Žigajevs: "Pat pie 0:2 ticējām, ka varam uzvarēt"

Vai "Ventspils" uzvara, Tavuprāt, bija pelnīta?
Pelnīta. Uzskatu, ka futbolā vispār nav nepelnītu uzvaru, jo uzvarētājs allaž izdara kaut ko labāk. Tas gan nav par šo spēli - proti, bijām labāki nevis kādā elementā, bet kopumā. Tā sanāca, ka viņi guva divus vārtus, tāpat viņus glāba vārtsargs, taču jau pārtraukumā runājām un ticējām, ka nevaram zaudēt šādu spēli un ka varam pat uzvarēt. Jo mēs spēlējām ļoti labi, bet viņiem ielidoja iekšā viss, kas varēja ielidot. Protams, "Daugavas" abi uzbrucēji ir meistarīgi, tāpat viņiem daudz palīdzēja Kovaļovs, taču mums bija vairāk momentu gan 1., gan 2. puslaikā. Mūs izglāba Turkovs, kurš uznāca uz maiņu un uzreiz iesita supergolu. Pie 2:3 atdzīvojāmies. Protams, mums nedaudz arī paveicās.

Vai nonākšanu iedzinējos ar 0:2 un 1:3 uzskati par nelaimes gadījumu, vai tomēr komandas iekšienē izdarīsiet secinājumus, lai kas līdzīgs vairs neatkārtotos?
Noteikti izdarīsim secinājumus. Jau pēc spēles ar "Jelgavu", kurā pretiniekam bija vārtu gūšanas iespējas pēc abiem stūriem un soda sitiena, treneris atzīmēja mūsu kļūdas pie standartsituācijām. Turklāt tā nebija tikai aizsargu vai vārtsarga vaina - visa komanda pie tā bija vainīga. Protams, pēc šādas uzvaras, minētā problēma vairs nerādās tik asa, taču no otras puses mums jāsaprot, ka, ielaižot trīs vārtus, katru reizi nespēsim atbildēt ar četriem...

Kad pēdējo reizi Tev pēc gūtiem vārtiem bijušas tik lielas emocijas?
Pat neatceros... Līdzīga situācija bija, man vēl spēlējot FK "Rīga". Toreiz pie 2:3 pēdējās minūtēs guvu divus vārtus pret "Skonto", izvirzot savu komandu vadībā. Tomēr toreiz tas prieks nebija tik liels, jo "Skonto" vēl paspēja izlīdzināt, un mačs noslēdzās 4:4 (protokols). Šodien gan pēc iesistajiem vārtiem sapratu, ka tie būs uzvaras vārti un prieks bija neaprakstāms. Emocijas super! Un paldies līdzjutējiem, kuri atnāca un atbalstīja.

Un vai atceries, kad pēdējo reizi esi nerealizējis 11 metru soda sitienu?
Atceros, 2010. gadā pret "Liepājas metalurgu" - Šteinbors izvilka, bet es ar atkārtoto sitienu iesitu.

Tad jau tas īsti neskaitās... Cita "pēdējā reize"?
Tu man tā neveiksmi piesauksi [smejas]. Neatceros... āā, atceros gan un vēl kā atceros! 2010. gada novembrī izlases rindās pārbaudes spēlē pret Ķīnu, zaudējām ar 0:1, no 11 metru atzīmes trāpīju pa pārliktni.

Skaidrs, ka pāragri runāt, bet varbūt tēmē uz augstu vietu šī gada Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā, neskatoties uz to, ka esi pussargs?
Mans mērķis nekad nav bijis būt par rezultatīvāko. 2010. gadā, kad guvu 15 vārtus [tas deva 3. vietu rezultatīvāko spēlētāju sarakstā aiz Denisa Rakela un Nātana Žuniora, kuriem pa 18 vārtiem - aut.piez.], vienmēr koncentrējos katrai atsevišķai spēlei, nedomājot par rezultativitāti. Protams, ja sezonas beigās esmu ar kādu blakus, tad pasekoju līdzi, un tas ir kā papildus stimuls. Bet tagad līdz novembrim vēl spēlēt un spēlēt. Virslīgā ir daudz labu uzbrucēju, kuriem būtu mani jāapsteidz. Arī "Ventspilī" tādi ir un nešaubos, ka mani apsteigs visi mūsu uzbrucēji - gan Jančuks, gan Kozlovs, gan Turkovs. Tagad sezonas sākumā man blakus stāvējusi veiksme un neplānoju par mērķi izvirzīt savu rezultativitāti. Man mērķis ir tikai viens - lai komanda uzvar katru spēli.