Vai "Patriots" dinastijai ir pienācis gals?

Jaunanglijas "Patriots" 21. gadsimta Nacionālajā futbola līgā un arī visā Ziemeļamerikas profesionālajā sportā ir sinonīms vārdam "Dinastija". Ar šo vārdu parasti apzīmē komandas, kas ilgākā laika periodā ir spējušas saglabāt savu konkurētspēju visaugstākajā līmenī un izcīnīt vairākus čempionu titulus. "Patriots" pēdējās 17 sezonās tikai divreiz (2002. un 2008. gada sezonās) nespēja iekļūt izslēgšanas mačos. Tāpat viņu kontā ir astoņi AFC konferences čempionu tituli un pieci "Super Bowl" uzvarētāju tituli. Jāpiebilst, ka tas viss notiek laikā, kad kopumā visās Ziemeļamerikas profesionālajās līgās notiek cīņa pret šādu dinastiju veidošanos un par kopējās konkurences palielināšanu.

Lai labāk saprastu Jaunanglijas "Patriots" veikumu, to var salīdzināt ar Dalasas "Cowboys" paveikto, kad Teksasas komanda izcīnīja trīs titulus četru sezonu laikā un tiek uzskatīta par vienu no visu laiku izcilākajām NFL komandām. "Patriots" vakar bija tuvu tam, lai OTRREIZ izcīnītu trīs titulus četru sezonu laikā.

Šoreiz gan nemēģināsim atrast iemeslus šīs Foksboro bāzētās futbola "spēkstacijas" pastāvēšanai, jo pēc vakardien piedzīvotā zaudējuma publiskajā telpā ir parādījies kāds cits jautājums – varbūt tās arī ir beigas stāstam par vareno Bostonas piepilsētas komandu? Varbūt tās ir Beličeka-Breidija ēras beigas?

Iesākumā gan gribētu piebilst, ka vakardienas zaudējums, lai arī ir ļoti nepatīkams, taču nekādā veidā nemazina kopējo "Patriots" varenības tēlu, jo NFL vēsturē nav bijis tik dominējošas komandas. Jā, protams, ja Breidijam būtu padevusies veiksmīgāka spēles izskaņa, tad viņš gan sev, gan visai komandai būtu nodrošinājis "mūžīgu nemirstību", taču tas jau ir stāsts par to, kā būtu bijis, ja būtu bijis.

Pašlaik Jaunanglijas komandai ir jādomā, ko darīt nākotnē, kas ir lielākais "Pats" izaicinājums šajā starpsezonā. Ko darīt, lai nākamsezon viņiem būtu vēl viena iespēja vismaz pacīnīties par Vinsa Lombardi vārdā nosaukto trofeju?

Pirms galveno problēmu uzskaitījuma gan gribētos piebilst, ka Lasvegasas sporta bukmeikeri jau ir pasteigušies un publicējuši koeficientus uz nākamā gada NFL sezonas iznākumu, un kā komanda, kurai esot vislielākās izredzes tikt pie titula, ir minēta tieši "Patriots", kuras izredzes vērtē ar 9/2 jeb, izsakot šo koeficientu Eiropas manierē, 4.5.

Tās gan ir agrās (es teiktu – pāragrās) prognozes, jo šajā starpsezonā "Pats" gaida pamatīgas pārmaiņas. Pirmās no tām skars treneru korpusu. Kādā citā komandā vai sporta veidā tas varbūt nebūtu tik būtiski, taču Jaunanglijas komanda primāri balstās nevis uz individuālajiem talantiem, bet izspēles sistēmām, tāpēc zvaigžņu lomas šādā gadījumā ir jāuzņemas treneriem.

Nē, Bils Beličeks neko nav teicis par savu došanos pensijā vai pie citas komandas stūres, taču viņa asistenti, aizsardzības inženieris Mets Patricia un uzbrukuma guru Džošs Makdanielss, kuri katrs ar komandu ir aizvadījuši vismaz 14 sezonas, šajā starpsezonā, visdrīzāk, pametīs Foksboro, lai nu jau mēģinātu sevi pierādīt citur. Raķešu būves inženieris Patricia ir galvenais kandidāts uz Detroitas "Lions" vadīšanu (LABOTS: "Lions" tikko kā paziņoja, ka Patricia būs viņu galvenais treneris), bet Makdanielss jau gatavojas savam otrajam uznācienam galvenā trenera amatā, šoreiz ķeroties pie Indianapolisas "Colts" stūres.

Zinot, cik svarīgi ir šie abi speciālisti Jaunanglijas komandai, pagaidām ir grūti aptvert, kas notiks, kad viņi būs devušies prom, turklāt tik lielas pārmaiņas "Patriots" rindās nemaz tik bieži nenotiek. Iepriekš kas tāds bija 2004. gadā, kad pēc titula iegūšanas komandu pameta Čārlijs Veiss un Romeo Krenels. Ko tas atnesa komandai? 10 sezonas bez dalības "Super Bowl". Turklāt šeit nav runa tikai par Patriciu un Makdanielsu, jo viņiem abiem ir arī asistenti, kuri noteikti dosies viņiem līdzi, kas ārkārtīgi paplucinās "Patriots" komandtiltiņu.

Otrs būtisks aspekts ir brīvie aģenti. Protams, ar šādu problēmu saskaras teju visas komandas, kad pēc veiksmīgām sezonām ir jāmēģina paturēt labākos spēlētājus, taču gan naudas jautājums, gan neapmierinātība ar lomu komandā var pamatīgi pasliktināt šī gada NFL finālistu situāciju. Malkolms Batlers, kurš vakardien tā arī nedevās laukumā sev ierastajā pozīcijā, bet spēlēja vien speckomandās, jau paspēja diezgan skaidri pateikt, ka viņš nākamsezon varētu spēlēt citas krāsas kreklā, taču tāpat ir jāņem vērā arī, ka līgumi būs jāparaksta ar Neitu Solderu, Reksu Brukhedu, Dionu Luisu, Deniju Almendolu, Džeimsu Harisonu, kā arī vēl ar virkni citu, ne mazāk svarīgu spēlētāju.

Tieši tāpēc nez vai Roba Gronkovska neviennozīmīgā atbilde uz jautājumu, vai viņš nākamsezon atgriezīsies "Patriots" nometnē, t.i., vai viņš turpinās spēlēt, atvieglos Bila Beličeka pavasari.

Trojs Eikmans, viens no jau pieminētās izcilās "Cowboys" komandas līderiem, savulaik teica: "Kad mēs izcīnījām trešo titulu, es nekad neiedomājos, ka tas arī būs pēdējais." Tā "Kovboju" komanda pamazām pazuda – vecuma, savtības, aiziešanas un izdzišanas dēļ. Tas tikai parāda to, cik ļoti svarīga ir pareizā personāla un spēlētāju atlase. "Patriots" ar to pagaidām, ar retiem izņēmumiem, ir tikuši galā, taču jauniem panākumiem vajag "jaunu elpu". Drafts? Brīvie aģenti? Vai kārtējais "nevienam nevajadzīgais", kurš savas ambīcijas apmainīs pret cerībām uz titulu un pieņems Beličeka noteikumus?

Savukārt trešais punkts ir pats Toms Breidijs. Jā, vakardien viņš, būdams 40 gadus vecs, uzstādīja "Super Bowl" rekordu gūto jardu ziņā, pārsniedzot 500 jardu atzīmi, taču profesionālajā sportā aizvien vairāk apstiprinājumu gūst tēze, ka tā nav vieta četrdesmitgadniekiem. Jā, protams, Breidijs savos 40 gados aizvadīja ļoti labu sezonu, un nav nekādu pazīmju, kas liktu domāt, ka nākamgad viņa spēle kļūs sliktāka, taču pat pats saspēlnieks atzīst, ka šīs sezonas sniegums viņam bija pārsteigums.

Vakardienas zaudējums, neapšaubāmi, dos papildu motivāciju gan Tomam, gan viņa trenerim, un šis duets kā neviens cits prot "uzsūkt" visu negatīvo enerģiju, lai agri vai vēlu, bet pierādītu, ka nelabvēļiem nav bijusi taisnība, taču atkal – Breidijam nākamā sezona varētu būt pēdējā iespēja to izdarīt.

Paturpinot Breidija pases datu tēmu, ir jāsaprot, ka viņš jau sen nav spēlētājs, ap kuru var būvēt komandu, jo jebkura no sezonām var būt pēdējā. Aizvadītajā gadā "Patriots" prom aizmainīja gan Džeikobiju Brisetu, gan Džimiju Garopolo, kuriem (vismaz vienam no viņiem) bija jākļūst par Jaunanglijas komandas nākotnes saspēlniekiem. Komandas īpašnieks Roberts Krafts, lai arī cik ļoti mīlētu Tomu, saprot, ka ir jādomā par to, kas būs pēc Breidija. Tādēļ, iespējams, tuvākajā laikā var sagaidīt kādu šīs situācijas piespiedu risinājumu.

Tad – vai vakardienas zaudējums iezīmēja "Patriots" komandas dinastijas beigas? Ir skaidrs, ka Jaunanglijas profesionālā futbola vēstures grāmatās noteikti būs trīs iedaļas: "Pirms Beličeka", "Beličeka-Breidija ēra", "Pēc Beličeka", un īstenībā viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi abi šie futbola izcilnieki strādās kopā. Tas "Pats" ir būtiski svarīgi, jo viņi ir izvēlējušies no Toma izspiest visu un iet uz visu banku, – ja jau Breidijs ir tik izcils, lai viņš ir izcils līdz pēdējai sezonai, tāpēc nekādus jaunos un (ļoti) perspektīvos mums nevajag.

Jā, tā ir "Šeit un tagad!" stratēģija, kas līdz šim ir atmaksājusies. Ja vien Breidijam viss būs kārtībā ar veselību, arī atmaksāsies, taču pašlaik izskatās, ka Jaunanglijā neviens nevēlas uzņemties atbildību un domāt par nākotni tās plašākā nozīmē, par to, kas būs pēc Breidija un pēc Beličeka. Kamēr abi divi būs pie teikšanas, "Patriots" būs starp pretendentiem uz titulu.