Aigars Nerips: "Finālos nesūdzējās neviena spēlētāja"

Neskaitot Latvijas finālus, pirmās sešas “TTT Rīga” un SK “Cēsis” tikšanās Nordea līgā noslēdzās ar Vidzemes kluba uzvaru. Vēl vairāk, trīs panākumu sērija 2014. gada sezonā padarīja Cēsis par galvenajām uzvaras pretendentēm arī “Sešu finālā”, taču Tallinā spēles noteikumus rakstīja TTT spēlētājas.

Igaunijas galvaspilsētā rīdzinieces pārtrauca Cēsu trīs titulu sēriju, liedzot pretiniecēm izcīnīt ceturto kausu pēc kārtas. Spriedze un vēlēšanās uzvarēt izrādījās tik liela, ka pēc finālsvilpes laukumā notika īsts emociju izvirdums, kurš nerimās daudzu minūšu garumā.

Tallinā komanda izcīnīja pirmo titulu pēc trīs gadu pārtraukuma, taču šoreiz viss izvērtās daudz emocionālāk.
2012. un 2013. gadā zaudējām finālos. Toreiz Cēsu sastāvs bija profesionālāks, ar labāku sastāva komplektāciju un labām ārzemju spēlētājām. Turpretī TTT varēja saukt par U19 vecuma spēlētāju komandu un meitenes ne vienmēr izrādījās gatavas smagām cīņām. Neskatoties uz to, katrā sezonā finālos pa vienai uzvarai izcīnījām. Šobrīd laba komplektācija ir abām komandām. Sastāvos pulcētas daudzas izlašu kandidātes, pavasarī klāt nākuši papildinājumi – visi priekšnoteikumi labai cīņai. Patīkami, ka uzvarētāji bijām mēs.

Finālos patika konkurence, jo medaļu spēlēs uzvarēja komandas, kurām sezonas gaitā pret sāncensēm sakrājās bilances 0-5 un 0-3.
Nezinu, sakritība vai cits iemesls, taču komandu līmenis tiešām izrādījās vienāds. Vidējais līmenis ir izlīdzinājies, jo daudzas komandas vēlas apliecināt savu konkurētspēju un nopietni strādā. Tādas ir visa turnīra pozitīvās iezīmes.

Vai var teikt, ka TTT pret ECLEX neizdevās uzspiest savu spēli?
Paskatoties tehniskajā protokolā, redzams, ka izdarījām par 30 metieniem vairāk. Vienkārši nespējām gūt punktus ātrajos un pusātrajos uzbrukumos kā gribējās. Viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir dabūt vieglus punktus ātrajos uzbrukumos. Iespējas radījām, taču realizācija atpalika. Finālspēlē precizitāte uzlabojās, taču par galveno uzvaras iemeslu kļuva spēlētāju pašatdeve un motivācija. Par koncentrēšanos nevarēju sūdzēties nevienā brīdī. Meitenes grūtos brīžos neizrādīja satraukuma pazīmes. Tas ļoti priecēja, domājot par nākotni.

Divās finālspēlēs ielaisti tikai 90 punkti, taču viss tika nopelnīts smagā fiziskā cīņā.
Abas finālistes bija gatavas spēlēt asu basketbolu augstā tempā. Tādā situācijā jūtamies labāk nekā pozicionālā, lēnā spēlē. Man labāk patīk ātrs un agresīvs basketbols nekā lēna spēle, bezkontakta basketbols.

Tādu spēles stilu atļauj spēlētāju rotācija, jo ar mazu sastāvu to nevarētu izdarīt.
Sezonas gaitā mijās sadzīviski un sporta savainojumi. Plašu sastāvu pulcējām tikai februāra beigās. Tagad spēlētājas var viena otru aizvietot, lai gan no visiem savainojumiem vaļā neesam tikuši. Svarīgajās spēlēs neviena spēlētāja nesūdzējās. To es augstu novērtēju.

Kristīne un Baiba spēlēja stabili, taču finālspēlē teicamu sniegumu parādīja Dita Rozenberga un Ieva Kūlīte.
Nogājām garu ceļu, lai katra spēlētāja labāk saprastu savu vietu un lomu komandā. Gan Ditai, gan Ievai tas izdevās. Liela nozīme ir tam, vai izpildījuma kvalitāte nemainās spēlēs pret stiprākiem pretiniekiem. Tallinā meitenes spēja cementēt aizsardzību, nosargāja groza apakšu un apgrūtināja pretinieka spēli zem groza. Tie bija viņu pamatuzdevumi, plus ātro pāreju ievadīšana. Vienai jānogādā bumba, otra pati var ievadīt ātras pārejas, pārķert bumbas. To viņas izdarīja godam, atvieglojot darbu pārējām spēlētājām.

Kādas bija personīgās sajūtas pēc svētdienas spēles – vairāk prieks vai atvieglojums?
Viss kopā. Prieks par uzvaru kā tādu, turklāt spēli izdevās nospēlēt bez ievērojamiem kritumiem. Iepriekš nācās piedzīvot zaudējumu pēdējā sekundē. Neskatoties uz panākumu, uzskatu, ka mums joprojām ir rezerves spēles uzlabošanai. Varam gan labāk spēlēt pārejas basketbolu un gūt vairāk punktus, gan nostrādāt aizsardzībā.

Svētdiena pagājusi, pirmdien sākas pārgrupēšanās.
Pirmdiena mums ir nosacīta brīvdiena. Spēlētājām, kurām bija mazāks spēles laiks, tika savi uzdevumi, lai nezaudētu sportisko formu. Cenšamies, lai visa komanda atrastos vienā sportiskajā formā. Fiziskās un taktikas lietas šodien palika otrajā plānā, savukārt otrdien atsākas vispārējs darbs. Tallinā labas emocijas bija gan uz soliņa, gan laukumā. Latvijas “play-off” spēlēs nekādas vaļības sev nedosim.

Tallinā radās sajūta, ka jaunā izspēles kārtība sevi attaisno.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sperts solis uz priekšu. Darba kārtībā atrodas nākamās iestrādes un tiek domāts, kā turnīru padarīt vēl interesantāku. Tuvāks kļuvis brīdis, kad varēsim spēlēt ar līdzvērtīgiem pretiniekiem visas sezonas garumā. Process ir sācies. Gaidāmi uzlabojumi organizatoriskajā ziņā, kas ilgtermiņā vairos gan komandu ieinteresētību, gan trenētību un spēles līmeni.

Tīkliņa nogriešana ar Sidniju Kārteri