“Ventspils” pirms sezonas: par mērķiem, tīru futbolu un spēlētāju staigāšanu

Uz “Ventspils” pirmssezonas tikšanos ar līdzjutējiem bija ieradies komandas galvenais treneris Dejans Vukičevičs, sporta direktors Andrejs Butriks un izpilddirektors Sergejs Usačovs, bet šoreiz nebija kluba prezidenta Andlana Šišhanova. Tiešām kuplā skaitā, salīdzinot ar iepriekšējiem pasākumiem, bija sanākuši līdzjutēji un arī jaunie futbolisti, kuri vēlāk arī bija aktīvi jautājumu uzdevēji.

Tikšanās sākumā līdzjutēji tika iepazīstināti ar jaunajiem spēlētājiem un par katru izteicās arī Vukičevičs. Viņš uzsvēra, ka pēc tā, kad komandu pameta vairāki vietēji spēlētāji, svarīgi bija atrast viņiem aizstājējus, lai nevajadzētu aizņemt leģionāra vietas. Piemēram, tā pie savas iespējas tika jaunais vārtsargs Vjačeslavs Kudrjavcevs: “Viņš varēs konkurēt ar vēl vienu gados jaunu vārtsargu Baturinu, kuram iesēja tika dota jau pagājušās sezonas beigās. Domāju, tā būs laba konkurence un ceru, ka problēmu ar vārtsargiem mums nebūs.”

Treneris uzsver, ka, izvēloties vietējos spēlētājus, svarīgi bija tas, cik smagi viņi var strādāt un cik ļoti gatavi strādāt treniņos. “Viņi pierādīja, ka ir gatavi darīt visu nepieciešamo, lai progresētu un dotu labumu komandai. Ingars Stuglis no paša pirmā treniņa neslinkoja, lai kādas būtu bijušas slodzes, bet tagad es jums jau varu atklāt, ka viņš pirmajā mačā dosies starta sastāvā. Tālākais ari atkarīgs no viņa paša. Savukārt ar tādiem spēlētājiem, kā Romāns Mickevičs, man ļoti patīk strādāt. Viņiem ir milzīgs talants, bet vēl neko lielu nav izdevies paveikt. Līdzīgi, kā Stasam Mordatenko. Tagad viņiem abiem priekšā ir viens gads, kurā jāpierāda, vai esi tiešam gatavs lielam futbolam. Līdz šim ar paveikto esmu apmierināts, taču tas bija treniņnomentē, kurā mums bija viegli kontrolēt viņu ikdienu, atpūtu, atjaunošanos, ēdienu un tā tālāk. Tagad tā visa ir viņu atbildība, bet es ceru, ka šo sezonu viņi izmantos maksimāli vērtīgi, lai kļūtu par daudz labākiem spēlētājiem, kādi ir tagad.”

Vērtējot Jevgeņija Kazačoka piesaistīšanu, treneris atcerējās situāciju ar izlases spēlētājiem komandā iepriekšējā sezonā: “Kad mēs sākam, sastāvā nebija neviena izlases spēlētāja, bet pēc tam tur nokļuva Rugins, Žuļevs, Rečickis un mēs nolīgām Jagodinski, kurš arī spēlēja izlasē. Tagad atkal nav ne viena, bet pirmais, kuram tur būtu jāatgriežas, ir tieši Kazačoks. Vēlējamies ar viņu noslēgt līgumu jau agrāk, lai gan es neteiktu, ka pagājušajā sezonā viņš parādīja sevi no labākās puses. Skaidrs, ka viņš pastiprinās mūsu komandu, bet es nevēlos sastāvā tādu vidēju Kazačoku, kurš ir apmierināts ar sevi. Nē, man vajag tādu Kazačoku, kurš visu laiku vēlās paveikt vairāk un spēlēt labāk, jo zinu, ka viņš ir uz to spējīgs.”

Jautājumus kluba pārstāvjiem uzdeva gan žurnālisti, gan līdzjutēji.

Uzreiz par sezonas galvenajiem uzdevumiem – kas tajā jāpaveic?
Vukičevičs: Tagad svarīgākais ir labi uzsākt sezonu un paņemt trīs punktus mačā ar “Spartaku”. Protams, Virslīgā domāsim tikai par čempionu titulu – tas ir vienīgais mērķis, kas interesēs mūs un droši vien arī visus jūs. Spēlēsim arī Eiropas līgā, kurā sasniegt kaut ko ļoti lielu, protams, būs grūti, jo konkurence ir ļoti nopietni. Pagājušajā sezonā mums trāpījās franču “Bordeaux”, bet var teikt, ka arī pret tādu komandu nenospēlējām slikti, taču par to domāsim vasarā. Skaidrs, ka jācenšas vismaz atkārtot pagājušo sezonu, kad vienu kārtu pārvarējām.”

Šajā ziemā daudzās Virslīgas komandās notikušas milzīgas izmaiņas sastāvā. Kā jūs varētu izskaidrot šādu spēlētāju rotāciju vai drīzāk migrāciju, tajā skaitā arī “Ventspilī”.
Butriks: “Laikam jau pagājušajā gadā nedaudz nokavējam to brīdi, kad vajadzēja piedāvāt līgumu pagarināšanu. Tā bija mūsu kļūda, jo, ja jau laicīgi būtu sapratuši, ka viņi progresēs, nonāks izlasē, laicīgi arī būtu piedāvājuši jaunus līgumus. Sezonas gaitā to mēģinājām darīt, taču summas, ko viņi prasīja, bija, maigi izsakoties ļoti augstas. Protams, saprotams, ka vietējie spēlētāji tagad ir zelta vērtē, tomēr ir kaut kādas finansiālas robežas, kuras mēs nepārkāpsim. Tāpēc mēs, kā es uzskatu, pastiprinājāmies ar jauniem spēlētājiem, kuriem arī netrūkst ambīciju un kuri vēlas kaut ko sasniegt. Vēlamies, lai jaunie spēlētāji būtu aizsargāti, tāpēc jau pērn noslēdzām līgums ar, ja nemaldos, astoņiem spēlētājiem vecumā līdz 20 gadiem un arī tagad parakstīsim vēl divus. Bijām gatavi tam, ka viens vai divi jaunie futbolisti regulāri tiks sastāvā, bet esam pret to, ka limits tiek nodrošināts ar 30 gadus veciem vīriem, kuri pateicoties tam var pieprasīt paaugstinātu makstu. Tie ir jau gatavi futbolisti, viņi var aizbraukt uz jebkuru pasaules malu, bet pieprasīt sev nezkādus apstākļus šeit, nav pareizi. Tomēr esam pateicīgi spēlētājiem, kuri pagājušajā sezonā bija ar mums, milzīgs viņiem paldies par visu! Šķīrāmies mēs labi, paspiežot cits citam roku.”

Vukičevičs: “Es neteiktu, ka visi spēlētāji, kuri devās prom no komandas, tad, kad mēs sākām strādāt ar viņiem, bija tādā līmenī, kādā ir tagad. Komanda palīdzēja viņiem sasniegt jaunu līmeni, bet, kad sākās runas par jauna līguma parakstīšanu, viņu prasības bija tika augstas, ka nevarējām tās pacelt. Tā bija viņu izvēlē un varu tikai novēlēt veiksmi. Pie mums viņi godīgi veica savu darbu, ar to nebija nekādu problēmu, bet ilgāk palikt šeit nevēlējās. Tas, kāpēc ir tāda spēlētāju migrācija Virslīgas klubos, arī man ir pārsteigums. Kāpēc no čempioniem aiziet prom 19 spēlētāji? Es nesaprotu, arī man tas šķiet interesanti. Tu cīnies, uzvari čempionātā, vari tagad spēlēt Čempionu līgā, tomēr pamet komandu. Tāda bijusi viņu izvēle, ko precīzāk varētu noskaidrot, jautājot pašiem spēlētājiem. Viens mans bijušais treneris pirms gaidā sezonās teica tā: “Mēs neparakstījām nevienu jauno spēlētāju, bet esam kļuvuši stiprāki.” Kā tad tā? Tāpēc, ka sastāvs palicis no pagājušās sezonas, tie ir spēlētāji, kas jau saprot treneri, viņa spēli, zina, ko nozīmē nēsāt šī kluba krāsas un arī treneris viņus zina. Ja sastāvs tik ļoti mainās, treneriem, protams, ir grūti, jo dažkārt līdz sezonas sākumam jaunos pat īsti neizdodas iepazīt.”

Priekšpēdējā pārbaudes mačā Spānijā, kurš nu jau ir kļuvis skandalozi slavens, sevišķi atmiņa palika jaunais vārtsargs Frenks Orols, kurš brīžiem darbojās vienkārši apbrīnojami, bet šodien viņa te nav. Vai viņš joprojām ir ar komandu?
Butriks: “Viņš ir nedaudz apslimis, bet citādāk būtu šeit pie jums. Talantīgs vārtsargs, kuram vēl daudz jāstrādā, bet dotumi ir tiešām iespaidīgi – augums 203 cm. Viņš ir komandā un ceru, ka pie mums turpinās progresēt.”

Runājot par šo spēli, aizdomām par rezultāta ietekmēšanu un UEFA uzsākto izmeklēšanu – kādi būtu jūsu komentāri par visu šo situāciju?
Butriks: “Lai izbeigtu visas šīs spekulācijas, uzreiz pateikušu, ka esam par tīru futbolu, tāpēc arī mēs esam uzrakstījuši vēstuli UEFA, lai tiekam skaidrībā ar šo spēli. No savas puses esam gatavi visos veidos atbalstīt šo izmeklēšanu. Iespējams noskaidrot cilvēkus, kas veikuši likmes, viņu IP adreses, naudas pārvedumus. Katrā ziņā, esam gatavi palīdzēt jebkurā jautājumā.”

Vukičevičs: “Par šo situāciju var arī pasmaidīt, bet nekā jautra tur patiesībā nav. Labāk par mani zināt, ka šī ir godīga komanda, godīga pilsēta un cilvēki, un ka tie, kuri ar futbolu nodarbojas visu savu mūžu, nevēlas, lai šādi netīras runas izskan par viņu komandu. Tās kā minums ir muļķības. Sākotnēji ar “Molde” spēle bija paredzēta 25. februārī, bet spēļu organizatori palūdza to pārcelt uz 1. martu, kas bija nepieciešams norvēģiem. Tā kā mums jau bija paredzēta spēle 28. februārī, sākotnēji atteicāmies, bet galu galā vienojāmies, jo tā bija iespēja sūtīt laukumā jaunos. Tā arī notika, bet, protams, jūs jau vienmēr varat apšaubīt katru rezultātu. Nākamajā dienā ar “Molde” pēc pirmā puslaika zaudējām 0:1, tomēr uzvarējām 2:1, bet par to neviens nerunā. Šajā treniņnometnē piedalījās desmit jaunie spēlētāji, kas tāpat strādāja un gribēja izjust īstas spēles atmosfēru. Tā kā tās visas ir muļķības, kas, godīgi sakot, nav pat pelnījušas komentārus.”

Vai var teikt, ka pēdējā mačā ar “Molde” jau bija redzamas aptuvenās komandas kontūras?
Vukičevičs: “Par procentiem 90 jā. Piemēram, ir skaidrs, ka centra aizsargu pāris būs vai nu Koļesovs un Batista, vai Koļesovs un Mamā. Kādi 13 spēlētāji no tiem, kas devās laukumā šajā spēlē, tiešām veidos mūsu pamatspēkus.”

Spānijā trenējāties uz dabiskā zāliena, Virslīgas sezonu uzsāksiet uz sintētikas. Vai nav bažas, kā tas iespaidos komandas spēli un pašus spēlētājus?
Vukičevičs: “Par komandu nebaidos, bet bažas ir. Divas nedēļas gatavojāmies tādos apstākļos, kādos strādā pasaules labākie klubi. Tā bija vienkārši fantastiska iespēja, par ko liels paldies jāsaka kluba vadībai. Protams, atšķirības no mākslīgā laukuma ir milzīgas. Treniņos strādājam prātīgi, lai, nedod Dievs, pāris dienas līdz sezonai kāds nedabū traumu, un reizē arī cenšamies aprast ar šo segumu. Vispār man nedaudz nav saprotams čempionāta kalendārs, jo pagājušajā gadā sākām marta beigās, bet šogad jau 10. martā. Acīmredzot, tas ir darīts tādēļ, lai valsts izlases spēlētājiem būtu iespēja iegūt kādu oficiālu spēļu pieredzi. Skaidrs, ka pirmajā mačā nekādu lielisku laika apstākļu nebūs, bet tādu tie būs visām komandām. Cerams, ka piektajā kārtā, kad šeit viesosies “Daugavpils”, jau tiksim uz sava galvenā laukuma, bet līdz tam nedaudz jāpaciešas un jācenšas izvairīties no traumām.”

Vai jums nešķiet, ka pie mums, Latvijas čempionātā, komandas vairāk spēlē uz rezultātu nevis cenšas spēlēt labu, skatāmu futbolu? Iesit vienu vārtus un viss – futbols beidzies, jo komandas iesēžas aizsardzībā. Ja vairāk būtu skatāmu spēļu ar daudz vārtu guvumiem, arī līdzjutēju nāktu vairāk.?
Vukičevičs: “Varam atgriezties pie pagājušās sezonas, kurā Virslīgā izcīnījām 60 no 84 punktiem, kam tik spraigā čempionātā it kā jau vajadzēja garantēt titulu, kā tas būtu daudzās pasaules valstīs. Tikām kausa finālā, kurā arī bijām tuvu trofejai, bet nepaveicās 11 metru sitienos, kas patraucēja arī čempionātā. Vienīgā Latvijas komandas, kas Eirokausos pārvarēja vienu kārtu. Tā kā es negribētu piekrist, ka mēs nerādījām labu futbolu.”
Butriks: “Tiešām mēs tiecamies uz to, lai komanda rādītu skatāmu, kreatīvu futbolu. Mums ir Tosins, ko personīgi es uzskatu par visu laiku labāko futbolistu mūsu klubā. Izdevās viņu saglabāt sastāvā, ticamākais, līdz vasarai, un šajā laikā viņš jūs visus priecēs ar skaistu futbolu. Tādu demonstrē arī Žo, mums ir Amansiu – šie spēlētāji mūsu komandā ir tāpēc, lai tā spēlētu tiešām baudāmu futbolu. Klubam tas ir tik pat svarīgi, kā līdzjutējiem.”

Jau pieminējāt 11 metru soda sitienus, ar kuriem pagājušajā sezonā tiešām bija problēmas. Vai arī šim spēles elementam treniņnometnēs pievērsāt īpašu uzmanību?
Vukičevičs: “Mums ir trīs spēlētāji, ar kuriem pastiprināti pie tā strādājām – Žo, Amansiu un Tosins. Tas ir ļoti svarīgs spēles segments, un tiešām ceru, ka šosezon mums ar to veiksies labāk.

Jūsu prognozes par gaidāmo čempionātu – tas būs sarežģītāks par iepriekšējo?
Vukičevičs: “Es jums teikšu, ka to šobrīd nevar pateikt neviens. Kā jau te minēja, bija ļoti liela kustība starp komandām, lielas izmaiņas sastāvos, daudz jaunu spēlētāju, tāpēc šobrīd ir grūti pateikt, kā viss būs. Zinu mūsu mērķus, kā mēs strādājām, ko mēs darām, lai komanda kļūtu arvien labāka. Varu jums apsolīt, ka komandas noskaņota ļoti nopietni, ir labi gatava fiziski un katrā mačā cīnīsies līdz pēdējai sekundei. Spēlētāji zina, ka man ļoti patīk disciplīna un kārtība, un ka to arī prasīšu katrā mačā. Personīgi man kļuvis vieglāk, jo čempionātu zinu labāk, nekā pirms gada, bet kā viss izvērsīsies, šobrīd pateikt nav iespējams.”

Šodien spēlētājus stādījāt priekšā zilajās formās. Vai tās būs komandas pamatforma?
Butriks: “Jā, tā būs mājas spēļu forma, bet izbraukumā spēlēsim dzeltmelnajās, un te man jāpaskaidro, kāpēc tā ir noticis. Mēs jau ilgus gadus sadarbojamies ar “Adiddas”, bet šosezon, kad pasūtījām jaunās formas, viņi nepiedāvāja dzeltenzilās. Tādu vienkārši nebija, tāpēc bija jāizvēlas no tām, ko piedāvāja. Tā nebija apzināta vēlme mainīt formas krāsas, sak, varbūt šitajās veiksies labāk, vienkārši nebija citas izvēles. Ja veidotu pasūtījumu īpaši mums, tas izmaksātu 60-70 tūkstošus eiro, ko tērēt tikai krekliem vien, protams, nevaram atļauties. Sekosim līdzi piedāvājumam, varbūt jau sezonas gaitā kaut kas mainās un varām tās iegādāties.”

Runājot par naudu – RFS nesen publiskoja savu budžetu, kas ir 700 000 eiro, bet ar kādu summu šosezon rēķinās “Ventspils”?
Butriks: “Mūsu budžets ir ap miljonu, bet paskatīsimies, kā veiksies ar spēlētāju pārdošanu, kas situāciju, protams, var mainīt.”

Ar visiem spēlētājiem par pagājušo sezonu esat norēķinājušies un nekādu citu astīšu arī nav
“Jā, visu apsolīto esam samaksājuši un nekādu problēmu te nav. Pagājušajā gadā veicām Adelekes transfēru, kas bija trīs reizes lielāks, nekā savulaik Andra Vaņina pārejas summa. Tas, protams, bija ļoti nopietns budžeta papildinājums. Nav šaubu, ka Adeleke pie šiem treneriem progresēja, to dara arī Tosins, kas klubam ir ļoti svarīgi.”

Pirms pagājušās sezonas un šo tikšanos ieradās arī prezidents Adlans Šišhanovs, kurš daudz un interesanti runāja, bet šodien viņa te nav?
"Diemžēl apstākļi ir sakrituši tā, ka viņš nevarēja šodien ierasties. Pirms došanās uz treniņnometni tikāmies ar prezidentu, apspriedām ar viņu plānotos darbus, spēlētājus, taktiku, tā kā viņš ir iekšā komandas darbā tieši tāpat, kā bija pirms tam. Viņa plānos ir ierasties uz sezonas pirmo spēli.”