Pirms 10 gadiem. Bez Ozoliņa Stenlijs Denverā nerādās...

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 288 (2001. gada 11.–17. jūnijs)

Ozoliņš prom, Burka sapnis piepildīts

Tieši pirms 2000./2001. gada sezonas Kolorado „Avalanche” izdomāja uz Karolīnas „Hurricanes” naudas Karmanosam iemainīt savu trešo augstāk apmaksāto spēlētāju Sandi Ozoliņu. Vietā tika paņemts Rejs Burks – veterāns, kurš savā karjerā gribēja vairs tikai vienu – izcīnīt Stenlija kausu...

Izšķirīgajā septītajā finālspēlē cīņā par Stenlija kausu Denverā uzvarēja Kolorādo "Avalanche", kas "Pepsi Center" arēnā ar 3:1 pieveica Ņūdžersijas "Devils", sērijā panākot 4:3 savā labā. "Avalanche" kļuva par pirmo komandu kopš 1971. gada ("Canadiens"), kas finālsērijā guva uzvaru, vispirms zaudējot ar 2:3. Kausu savās rokās turēja arī ņūdzersiešu vārtsarga Martina Brodēra elks Kolorado vārtos Patriks Ruā, kurš tika atzīts par Kona Smaita balvas cienīgu (vērtīgākajam izslēgšanas spēļu hokejistam), taču ievērojamākais notikums šajā vakarā laikam bija saistīts ar uzvarētāju aizsargu Reju Burku, kurš kā pirmais no komandas kapteiņa Džo Sakika rokām saņēma 22 sezonas kāroto Stenlija kausu. Burks, kurš visas savas NHL hokejista gaitas bija aizvadījis Bostonas "Bruins" komandā, divas reizes spēlējis Stenlija kausa finālā un uz "Avalanche" pirms šīs sezonas pārgājis tikai ar vienu sapni - beidzot tikt pie šīs balvas -, varēja gavilēt. Pēdējās spēles varonis Tangvejs (2+1) vēl nebija piedzimis, kad Burks sāka savu NHL karjeru...

Burkam veicās daudz vairāk kā „Devils” otrajam vārtsargam 37 gadus vecajam Džonam Vanbīsbrukam, kurš sezonas nogalē pārgāja no "Islanders" uz "Devils" ar tādu pašu cerību kā Burks - karjeras noslēgumā tikt pie Stenlija kausa. Tomēr Stenlija kauss ir tikai viens, un Džonam karjera bija jābeidz, skatoties uz to, nevis turot virs galvas.

Pēc panākuma un sezonas beigām gan „Avalanche” būs jāizvēlas – tērēt daudz vairāk par uzvarētāju noturēšanu vai noalgot jaunus spēlētājus. Iespējams, ne vienam vien vajadzēs iet Sanda Ozoliņa pēdās pēc iepriekšējās 1999./2000. gada sezonas. Varam tikai minēt, ko par to domāja Sandis pats, kuru jaunā kluba vadība īsti nemācēja izmantot laukumā, bet vecie kolēģi pa savām garāžām staipīja Stenlija kausu...

”SA+” atkāpe: „Avalanche” kluba vēsturē ir bijuši divi priecīgi mirkļi ar Stenlija kausa izcīnīšanu. Pirmais bija 1996. gada pavasarī, kad kopā ar komandu svinēja arī sezonas gaitā no Sanhosē „Sharks” svaigi iemainīties Ozoliņš. Otrais jau bez Latvijas aizsarga sastāvā atkal saistīts ar... Ozoliņu! Viņu pirms sezonas aizmainīja. Secinājumi? Ja „Avalanche” grib triumfēt trešo reizi, tai ar steigu jānoslēdz līgums ar Ozoliņu. Kamēr viņš vēl spēlē...

400 metru brīnumbērns

Precīzāk būtu – „400 metru ar barjerām”, jo pirms 10 gadiem pie Latvijas vieglatlētikas debesīm pēkšņi uzlēca bijušā 800m skrējēja Viktora Lāča zvaigzne.

Pirmkārt, Viktors ASV studentu čempionātā 400 m barjerskrējienā izcīnīja bronzas medaļu.

Otrkārt, bronza bija Latvijas rekorda vērtībā - 49,60 sekundes.

Treškārt, tas tika paveikts, tikai pāris mēnešus trenējoties šajā disciplīnā un tikai septīto reizi startējot 400 m barjerotajā distancē. Vēl aprīlī ASV pilsētā Ostinā pirmo reizi distance tika veikta 51,99 sekundēs...

Ceturtkārt, 23 gadus vecais vieglatlēts ar to pasaules rangā atradās 33. vietā.

Piektkārt, Lācim bija milzīgas iespējas progresēt, jo barjeru pārvarēšanas tehniku var slīpēt bezgalīgi.

Sestkārt, Aleksandrs Čumakovs, kurš savulaik 400 m/b ir bijis Latvijas PSR medaļnieks, izteica savas domas par sportista potenciālu:
- Es par Lāča sekmēm 400 m barjerās nebrīnos, jo viņam ir diezgan labs rezultāts 800 metros, un arī 400 m distancē Viktors ir uzlabojis personisko rekordu. Sidnejā redzēju, kā viņš, gatavojoties 800 metriem, taisa barjeru treniņu, un varu teikt, ka tehnika nebija slikta. Viņš barjeru apstrādā pat labāk un ātrāk nekā Tēbelis. Ja Lācis tiks līdz 49 sekundēm, arī tas nekas brīnumains nebūs. Viņam tam ir visi priekšnoteikumi - augums, ātruma un izturības īpašības, kā arī lielas darbspējas. Lai skrietu vēl ātrāk, 400 metru gludā distance ir jāveic 45,70-45,80 sekundēs. Turklāt jāprot visu salikt kopā - ātrumu, skriešanas ritmu un barjeru pārvarēšanu. .. Lai varētu saņemt uzaicinājumus uz komercsacīkstēm, ir stabili jāskrien 49,20 sekundēs. Bet, lai kāds tevi pamanītu, ir "jāizskrien" no 49 sekundēm.”

”SA+” atkāpe: Septītkārt, ātrāk noskriet šo distanci Lācim neizdevās, bet Egīlam Tēbelim atņemtais rekords neskarts stāv jau vairāk nekā 10 gadus...

Gulbis – jaunākā dalībniece „LPGA Tour” vēsturē

Ap laiku, kad Latvijā golfa nūja vairāk tika uzskatīta par auksto ieroci nekā sporta veida piederumu, pa golfa turnīriem ASV ceļoja un pieklājīgā līmenī golfa nūjas vicināja divas latviešu izcelsmes sportistes.

Viena no viņām žurnāla slejās ir iekļuvusi arī vēlāk. Tā ir tobrīd 18 gadus vecā Natālija Gulbe (angliski: Natalie Gulbis). „Natālija nākusi pasaulē Latvijā, Rīgā baletdejotājas Barbaras un valsts drošības iestādes darbinieka Jura ģimenē, taču drīz pēc meitiņas piedzimšanas viņas vecāki šķīrušies, un sieva ar bērnu pārcēlusies dzīvot uz ASV. Reģions, kurā Natālija dzīvo, ir ļoti pateicīgs golfa spēlēšanai, un lielā mērā tādēļ viņa jau kopš agras bērnības sāka nodarboties ar šo sporta veidu.” 14 gadu vecumā Gulbe ne tikai spēja uzvarēt Kalifornijas amatieru čempionātā (tik jauni dalībnieki šajās sacensībās vēl nekad nebija uzvarējuši), bet arī kvalificējās vienam "LPGA Tour" (Sieviešu profesionālo golferu asociācijas čempionāts) turnīram, kļūstot par jaunāko golferi, kas to spējusi izdarīt. Granītbejas vidusskolā Natālija bija labākā golfere un spēlēja labāk par visiem skolas zēniem. 1999. gadā Gulbe uzvarēja ASV vidusskolu čempionātā, tuvāko sekotāju apsteidzot par 21 (!) sitienu. Kalifornijas sieviešu izlasē štatu valsts amatieru čempionātā 1999. gadā Gulbe uzstādīja šā čempionāta rekordu, 36 bedrītes izejot ar vismazāko sitienu skaitu šā turnīra vēsturē - 137 sitieniem. Natālija Gulbe kopā ar vēl vienu talantīgu pirmkursnieci Lorenu Očoa palīdzēja komandai izcīnīt uzvaru "Pac 10" konferencē, kā arī dalīja divās pirmās vietas individuālajā vērtējumā (Gulbe otrā), bet Očoa un Gulbe tika iekļautas "Pac 10" simboliskajā izlasē. Koledžu čempionāta (NCAA) Rietumu reģionālais turnīrā "Wildcats" meitenes triumfēja, tikai individuāli pirmā jau bija Natālija. Pēc tam Natālija kā viena no 19 amatierēm spēja kvalificēties ASV atklātajam čempionātam profesionāļiem, kur 150 golferu konkurencē ieņēma dalīto 34. vietu un bija viena no četrām amatierēm, kas izcīnīja tiesības piedalīties arī sacensību otrajā kārtā.

Ortopēdijas profesora un ķirurga Kristapa Kegi 1965. gadā dzimusī meita Karolīna Kegi (Caroline Keggi) 1980. gadā uzvarēja Konektikutas štata junioru čempionātā, 1982. gadā – Jaunanglijas apgabala junioru čempionātā, ASV junioru čempionātā izcīnot otro vietu. Ņūmeksikas universitātes rindās Kegi no 1984. līdz 1987. gadam tika iekļauta konferences simboliskajā izlasē, bet 1986. un 1987. gadā - Koledžu čempionāta simboliskajā komandā. 1986. gadā latviete NCAA turnīrā individuālajā vērtējumā izcīnīja otro vietu, bet gadu vēlāk uzvarēja šajās sacensībās, saņemot arī "Honda Broderick" apbalvojumu sezonas labākajai golferei. 1985. gadā Kegi tika atzīta par Konektikutas štata gada labāko sportisti. 1988. gadā Karolīna augstā prestiža profesionāļu turnīrā "Nabisco Dinah Shore" tika ielūgta kā viena no tālaika labākajām amatierēm un finišēja ceturtā - neviena amatiere šajā turnīrā nebija ieguvusi tik augstu vietu.

1989. gadā Karolīna sāka piedalīties "LPGA Tour" sacensībās. Savās pirmajās četrās sezonās Kegi nopelnīja 615 tūkstošus dolāru (1991. gadā – 208 534 dolārus), taču 1993. gadā golfere nopietni saindējās ar inficētu ūdeni, bija spiesta aiziet no golfa un piecus gadus ārstēties, bet pēc slimību uzveikšanas tā arī nespēja atgūt iepriekšējo spēles līmeni. 10 gadus atpakaļ viņa strādāja par trenera asistenti Stetsona koledžā un vadīja savu sleju par golfu laikrakstā "The Boston Globe", tomēr nebija atmetusi domu par golfa karjeras turpināšanu.

”SA+” atkāpe: Natālijas Gulbis golfa karjera pamazām iet uz leju. Veiksmīgākais viņai bija 2005. gads ar 12 reizēm labāko desmitniekā (no 27) „LPGA Tour” sacensībās un vienīgā uzvara 2007. gada jūlijā „Evian Masters” turnīrā Francijā, bet par Karolīnu Kegi gan golfa sakarā nekas sen nav dzirdēts.

Pārējās tēmas

Futbols. Pirmo punktu Eiropas kvalifikācijā izcīnījusi U-21 futbola izlase – 1:1 pēdējās minūtēs savā laukumā pret Horvātiju. Konfederācijas kausa izcīņā uzvarējusi Francija, kas finālā ar 1:0 pieveica Japānu. FK "Rīga" vadība nedēļas nogalē no amata uz laiku atstādināja galveno treneri Viktoru Ņesterenko. Latvija ar jauno galveno treneri Aleksandru Starkovu priekšgalā zaudējusi gan Beļģijai, gan Horvātijai (0:1). Izmaiņas: 1) pie beļģu vārtiem pieci bīstami momenti, pie horvātu – neviena, beļģiem „gūto vārtu esot bijis vairāk nekā reālu vārtu gūšanas momentu,” bet horvāti realizēja vienīgo puslīdz nopietno iespēju pie Latvijas vārtiem; 2) spēlētāji tagad raujas pat uz pārbaudes mačiem.

Basketbols. Slovākijā Jānis Āzacis Austrumu izlases sastāvā piedalījies "All Stars" spēlē un guvis sešus punktus. Milvoki „Bucks” apvaino NBA vadību sazvērestībā – tā pārāk gribot līgas finālā pret Losandželosas „Lakers” redzēt „Bucks” pretiniekus no Filadelfijas „76ers”. Pēc pusfinālsērijas beigām, kuru, protams, uzvarēja „76ers” sekoja līgas atbildes trieciens – 85 tūkstošu ASV dolāru naudas sods par mutes brūķēšanu.

Citi sporta veidi. Pasaules čempionātā motokrosā ekipāžām Cēsīs pirmajā braucienā uzvarēja Kristers Serģis un Artis Rasmanis, bet otrajā viņi bija otrie. Kopvērtējumā otrā vieta, taču vēl vairāk nostiprinātas līderpozīcijas kopvērtējumā. Par vietu labāko sešniekā reāli sākusi cīnīties vēl viena Latvijas ekipāža ar baldonieti Māri Rupeiku pie stūres un saldinieku Normundu Bērziņu blakusvāģī. Rupeiks intervijā „SA” stāsta, ka ir ļoti apmierināts. „Pirms sezonas nebiju gaidījis, ka uzreiz izdosies spert tik lielu soli uz priekšu. Blakusvāģos šī man ir tikai trešā nopietnā sezona, tā kā domāju - rezultāti ir pieklājīgi. .. Serģis, Vilemsens ir ātrāki, arī tas pats Sēderkvists. .. Labāko piecnieks vai sešnieks man vēl pagaidām laikam nav pa zobam, ja viņiem negadās kādas ķibeles, bet man pašam nav lielā diena. .. Es jau būtu ar mieru, ja man izdotos noturēt to pašu desmitnieku - precīzi vietu grūti pateikt, taču desmitnieks šai sezonai būtu labs rezultāts. Par sešnieku pagaidām vēl neuzdrošinos domāt, lai gan mēdz gadīties visādi. Protams, gribētos kādā no posmiem pamēģināt uzkāpt uz goda pjedestāla - ja radīsies tāda iespēja, būs pamatīgāk jāsaņemas, lai garām nepalaistu. Bet tam būtu nepieciešama arī veiksme.”

Starptautiskās sacensībās Turīnā Valentīna Gotovska tāllēkšanā ar 6,88 metrus tālu lēcienu bija otrā. Turpat uzvara 110m barjerskrējienā Staņislavam Olijaram (13,42), aiz sevis atstājot tādus specus kā amerikāņus Marku Krīru un Alenu Džonsonu. Pēdējā pasaules čempionāta kvalifikācijas spēlē Zviedrijā Latvijas regbija izlase zaudēja zviedriem (10:17), taču tas netraucēja mūsējiem kvalificēties nākamajai atlases kārtai. Pasaules kausa izcīņā riteņbraukšanā trekā Ščecinā sprintā uz goda pjedestāla pēdējā pakāpiena ticis Viesturs Bērziņš. Pasaules ranga tabulā paukošanā Jūlija Vansoviča pakāpusies uz divpadsmito vietu. šī sporta veida specifika ir tāda, ka Pasaules kausā tobrīd bija izdevīgāk braukt uz PK posmu Kubā, nekā paukot Luksemburgā vai Austrijā. Sieviešu volejbola izlase no Nīderlandes (Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra otrā riņķa spēlēm) mājās brauc ar tādu pašu bilanci kā pirms pāris nedēļām pirmajā riņķī – ar trijās spēlēs piedzīvotiem trim zaudējumiem. Kamaniņu sporta federācijas prezidents Dainis Bremze uzrakstījis atlūgumu olimpiskās sezonas priekšvakarā. Kopā ar Bremzi demisionēja visa federācijas valde.

Savukārt „Roland Garros” tenisa laukumos triumfēja amerikāniete Dženifera Kapriati, kas uzvarēja arī Austrālijas Atklātajā čempionātā, un trešo reizi Parīzē brazīlietis Gustavo Kuertēns. Pirms nākamajā dienā paredzētā „Giro d’Italia” velobrauciena smagā 18. posma itāļu karabinieri naktī veikuši kratīšanu Sanremo viesnīcā. Atrastas dažādas pudeles, gumijas cimdi, no logiem operācijas laikā lidojušas šļirces... It kā atsavināti 200 iepakojumi ar testosteronu, kofeīnu, adrenalīnu, anaboliskajiem steroīdiem un citiem preparātiem. Ilgi tika spriests, vai posmu ceturtdien neatcelt, bet piektdien sprāga jauna „bumba” – dopinga grēkos atzinās velobrauciena vicelīderis Dario Frigo, jo viņa numurā tika atrastas aizliegtās vielas. Romāns Vainšteins: ”Tas jau ir nedaudz par traku, un tie, kas ir sākuši rīkot šādas akcijas, ir sākuši šaut pār strīpu. Dopinga problēma ir pastāvējusi jau daudzus gadu desmitus, un šādā veidā to atrisināt nevarēs.” Ziņa Šumja cienītājiem – F-1 posmā Monreālā Šumis pirmais, Šumis – otrais (uzvara Ralfam). Pēc 3. vietas F-1 posmā ūdesnsmotoportā „SA” intervē Krievijas braucēju zem Latvijas karoga Viktoru Kuņiču. Viktors stāsta, ka ūdens F-1 sportista briedums sākas ap 40 gadiem, kamēr viņam vēl ir tikai 37, ka F-1 var braukt un uzvarēt tikai ļoti labi braucēji, kamēr zemākās klasēs daudz ko nosaka tehnika, ka, „uzliekot amerikāņu motoru bez jebkāda Tūninga var cīnīties par godalgotajām vietām. Kurš ilgāk var noturēt gāzi, tas arī ir priekšā,” ka „Rīgas posmā šeiha dēls atpalika par diviem apļiem, taču sāka kaut kur līst un bezjēdzīgi mēģināt mani apdzīt. Man nekas cits neatlika kā veikt asu manevru un atvēsināt viņu tā, lai vēlreiz kaut kas tāds pat prātā neienāk,” bet „šīs sezonas pirmajā posmā Malaizijā viņš izcēlās vēl vairāk: atpaliekot par diviem vai pat trim apļiem, izbrauca no pitstopa, "nogrieza" man ceļu un izsita no sacīkstes. Tas notika brīdī, kad pēc 38 nobrauktajiem apļiem es biju līderis...,” ka citi ciena Latvijas komandu par to, ka ar minimāliem līdzekļiem tā sasniedz rezultātus, ka, lai izveidotu komandu, vajadzīga nauda un fanātisms, ka mājas Viktoram ir Maskavā, bet krietni vairāk viņš dzīvo Rīgā un ka viņa mērķis F-1 ir uzvarēt kaut vienā posmā.