Kāpēc viņi nesarunājas?
Latvijas sporta sabiedrības tikumus brīžiem var tikai apbrīnot. Pagājušajā nedēļā iesāktās tēmas par olimpiskās naudas sadali sakarā par to radās iespēja pārliecināties vēlreiz. Cits par citu aiz muguras gatavi stāstīt briesmu lietas, bet satiekoties klātienē - atkal smaidīs un spiedīs roku. Kaitinoša liekulība...
Stāstīt par otru draņķības vispār ir mūsdienu vidējā latviešu garā. Īpaši tad, ja ir pārliecība - tas otrs par to neuzzinās. Diemžēl tā tas ir arī Latvijas sporta aprindās, un īpaši saasinās brīžos, kad izveidojusies kāda konfliktsituācija ar "vainīgajiem". Tad žurnālisti uzzina daudz jauna par to, kādas domas patiesībā viens par otru aiz ādas glabā it kā sabiedrotie, kurus ikdienā redzam vienā barikāžu pusē. "Es jau neko nesaku, bet - vai zināji šito par viņu?.." Tas, protams - kad diktofons izslēgts un aizmugure - nodrošināta.
Kad aizvadītā gada izskaņā sponsoru saziedotos miljonus pa plauktiņiem sadalīja Latvijas Olimpiskā komiteja un ieskanējās balsis par dīvainībām un netaisnībām šajā procesā, droši varēja paredzēt turpinājumu. Dainis Dukurs uzlēca uz ambrazūras, pateica, ko domā par vienu otru kungu, sporta vedu un sistēmu kopumā, un līdz ar to atkal uzzināt ko jaunu par viņa paša ļaunajiem darbiem - tas bija tikai laika jautājums. Labi atceros iepriekšējo šādu reizi - kad pirms kāda laika gatavoju materiālu par to, kā Olimpiskā komiteja naudu ar pompu izsludinātajām ikmēneša stipendijām ziemas veidu līderiem izrādījās klusiņām paņēmusi no sportistu sagatavošanās vajadzībām paredzētajiem līdzekļiem. Arī toreiz asāku viedokli par to izteica vecākais Dukurs, un sekojošajā atbildes komentārā LOK prezidents nepalaida garām iespēju izšaut pretējā virzienā, sak - kāpēc tad viņi nestāsta, ka paši par valsts naudu būvē skeletonus, bet tad tos tirgo kā personiskos! Atceros, jau tobrīd (kad tas izskanēja mazliet ārpus konteksta) galvā pazibēja doma: veči, neizklausās labi, varbūt jums jāizrunā lietas...
Izskatās, ka dūšas izrunāt aci pret aci savas lietas joprojām nevienam nav bijis. Cemmīgs, ka apvainotie runā presē, bet neviens nav kaut piezvanījis un pajautājis savus neskaidros jautājumus viņam, viņnedēļ bija LOK prezidents. (Ja tiešām tā - pamatoti cemmīgs!) Taču dažas dienas vēlāk – paši jau atkal dara tieši to pašu... Izrādās, ir vesela jautājumu liste, kurus tie vieni gribētu, lai kāds pajautā tiem otriem! Bet – atkal vecā nelaime – dūša pietiek tikai izkratīt sirdi aiz muguras trešajām personām, bet – ne tiešajam adresātam.
Klusos telefonus, izrādās, māk spēlēt arī Futbola federācija. Vecgada priekšvakarā atskanēja zvans no federācijas ģenerālsekretāra, kas draudzīgā balsī pastāstīja, ka informācija par 310 000 latu apsaimniekošanu, kā tas atzīmēts dokumentos par naudas sadali, nav korekta. Kaut kāda runa bijusi, taču - pavisam cita, un šī summa - tas viņam ir jaunums. Federācijai ar to neesot un arī nebūšot sakara - varbūt vērts paskatīt, kur tad tā nauda nonāks... Kaut gan patiesībā tas, "kur nonāks", nebija noslēpums jau sen (vismaz tā zina stāstīt balsis gan pašā federācijā, gan tajā pašā LOK mājā) - futbola kluba "Ventspils" kasē. Stāsts nav oriģināls - klubs ar mežiem bija vienojies par sponsorēšanu, taču tie, kā tagad zinām, no šī gada visu naudu laiž tikai caur Olimpisko komiteju. Savukārt tā pēc likuma nedrīkst neko dot pa tiešo klubiem - tas izdarāms tikai caur federāciju. Tā nu "Ventspils" un "Latvijas Valsts mežu" attiecības nācās kārtot uzreiz ar divu starpnieku palīdzību, un viens no tiem vienkārši nepalaida garām iespēju - pamest zem kājām banānu mizu. LFF attiecības ar "Ventspili" nav nekāds medusmēnesis - tad kāpēc gan nepačakarēt, ja iespēja pati krīt rokās? Ja reiz prese ceļ traci par olimpiskās naudas došanu privātiem klubiem - kāpēc gan nepiespēlēt šiem saplosīšanai vēl kādu, kas nav ne par matu labākā situācijā?
Šīs situācijas tomēr parāda attiecību kultūru Latvijas sporta sabiedrībā. Apēdīs savējos vai – tos otrus - bez sāls. Ja būs iespēja - paķengās, uzkūdīs... Protams, neviens no mums nav balts un pūkains - katram savas neizdarības un mazie noslēpumi, kurus labāk gribas noklusēt, saliekot publiskos uzsvarus citur. Taču - vai tomēr nebūtu loģiskāk, ja LOK Einārs, Žoržs vai Aldonis iebrauktu turpat Siguldā pie skeletona Daiņa (vai otrādi!) un abi (visi) vienreiz pa visām reizēm izrunātu pretrunas, saucot lietas īstajos vārdos? Nevis čukstētu aiz muguras un rādītu ar pirkstu. Vai visiem nebūtu labāk, ja LFF Jānis un FKV Jurijs vienotos par robežām, kur beidzas futbola kopējais labums un jau sākas personīgais kašķis? Ja visi kopā vismaz pacenstos saprast, ka visa šī savstarpējā ēšanās, intrigu pīšana un personisko aizvainojumu vēstures kultivēšana (kas diemžēl raksturīga ne tikai divos konkrētajos piemēros, bet visā sporta vidē) ne tikai izskatās nožēlojami, bet arī reāli bremzē visu Latvijas sporta mehānismu, kas arī tāpat nav ģeniāls.
Zinu, zinu - izklausās pēc Džona Lenona pie baltām klavierēm... Saprotu, ka gribas taču būt draugos ar visiem - gribas būt foršajam vecim, ar kuru satiekoties, visi vienmēr smaida un imitē čomiskas attiecības, pārmijot kārtējās frāzes par neko. Kāpēc to apdraudēt, atklājot savas patiesās domas un pasakot tās acīs? Ja visu vienmēr tik feini var novelt kaut vai uz to pašu presi - kas sabiezinājusi krāsas vai vēl labāk - sagrozījusi teikto. Droši vien arī šoreiz sausais atlikums, kas tiks cauri pašattaisnojumu filtram, būs: stulbā "Sporta Avīze" - atkal tur uzrakstīts tikai šā, lai gan patiesībā jau ir arī tā... Un vispār - tas viss nebija rakstīšanai! Varbūt arī nebija. Taču - apnicis, goda vārds... Veči, vienreiz pamēģiniet paskatīties uz sevi no malas. Un labāk mācieties beidzot savā starpā atklāti runāt un uzņemties katrs savu atbildību - arī par nepatīkamām lietām. Nevis klačoties apkārt kā...paši izdomājiet – kā kas...
+1 [+] [-]
Kas attiecās uz tālākajiem darbiem un to naudas izlietošanas mērķiem, tas jau ir cits stāsts. Ieskaitot arī Dukuru naudas bīdīšanu skeletonu ragavu taisīšanā un to pēc tam pārdošanā no valsts budžeta naudas.
Bet nedaudz atgādināšu vienu juridisku niansi - nekur likumā vai kaut kādos noteikumos nav noteikts, ka šo vai citu naudu nevar un nedrīkst ieguldīt vai radīt pelnīšanas mehānismus. Tas būtu viens.
Otra lieta - naudas ir tik cik ir, un ja naudu iedod tikai X, bet vajag X+Y=XY, tad visi meklē papildus nopelnīšanas veidus, papildus ienākumus, lai nosegtu iztrūkstošo summu, proti, tos atlikušos Y. Nav tik vienkārši ar tām naudām, jo viss maksā.
Bet, ja mēs runājam par reālo sponsorēšanu no Latvijas Valsts Mežiem LOKam, tad ir skaidri un gaiši jāpasaka visiem un publiski - šī nauda ir tādam un šitādam mērķim. Un tā nauda tad arī ir godīgi jāsadala. Tas būtu super, bet kā labi zinām - lai dabūtu to X summu no LVM, ko gribēja venstpilnieki (ieguva arī VEF basketbola klubs), nevienam īsti negribas dalīt to X vēl 100 daļās, bet 2, kā tas sākotnēji ir un bija paredzēts.
Ja valsts atceltu tos ierobežojumus no valsts uzņēmumiem - viss notiktu daudz daudz vienkāršāk un arī visiem godīgāk un saprotamāk. Savādāk no malas tik tiešām viss izskatās pēc kārtējās shēmošanas, labu gribot kopējo un labo mērķu vārdā. Ne jau aiz ļauna prāta tas viss tiek darīts.
Kā visu šo pasākumu sauc? Politika, draudzība un bizness. Tāda ir patiesā un skaudrā realitāte. Arī labu gribot... bet sanāk kā vienmēr - likums, skaudība utt.
+7 [+] [-]
p.s.
2010.gadā arī vieglatlēti LVM lūdza atbalstu, protams, saņēma 0Ls!
Paldies Zemkopības Ministrijai!
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
Bet te ir viena piebilde. Individuālajos sporta veidos vai tādos kā mini-komandu sporta veidos (bobslejs, kamaniņas divniekos, pludmales volejbols utml.) ir normatīvu kritēriji tāpat kā vieglatlētiem (visi - pieccīņnieki, skrējēji, tāllēcēji, šķēpmetēji, soļotāji, svarcēlāji utt utt.), kas kvalificējas olimpiskajām spēlēm, bet komandu sporta veidos - basketbols, hokejs, futbols, volejbols utml. - tiem jau tos kritērijus pat nevar iedot. Kaut arī viņi startē kvalifikācijas turnīros, čempionātos un ar rezultātiem pret citām komandām - tiem arī ne vienmēr dod sakarīgu finansiālo atbalstu. Kaut vai tam pašam hokejam. Nevaram jau salīdzināt izmaksas starp individuāļiem un lielajām sporta komandām. Tās izmaksas katram ir kardināli atšķirīgas. Individuālajam sportistam + pavadošais personāls - treneris un apkalpojošais personāls = max 2-5 cilvēki, kas brauc uz mačiem līdzi, bet dažādajām sporta komandām - izmaksas ir krietni lielākas un to delegācijas sastāvs ir, sākot no aptuveni 20 - pat 45 cilvēku delegācijai.
Vienreiz te būtu tiešām jāuzsāk liela diskusija kā dalīt naudu pareizi, lai būtu patiesi stimuls startēt pēc iespējas labāk, kā arī saņemtu attiecīgās naudas par uz patiesi godīgiem un atbilstošiem rezultātiem, un pēc visiem saprotamiem principiem.
Risinājumi normāli būtu šādi:
- Individuālajiem sportistiem - ir rezultāts - ir nauda X sportistam + federācijai un jaunatnei, bet ja ir medaļas vai nokārtoti normatīvi - tad X Ls sportistam + nauda par medaļām (vai normatīviem) + federācijai + jaunatnei.
- Toties komandu sporta veidiem - tur jau cita vērtēšanas sistēma jāievieš. OK, ir tikai divi sporta veidi, kas cīnās gana regulāri pa Pasaules un Eiropas čempionātiem izlases līmenī - hokejs un basketbols. Futbolam tas ir liels retums, bet viņi arī startē kvalifikācijas turnīros, pārbaudes spēlēs. Futbolam tur atkal ir pilnīgi citādāka sistēma nekā hokejā. Mazliet līdzīgs ir vienīgi basketbolam – kvalifikācijas turnīri un tie, kas kvalificējušies, tie spēlē Eiropas vai Pasaules čempionātā. Par pārējiem - handbols (rokas bumba), florbols, volejbols - tiem jau ir cita opera, kaut arī piedalās visādos kvalifikācijas turnīros.
Vēl jāņem vērā arī tas, ka komandu sporta veidos ir valsts čempionāti, kuri arī jāattīsta un komandas arī, jo, ja nav valsts čempionāts attīstīts, tad ir vāja izlase. Līdz ar to - koks ar diviem galiem. Bet, kas attiecās uz komandu atbalstīšanu, lai iegādātos melnīšus vai viesspēlētājus jeb leģionārus (basketbolā, futbolā, hokejā utml.), tad tie ir arī vajadzīgi, lai sasniegtu augstākus mērķus Eiropas kausa izcīņās un citos turnīros.
Latvijā te līdzjutēji brēc - kāpēc mēs necīnāmies par medaļām un nevaram iekļūt final 16 vai kādās tur play-off un grupu turnīros? Kāpēc mēs nevaram uzvarēt un pārvarēt kaut kādas kvalifikācijas un spēlēt līdzīgs ar līdzīgu pret grandiem? Kas te par sētas mačiem? Es tikai atbalstu NHL komandas, FC Arsenal, FC Madrides Real, Barcelona, jo tur esot līmenis utt. Jā, nenoliedzami, tur ir līmenis, bet, lai mēs vismaz būtu kaut nedaudz tuvāk viņiem – vajag finanses, līdzjutēju atbalstu, kas maksā par spēļu biļetēm, atribūtiku utt. Ar laiku tikai iespējams sasniegt lielos rezultātus, kā arī piesaistīt lielāku sponsoru naudu un interesi. Bet, lai to sasniegtu, puišiem un meitenēm vajag arī reālo pieredzi, komandām attiecīgo budžetu, kas dotu to iespēju tur nonākt. Un ar vietējiem resursiem – naudu un spēlētājiem, kā labi zinām ir vien par īsu. Finanses vajadzīgas ļoti lielas, neskatoties uz visu to, ka mēs mazā Latvija esam fantastiska zeme – mums ir tik daudz un dažādu sporta veidu ekstra klases sportistu, komandu, kur vēl pamanāmies izcīnīt medaļas vai lielas uzvaras.
Un vēl – lai tas būtu regulāri, nevis epizodiski, ir arī jādomā par nākamo paaudzi, jāuzlabo treniņbāzes, stadioni, arēnas, kas nav lēts prieks. Gan sportisti, gan līdzjutēji grib atrasties labos un patīkamos apstākļos.
Kopā ņemot - situācija tiešām nepateicīga un nekonsekventa, lai kā mēs to grozītu un skatītos no jebkura skatpunkta. Tātad - ir jābūt konsekventai, godīgai un pareizai kritēriju sistēmai. Tas būtu viens.
Otrs – kas attiecās uz olimpiskajiem normatīviem (A un B) - jāatgādina tas, ka vienu gadu no LVS sastāva vieglatlētiem var normatīvu izpildīt 15, bet otru 25 sportisti, bet paredzētais budžets ir 20 sportistiem. Ko darīsim ar to naudu, ja būs normatīvu izpildījuši 15 vai 25? Kā dalīsim naudu? Nedosim atlikušo paredzēto naudu attīstībai normatīvus izgājušajiem sportistiem, ja būs 5 par maz nokārtojuši normatīvus? Nedosim arī tiem, , kas ir startējuši, bet pavisam nedaudz pietrūcis? Un ko darīsim, ja būs 25-iem normatīvs? 5 paliks bešā? Kur padomāsim arī par nākotnes attīstību?
Trešais - atgādināšu, ka LOK vai valsts budžets ir tik cik ir - X summa uz visiem sportistiem un sporta veidiem. Un šo X ir jāsadala visiem. Ieskaitot arī medicīnai, ēdināšanai, stipendijām utt.
Un vēl - lai sports izdzīvotu un attīstītos stabili, tam vajag regulāras finansu injekcijas jeb investīcijas. Ja vienu vai vairākus gadus nauda nebūs iedota - attiecīgais sporta veids nogrims. Viens no spilgtākajiem piemēriem šobrīd - biatlons. Tas grimst arvien dziļāk un dziļāk. Nezinu iekšējo virtuvi biatlona un slēpošanas federācijā, bet tur arī kaut kas nav īsti labi, ja jau aiziet visi vadošie biatlonisti, jo īpaši meitenes.
Nenoliedzami, sarežģīti. Ļoti sarežģīta situācija. Šādi velkot deķi uz savu pusi, lamājot citus, apvainojoties uz citiem federāciju cilvēkiem, sporta veidu sportistiem - mēs nekad netiksim uz priekšu. Ir jāatrod risinājumi!
Ja vajag, esmu gatavs pat iesaistīties kritēriju izstrādē. Man ir juridiskā izglītība, vadu savu juridisko biroju un sporta jomā arī darbojos. Esmu gatavs piedāvāt savas idejas un risinājumus saprātīgai un godīgai naudas sadales mehānisma noteikumu izstrādei. Tikai pasakiet, ka vajag palīdzību un nākšu palīgā. Es ļoti gribētu, lai Latvijā ir sakarīgi sakārtots sports!
+1 [+] [-]
Ir jācīnās pret atklātu nekaunību un smejošu lobismu, ir jāmaina arī daudz kas cits, tostarp jālaiž pensijā ierēdņi un funkcionāri ar padomju laika domāšanu, jo no tiem nekāda reāla atdeve nebūs, tikai stagnācija. Nedrīkst ļaut viņiem izveidot savu "mafiju", kas pirmkārt domā tikai par savu labumu un par citiem pēc tam, tādu vietā jānāk cilvēkiem ar plašu, valstisku, tālredzīgu domāšanu. Diemžēl sporta vidē, kā rāda SA un SA+ demonstrētie piemēri, dažādiem sava labuma meklētājiem vietas un (diemžēl!!!!) arī līdzekļu vēl gana daudz... Un arī LOK - atdot 900 000 Ls 2 basketbola KLUBIEM? Privātam tēriņam, ārzemnieku iepirkšanai - no budžeta maksātāju līdzekļiem?!!? Lai vai kāda atmazgāšana, bet nu tik ciniska - ejiet...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
P.s. par futbolu lūk pirmā dzirdēšana, ka tā diemžēl neaizies atkal visam futbolam kopumā, bet kādam privātajam. Un patiesībā Jurison tev par to vajadzēja cepties, nevis izrādīt sašutumu, ka tev tādu informāciju piespēlē (nevis piem. LFF runātu ar Ventspili un dabūtu nelielu "otkatu" par klusēšanu.