevēlos meklēt līderus, jo sniegums nebija tuvumā cerētajam. Vēlos meklēt risinājumus, lai nākotnē sniegumu labotu.
- Ja spēlējām tik slikti, kāpēc spēlētāju maiņas tika veiktas tik vēlu?
- Jo pārtraukumā vēlējāmies atrisināt problēmu un gribējām spēlētājiem dot iespēju to izdarīt. Un pēc pārtraukuma bija nelielas izmaiņas – sākām nedaudz spilgtāk. Taču vēlāk domāju, ka mums vajag citas izvēles iespējas, tāpēc veicu maiņu.
- Karašauskam izejot uz maiņu, radās vairāki momenti. Vai tā bija taktiska kļūda nesūtīt viņu sākumsastāvā?
- Nedomāju, ka tā bija kļūda. Tas bija mans lēmums, kuru bijis apdomājis. To apspriedu arī ar Karu. Viņš uznāca laukumā, bija spilgts – par to nav šaubu. To viņam pateicu arī ģērbtuvē. Esmu apmierināts, ka, izejot laukumā, viņš parādīja, ka grib un cenšas izšķirt spēli. Diemžēl viņš to neizdarīja. Viņš izpildīja vienu labu sitienu, tomēr netrāpīja rāmī. Kara ir lietderīgs spēlētājs. Jāskatās arī uz abām spēlēm kopumā. Ir jāizvērtē ļoti rūpīgi, cik katrs spēlētājs var spēlēt un kādas spēles mūs sagaida. Domāju, ka šajā spēlē viņam labāk vajadzēja sākt rezervē un, iespējams, iet uz maiņu. Taču, uznākot uz maiņu, viņš bija spilgts.
- Pilnīgi visi zināja, ka Andora zemu aizsargāsies ar 11 spēlētājiem. Vai tā nebija kļūda spēlēt ar Šabalu, kuram nebija vārtu gūšanas iespēju un kurš vairāk meklēja zonas, nevis ar Uldriķi, kurš pieturēja bumbu un labi spēlē Šveicē?
- Šabala ieradās ar lielu pārliecību, pēdējās nedēļās klubā regulāri gūstot vārtus. Viņš ir mobils spēlētājs, labs gaisā, uzbrukumu noslēdzējs. Domāju, ka viņš ir viens no mūsu vadošajiem uzbrucējiem. Uldriķis ir jauns un talantīgs spēlētājs. Jā, viņam ir labs sākums Šveicē, un biju priecīgs dot viņam iespēju iet uz maiņu, bet Andoras aizsargi labi tika ar viņu galā. Viņš lāga nespēja saglabāt bumbas kontroli un izšķirt spēli. Šie lēmumi – arī tas, kuri spēlētāji spēlēs kopā,- tiek pieņemti pēc ilgām pārdomām. Šodien vienkārši nekas nesanāca. Mūsu saspēle bija vāja, mūsu kustība bija vāja. Un, ja šīs divas lietas būs vājas, tad būs ļoti maz vārtu gūšanas iespēju. Kā arī bija. Nebūt neesam priecīgi par šādu sniegumu. Neesam priecīgi par tādu saspēli, neesam priecīgi par tādu kustību. Ir viegli sākt rādīt ar pirkstu uz spēlētājiem. Nedomāju, ka tas ir jādara. Ir jāskatās daudz dziļāk, lai atrisinātu mūsu problēmas. Nepārmetu spēlētājiem par atdevi – visi centās -, bet mūsu saspēle un lēmumu pieņemšana vienkārši nebija pietiekami laba.
- "Riga" spēlētāji ir meistarīgi un labi spēlē Virslīgā, taču kaut kāda iemesla dēļ izlasē viņi spēlē zemākā līmenī. Piemēram, klubā Gabova centrējumi ir daudz kvalitatīvāki. Kā varat to izskaidrot?
- Man ir ļoti grūti to izskaidrot. Un bija arī citi spēlētāji, kuri nespēja paveikt nepieciešamo. Domāju, ka jebkurš mūsu spēlētājs, netiekot presingots, spēj piespēlēt no punkta A uz punktu B, bet šodien mēs kļūdījāmies pat šādās piespēlēs. Vēlamies atbalstīt savus spēlētājus, dot viņiem pārliecību, iedrošināt viņus un panākt, lai visi, izejot laukumā, būtu ar lielu pārliecību. Taču tas ir katra spēlētāja galvā, kā viņi tiek galā ar situāciju un kā viņi tiek galā ar to, kas viņiem ir jāizdara. Iespējams, ka šis jautājums jums ir jāuzdod šiem individuāliem spēlētājiem, nevis man. Es tiešam nezinu. Es viņiem nelūdzu katru centrējumu izdarīt virsū pirmajam aizsargam. Tieši par šo tēmu ar puišiem runāju ģērbtuvēs. Es viņiem neprasu piespēlēt virsū aizsargam, bet gan soda laukumā atrast mūsu spēlētāju. Pēdējās 15 minūtēs mums soda laukumā bija divi gari spēlētāji, bet katru reizi bumbu izsita pirmais aizsargs. Man ir ļoti grūti to izskaidrot.
- Lai arī laiki nav tie labākie, tribīnēs bija vairāk nekā 4000 skatītāju. Diemžēl neizdevās viņus atalgot. Ko mēs varam mainīt, lai uzvarētu?
- Ļoti novērtējam līdzjutējus, kuri ieradās un radīja atmosfēru. Zinu, ka viņi atbalsta komandu, un es nožēloju, ka šodien nespējām dot viņiem uzvaru. Vienīgais, ko varu viņiem apsolīt, ir tas, ka spēlētāji spēlēs ar maksimālu atdevi. Pēc tāda snieguma daudz domāju, kā to mainīt un panākt, lai mēs spēlētu labāk. Tas nav viegli, jo laukumā notika lietas, kuras nemaz negaidīju. Taču vienu varu garantēt: katrs laukumā izgājušais futbolists centīsies un atdos visu savu sirdi. Varbūt – varbūt! – mēs domājam pārāk daudz. Varbūt mēs no komandas sagaidām pārāk daudz. Ja skatās iepriekšējo piecu gadu rezultātus, aina nav skaista. Tā ka sabiedrība varbūt sagaida pārāk daudz. Varbūt futbola līmenis nav tik lielisks. Jā, es sagaidu, ka mēs uzvarēsim Andoru. Visu cieņu tai. Jā, es sagaidu, ka Gruzijā sagādāsim pretiniekiem ļoti līdzvērtīgu spēli. Noteikti. Bet varbūt brīžiem mums ir jāpārskata cerību līmenis, jo rezultāti nemelo. Cenšamies mainīt spēli un saspēli veidot sistemātisku. Vēl ir ļoti agrīns posms, un varu tikai teikt, ka efekts ir un ka darbs ar spēlētājiem ir ļoti godīgs, pozitīvs un konstruktīvs. Dosimies uz priekšu, bet ceļš ir tāls.
- Solovjova spēlēšana Maksimenko vietā bija pārsteigums. Kāpēc šāda izvēle?
- Domāju, ka Solovjovs mums dos nepieciešamo jaudu uzbrukumam kreisās malas aizsarga pozīcijā. Viņš ir spēlējis kā malējais pussargs, ir ļoti ātrs un atlētisks, var spēlēt no viena laukuma gala līdz otram. Tāds bija iemesls. Es pieņemu lēmumu arī par uzbrucējiem. Skatos uz spēlētāju prasmēm. Skatos uz to, ko viņi var dot un ko, cerams, arī dos. Cenšamies veidot spēli atbilstoši spēlētāju prasmēm un spēlei, kas ir parocīga viņiem. Taču no kreisās malas diemžēl nesagaidījām pietiekami daudz kvalitatīvu centrējumu. Pēc spēles tas ir labs jautājums. Taču visi šie lēmumi tiek pieņemti, tos rūpīgi apsverot. Gribējām būt uzbrūkoši, gribējām laukumā atlētisku spēlētāju, kurš var pieslēgties uzbrukumiem, jo gribējām radīt vārtu gūšanas iespējas. Ko nespējām izdarīt. Pirms uzdot jautājumus par to un to spēlētāju, ļoti svarīgi saprast, ka nevaru izcelt neviena spēlētāja sniegumu. Neviens nesaņems sekmīgu atzīmi. Ieskaitot trenerus. Neapšaubāmi. Mēs nedistancējamies no spēlētājiem.
- Vai tas nozīmē, ka Gruzijā būs daudz izmaiņu sākumsastāvā?
- Jā, noteikti būs daudz izmaiņu. Nedomāju, ka kāds spēlētājs, kurš bija laukumā, šodien uzlaboja savas izredzes sākt spēli Gruzijā. Sastāvā izmaiņu būs daudz. Un ceru, ka sniegums būs labāks. To es sagaidu un ceru uz spēlētāju reakciju. Jā, mūs sagaida ļoti grūts izbraukums pret Gruziju, kas pēc 2:0 uzvaras pār Kazahstānu ir ar lielu pārliecību un kas ir stiprākā komanda mūsu grupā. Nebūs viegli, taču sagaidu labāku sniegumu.
- Vai zināt, cik reižu Andora nebija izbraukumā zaudējusi atlases spēlēs?
- Cik reižu...?
- Vienu. Pirms vairāk nekā desmit gadiem.
- Viņi uzvarēja Ungāriju.
- Tas notika savā laukumā.
- Noteikti varam skatīties arī uz citiem statistikas datiem. Kad bija pēdējā reize, kad Andoras vārtsargam nevajadzēja atvairīt nevienu sitienu?
- Vienu tomēr vajadzēja – Solovjova tiešo brīvsitienu.
- Labi, vienu. Var aplūkot virkni statistikas aiļu, bet es tām pārāk nepievēršu uzmanību. Mani interesē sniegums, attīstība, spēlētāju iedrošināšana.
- Pieminējāt sniegumu, gaidas, attīstību. Tiekot prezentēts amatā, teicāt, ka vēlaties ne tikai vadīt izlasi, bet arī palīdzēt attīstīt Latvijas futbolu. Kas ir jāizdara un ko varam izdarīt, lai izlase atbilstu gaidām un varētu uzvarēt Gibraltāru un Andoru?
- Neesmu teicis, ka ieradīšos un mainīšu Latvijas futbolu. Kā izlases galvenais treneris piedāvāju savus pakalpojumus, lai varētu piedalīties arī Latvijas futbola attīstībā. Esmu drošs, ka jūs man piekrītat, ka, ja paskatās uz Latvijas čempionāta spēlēm, individuāliem spēlētājiem, izlases sniegumu, mums ir daudz darāmā. Neskrienu prom un neslēpjos. Es strādāšu, runāšu ar federācijas cilvēkiem un būšu šā projekta un procesa daļa. Kas attiecas uz izlasi, mēs strādāsim smagi un progresēsim. Nav jēgas padoties un domāt, ka mēs neko nespējam. Protams, ka spējam.
- Vai pēc spēles jums bija saruna ar Andoras izlases treneri, un ko viņam teicāt?
- Apsveicu viņu ar neizšķirtu. Redzējām Andoras spēlētāju reakciju [pēc spēles beigām], un tā bija pamatota – tas viņiem ir fantastisks panākums. Nedomāju, ka kāda no komandām bija pelnījusi uzvarēt, un 0:0, manuprāt, bija loģisks iznākums. Ja skatās uz līmeni un to, kur esam, piemēram, rangā, tad esam līdzvērtīgi. Lai gan rangs man īpaši nerūp, man rūp attīstība un sniegums. Esmu diezgan godīgs cilvēks un nevēlos ierasties preses konferencē un jums klāstīt visādas atrunas. Sniegums bija vājš. Viss. Ejam tālāk, progresējam un smagi strādājam. Un mēs progresēsim.
- Vai, jūsuprāt, jums, treneru korpusam un spēlētājiem ir jāatvainojas faniem, žurnālistiem un visiem, kuriem rūp futbols?
- Esam ļoti vīlušies. Noteikti. Esam vīlušies, ka neparādījām labāku sniegumu un nesagādājām jums rezultātu. Ir ļoti svarīgi saprast, ka cilvēki maksā naudu, lai nāktu un mūs atbalstītu, un ka viņi ir mūsu futbola ģimenes daļa. Esam ļoti, ļoti dziļi vīlušies par rezultātu. Neapšaubāmi. 100%. Cerams, ka nākotnē sniegums būs labāks un līdzjutēji un jūs varēsiet izbaudīt mūsu sniegumu un to dēļ – arī mūsu rezultātus.
[+] [-]
+4 [+] [-]
+5 [+] [-]
PK labi parādīja, ka standartsituācijas ir atslēga vārtu gūšanai pret ciešu aizsardzību. Mūsējiem standartu izspēles vispār nav. Solovjovs (varbūt bija cits, īsti nevarēja saprast no trībīnes) plēš pa taisno pa kasti kas viņi pilnīgi saspiedušies?! Savu mūžu nav ielicis tādu golu, bet tieši vakar bija jābūt. Neredzēju neko iespēlētu. Piespēles bija ne pārāk, bumbas kustība lēna. Nav jēga mainīt malu ar 3-4piespēlēm, jo pretinieki prot skriet. Uldriķis atstāja daudz labāku iespaidu nekā Šabala. Un kāpēc pret Andoru, pret kuru jāveido spēle viens no labākajiem aizsargiem paliek rezervē? Uzbrukumi taču sākas no aizsardzības. Kāpēc izlasei vajadzīgs balsta pussargs pret Andoru? Fertovs bija labs piektais aizsargs, bet priekš kam? Pret šitiem Višņakovs būtu noderējis uz beigām. Bet tā ir ja savāc kandidātus, kur nav ko uzlaist laukumā. Lēnais Torres, protams nē. Savaļnieks? Nē. Maksimenko vajadzēja gan būt pamatā, Rugins arī būtu devis vairāk nekā Fertovs vai Solovjovs, bet savādāk bēdīgi.
Patelainena bilance pagaidām ir haļavas gols pret igauņiem un pārējās neizteiksmīgas spēles, pie tam ne pret spēcīgākajiem pretiniekiem. Sākums nepārliecina. Cerams, viņa spēju pārbaudei netiks ziedots vairāk par šo nāciju līgas ciklu.
+6 [+] [-]
+7 [+] [-]
Vaņins ir labs vārtsargs, bet viņa laiks principā ir pagājis. Vakardienas spēle bija ideāla, lai izlase sāktu dzīvi ar jaunu vārtsargu, vismaz nākamā PK cikla robežās. Izdevība neizmantota.
Redzēs, kas notiks Gruzijā.
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
https://www.youtube.com/watch?v=6z_...
[+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]