Orols: "Pēc Armēnijas epizodes galvenais treneris pasauca uz kabinetu un man ļoti palīdzēja"

"Ungārijā viss vēl tikai sāksies – sāksies pa īstam. Gan treneris, gan daži spēlētāji teica, ka vajag izrādīt lielāku prieku par uzvaru, tomēr ir sajūta, ka, lai arī uzvara, varējām izdarīt vēl vairāk un iesist vismaz divus vārtus. Vēl labāk būtu, ja pat trīs. Taču, kā jau teicu, Ungārijā viss sāksies pa īstam. Bijām gatavi, ka viņi varētu spēlēt ar pieciem aizsargiem, atdos bumbu un iniciatīvu, un tā arī notika. Domāju, ka Ungārijā būs pavisam cita spēle.

Pretiniekiem ir labs līmenis – domāju, ka Eirokausos vāju komandu nav vispār. Visu nedēļu, cik nu bija iespējams pēc "Grobiņas" spēles, katru dienu analizējām, skatījāmies un zinājām, ka viņiem ir tehniski spēlētāji, ātras malas. Kuri ir tie tehniskie? Nu, piemēram, tas, kura vairs nav (smejas) [kapteinis Milāns Vitālišs, kurš par 2.5 miljoniem eiro pārdots Grieķijas čempionei Atēnu AEK – A.S.]. Tas pats 17. numurs, pusaizsargs [Sabolčs Šens], kurš arī uzsita pa vārtiem. Daudz spēlētāju, kuri izpilda standartus, pendeles. Laba komanda – Ungārijas čempions nevar būt slikta komanda. Kāds varbūt kaut ko padzirdēja [par Vitāliša iespējamo transfēru], bet treneris uzreiz teica, ka nevajag uz to ieciklēties, jākoncentrējas pašiem uz sevi un jāizdara savs darbiņš."

UEFA statistikā "Riga" sitienos bija pārāka ar 13:5, mērķī 5:3, stūra sitieni 8:1. Viesi nesita daudz, taču gandrīz katrs sitiens bija bīstams – pirmajā puslaikā vārtu stabs, otrajā puslaikā Orola skaists lēciens pēc tālsitiena un arī nosegts tuvais stūris pēc sāncenša izgājiena: "Kā saka, stabs ir vārtsarga draugs. Tomēr domāju, ka, ja bumba vairāk būtu lidojusi mērķī, es būtu nostrādājis. Tālsitiens bija diezgan nepatīkams. Nezinu, vai to varēja redzēt kamerā, bet bumba lidoja uz abām pusēm kā tāds ķieģelis, mainot trajektoriju. Nebija grūts tālsitiens, bet nebija arī viegls – bija jānostrādā. Beigu momentā savukārt uzsita man virsū. Virslīgā kaut kādos brīžos ir tādi periodi, kad šķiet, ka var drusciņ atslābināties, jo spēle ir uz vieniem vārtiem un nekas diži nenotiks, bet Eirokausos atslābt nedrīkst ne uz sekundi – gan sevi, gan aizsardzības līniju ir jātur fokusā."

Pirms Eirokausiem "Riga" astoņās spēlēs ielaida tikai divus vārtus, bet tad sešās spēlēs ielaida 11, piecos mačos ielaižot pa diviem vārtiem. Nu izcīnīta otrā sausā uzvara pēc kārtas: "Mums aizsardzība vienmēr ir līmenī, reizēm varbūt tikai gadās kādas neveiksmītes vai komunikācijas kļūmes. Bet, jā, mēs par to daudz runājam teorijas nodarbībās un citās situācijās, ka mums ir gan labi aizsargi, gan labi pussargi, tādēļ mums ir jāuzlabo sava spēle aizsardzībā. Varbūt Eirokausu spiediens, varbūt kas cits – grūti pateikt, kas bija tas lūzums. Varbūt mūsu grafiks, ka spēlējām katru trešo dienu. Kad ir sausās spēles, tad komanda ir uz viļņa un turpina būt sausā. Bet kad sāc ielaist, tad ir pretējais – zaudē pārliecību un turpini ielaist. Tad ir grūti atgriezties atpakaļ."

Pirms mēneša Orols Armēnijā Eirokausos debitēja ar negaidītu kļūdu un sarkano kartīti ārpus soda laukuma: "Pēc spēles ar treneriem to epizodi izanalizēju, bet īpaši skatīties vairs neskatījos. Pāris dienu bija diezgan grūts posms, nevarēju pagulēt un visu nedēļu ļoti cerēju un ļoti gribēju, ka komanda tomēr tiks tālāk, man bija vienalga, ka pats [diskvalifikācijas dēļ] nespēlēšu. Tad manu kļūdu visi aizmirstu. Sanāca, kā sanāca. Cerams, ka no šīm epizodēm augšu un tādu manā karjerā bieži nebūs.

Var meklēt daudz attaisnojumu, kādēļ tā sanāca, bet laikapstākļi tiešām bija ļoti interesanti – piecas minūtes vētra, tad vējš pilnībā pazūd, tad sāk gāzt lietus, pēc tam pa virsu lietum atkal atgriežas vētra. Kā jau teicu, ir spēles, kurā darba nav daudz, bet ir jāsaglabā fokuss. Gan jau, ka pieredzes trūkums, pirmā Eirokausu spēle uzreiz Čempionu līgā. Fokusiņš kaut kur drusku pazuda. Kaut gan es to visu momentu redzēju – nebija tā, ka skatījos apkārt, urbināju degunu un tad pēkšņi ieraudzīju, ka lido bumba. Nē, visu bumbas lidojumu redzēju, arī zināju, ka tur ir specifiskas bumbas, bet sanāca, kā sanāca."

Tamlīdzīgi apstākļi un tamlīdzīgi kuriozi tajā stadionā nenotika pirmoreiz – nieka divus gadus iepriekš Armēnijas izlases serbu vārtsargs Ogņens Čančarevičs guva vārtus pret Atēnu AEK: "Es pats to momentu agrāk jau vairākas reizes biju redzējis. Kā jau vienreiz tev teicu, ikdienā diezgan daudz sekoju līdzi Eiropas futbolam un to epizodi visos tviteros jau biju redzējis. Tomēr, lai cik tas dīvaini nebūtu, pirms pašas spēles, lidojot uz Armēniju, par to momentu nemaz neiedomājos, neatcerējos. Ja kāds pirms spēles būtu pateicis vai pats būtu atcerējies, gan jau tas būtu kaut kā palīdzējis. No kļūdām jāmācās."

Jau nākamajā Eirokausu spēlē rupju kļūdu pieļāva arī Orola aizvietotājs Krišjānis Zviedris: "Cik nu es varēju, cik nu laukuma spēlētāji varēja, visi centāmies viņam palīdzēt un atbalstīt, bet ir brīži, kad cilvēks ir jāliek mierā un jāļauj viņam pašam pabūt ar sevi. Man šķiet, ka Krišam tobrīd arī bija tāds periods. Pirmajās dienās neviens viņam neko neteica un neaiztika, bet kopumā visi viņu atbalstīja un saprata, kā viņš jūtas. Arī man pašam laikam tādos brīžos vajag pabūt vienam, taču jāsaka, ka pēc Armēnijas epizodes man ļoti palīdzēja arī galvenais treneris [Adriāns Guļa]. Rīgā pēc Čempionu līgas mačiem pasauca mani uz sarunu, kabinetā pie viņa iegāju vienā noskaņojumā, bet izgāju pavisam citā. Likt atpakaļ vārtos nesolīja, taču pajautāja, vai esmu gatavs, un teicu, ka, protams, esmu gatavs. Domāju, ka šai situācijai jau esmu ticis pāri."

Latvijas klubu turpinājums UEFA Konferences līgas kvalifikācijā