Lakučs: "BMX sabiedrībā ir sava labuma meklētāji, kuri cenšas destruktivizēt darbu"

2019.gadā Latvijas BMX dzīvē un BMX sporta veida attīstībā tika sperts ievērojams solis uz priekšu-, pateicoties Valmieras pilsētas pašvaldības ieguldījumam, tika izveidots mūsdienīgs BMX sporta komplekss “Māra Štromberga BMX trase Valmiera”. Biedrība “Latvijas Riteņbraukšanas federācija” (turpmāk – LRF) sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” un BMX klubu “Valmieras puikas” noorganizēja Latvijā līdz šim ievērojamākās un augstākā līmeņa sacensības – Eiropas čempionātu BMX.

Iespējams - šāda moderna un mūsdienu BMX tehniskajām prasībām atbilstoša BMX kompleksa izveide ir notikusi ievērojami novēloti, jo šāda kompleksa neesamība sportisko rezultātu ziņā BMX attīstību Latvijā bija nobremzējusi, salīdzinot ar stāvokli uz 2012.-2013.gadu. Pēdējos 6-7 gados citas valstis ir investējušas ievērojamus līdzekļus, lai uzbūvētu slēgtus (Francija) vai atvērtus BMX sporta kompleksus, kas atrodas piemērotos klimatiskajos apstākļos (ASV, Kolumbija, Austrālija, u.c.). Tomēr mērķtiecīgi jau no 2012.gada, kad Māris Štrombergs izcīnīja otro zelta medaļu Olimpiādes spēlēs, LRF un mans mērķis ir bijis meklēt atbalstītājus un radīt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu BMX sporta kompleksu - trasi, kurā sportistiem un treneriem būtu iespēja turpināt pilnveidot un attīstīt BMX, kā arī organizēt visaugstākā līmeņa sacensības. Izdarījām vēl vairāk - izcīnījām tiesības pirmo reizi 30 gadu laikā Latvijā uzņemt un aizvadīt Eiropas čempionātu BMX. Mēs spējām to izdarīt izcili, saņemot visaugstāko novērtējumu no Starptautiskās Riteņbraukšanas savienības (turpmāk – UCI), Eiropas Riteņbraukšanas savienības (turpmāk - UEC), sportistiem un ciemiņiem, kuri šī gada jūlijā Valmierā piedalījās Eiropas svarīgākajā notikumā BMX.

BMX sporta un jaunās, modernās sacensību un treniņu bāzes “Māra Štromberga BMX trase Valmiera” attīstība ar to neapstājas. Mēs esam saņēmuši atbalstu no UCI par Austrumeiropas UCI satelītcentra izveidi, kas Valmierā attīstītu BMX sporta veidu plašākā mērogā. Projektos iesaistīsim tuvākas un tālākās valstis, veidojot sporta apmācības centru sportistiem un treneriem, veicinot sporta veida turpmāku un detalizētāku izzināšanu. Ar šāda sporta kompleksa izveidi esam iekļuvuši starptautiskajā BMX sporta apritē. Esam ieguvuši reputāciju kā nozīmīgu sporta sacensību rīkotāji gan sava kontinenta, gan pasaules mērogā. Tas nenoliedzami ir ieguvums gan pašmāju sportistiem, gan Latvijas vārda popularizēšanai pasaulē. Tas ir pienesums valsts ekonomikai.

Valmiera par BMX centru nav izvēlēta nejauši. BMX pirmās oficiālās sacensības 1988.gadā notika tieši Valmierā, un visskaļākie sportistu sasniegumi ir tieši Valmieras BMX braucējiem. Valmierā ir iedibinātas ļoti spēcīgas šī sporta veida tradīcijas. Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktus un apzinot sporta veida popularitāti Latvijas mērogā un sportistu skaitu, kuri nodarbojas ar BMX sporta veidu, šāda viena centra izveide Latvijā un tieši Valmierā ir pamatota. Turklāt šāda centra izveidē un darbībā liels ir Valmieras pilsētas pašvaldības atbalsts. Paralēli jaunas BMX sporta infrastruktūras plānošanai un realizācijai esam spējuši pamatot un izveidot Latvijā Augstas klases sportistu sagatavošanas centru. Šāds centrs jau vairākus gadus BMX sportā darbojas, piesaistot sportistus no visiem Latvijas reģioniem. Centra galvenais mērķis ir, vadoties pēc LRF izstrādātajiem sportiskajiem kritērijiem, kas savukārt rada sportiskās “piramīdas” esamību, spēt visaugstākajā līmenī piepildīt BMX braucēja sportiskos sapņus.

Lai arī pēdējos gados elites sportistiem nav bijuši tādi sportiskie panākumi, kurus varētu salīdzināt ar Māra Štromberga un Edžus Treimaņa sasniegumiem, kopš 2013.gada ir notikusi BMX sporta veida pragmatiska un kvalitatīva attīstība:
1. pirmo reizi Latvijas BMX vēsturē izveidota uz objektīviem un saprotamiem kritērijiem un noteikumiem balstīta BMX pieaugušo izlase, jauniešu izlase, sarūpēts finansējums šo izlašu vajadzībām;
2. izveidota un pilnveidota BMX nacionālā sacensību sistēma bērniem un jauniešiem, piesaistīts finansējums šo sacensību kvalitatīvai norisei, sacensības norit pēc viena formāta un vizuālās identitātes;
3. izveidots Augstas klases sportistu sagatavošanas centrs ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstu;
4. izveidots BMX sporta komplekss “Māra Štromberga BMX trase Valmiera”;
5. pieaudzis BMX sporta atspoguļojums medijos.

Turpinot darbu Latvijas BMX izlases trenera amatā, biju plānojis izmantot savu vārdu un autoritāti, lai UCI līmenī atrisinātu jautājumu par junioru vecuma cikla pagarināšanu par vienu gadu vai izveidotu U23 klasi, kas mums Latvijā būtu vitāli svarīgi. Šī iespēja ļautu vairāk sportistu noturēt elites līmenī. Es turpinātu risināt jautājumu par jaunu BMX disciplīnu – t.s. komandu laika braucienu, kuru pēc mana priekšlikuma testa veidā izmēģinājām Valmierā Eiropas čempionātā. Biju plānojis turpināt darbu pie BMX sportistu ilgtermiņa attīstības modeļa pilnveidošanas un ieviešanas, sportistu treniņu un sacensību apstākļu nodrošināšanas atbilstoši mūsdienu sporta prasībām un sporta zinātnes līdzdalības pastiprināšanas, ieviešot un papildinot darbu ar jaunākajiem sporta nozares atklājumiem un pētījumiem. Tomēr par spīti BMX attīstībai, par spīti visam līdz šim sasniegtajam, par spīti nākotnes plāniem BMX sabiedrībā ir mazie sava labuma meklētāji, kuri cenšas visiem līdzekļiem destruktivizēt mūsu darbu. Ir cilvēki, kuri ar izvēlēto attīstības ceļu nav mierā, nespēj skatīties uz sporta veida attīstību ar plašu redzējumu, bet gan kritizē par sīkumiem un neesošām prezentācijām. Ir cilvēki, kuriem pašiem nav pieredzes un sapratnes par pedagoģiskajiem procesiem sportā un kuri apšauba manu profesionalitāti un kompetenci BMX sporta veidā, nespējot piedāvāt neko vietā.

Kaut arī BMX klubu padomes balsojumā par neuzticības izteikšanu man kā BMX izlases galvenajam trenerim vairākums BMX klubu vadītāju lēma par manu atbilstību ieņemamajam amatam, kā arī BMX treneru korpusa sapulcē neviens no treneriem neizteica man neuzticību, izvērtējot radušos situāciju BMX sabiedrībā, esmu pārliecināts, ka šādos destruktīvos apstākļos turpināt uz BMX sporta attīstību vērstu darbu man nav iespējams, tāpēc ar šo uzsaku izlases galvenā trenera darbu. Aicinu oponentus beigt sūdzēties, beigt vērpt intrigas, beigt sabotēt BMX attīstību Latvijā un pašiem ķerties pie darba, nodrošinot Latvijā tuvākajos gados augsta līmeņa BMX sacensību norisi, piesaistot šo sacensību veiksmīgai norisei finansējumu, rūpējoties par sportistu treniņu apstākļu uzlabošanu, Tāpat aicinu izveidot spēcīgu mācību treniņu centru, piesaistot augstas raudzes speciālistus, un turpināt ar vislabākajiem nodomiem sporta iznešanu starptautiskajā arēnā, kā divkārtējā olimpiskā čempiona nācijai pienākas!

Augstu vērtēju un vēlos pateikties par izteikto uzticību tiem BMX klubu vadītājiem un treneriem, kuri BMX klubu padomes balsojumā un treneru sapulcē atbalstīja un novērtēja manu darbu un nenoticēja nepatiesi radītai un publiski izplatītai informācijai. Vienmēr esmu bijis atvērts visiem, kas man uzticas un kam bijusi nepieciešamība vai vajadzība pēc palīdzības. Nākotnē joprojām būšu gatavs palīdzēt ar padomu un darboties pēc labākās sirdsapziņas BMX sportistu, treneru un iesaistīto cilvēku labā. Tāpēc lūdzu Latvijas Riteņbraukšanas federācijas BMX klubu padomi atbalstīt manu lēmumu atsaukt sevi no Latvijas BMX izlases galvenā trenera amata un iesniegt priekšlikumu Latvijas Riteņbraukšanas federācijas padomei par manis atcelšanu no ieņemamā amata.

Ivo Lakučs,
LRF BMX izlases galvenais treneris