FIFA pret Diarrā: nozīmīgas futbola tiesas prāvas beigas. Kādas būs sekas?

Šo tiesas prāvu plaši salīdzina ar citu juridisko procesu, kurš savulaik piespieda futbola pasauli mainīt savus noteikumus. 1995. gadā Eiropas Savienības tiesa, izvērtējot beļģu futbolista Žana Marka Bosmana prasību pret UEFA, aizliedza futbola organizācijām noteikt aizliegumus par citu Eiropas savienības valstu futbolistu iekļaušanu sastāvā un atļāva spēlētājiem Eiropas Savienībā brīvi mainīt klubu pēc sava darba līguma beigām.

Vai Lasanas Diarrā tiesas prāva kļūs par līdzīgu precedentu? Viedokļi atšķiras, taču šodien Eiropas Savienības augstākās tiesas lēmums skaidri un gaiši norāda, ka daži FIFA pāreju noteikumi ir pretrunā ar Eiropas Savienības likumiem, attiecīgi FIFA būs spiesta tos mainīt. Tas, visticamāk, nodrošinājis Diarrā finansiālo kompensāciju par viņa negūtajiem ienākumiem FIFA noteikumu dēļ, kā arī radījis vairākus skaļus virsrakstus medijos. Teorētiski tas var novest pie FIFA Starptautiskā transfēru sertifikāta pārbūves, taču FIFA savā paziņojumā pēc tiesas lēmuma ar secinājumiem nesteidzās, norādot, ka rūpīgi izpētīs galīgo lēmumu.

Priekšvēsture

Francijas pussargs Lasana Diarrā savas karjeras sākumā tika uzskatīts par spožu talantu un jau 20 gadu vecumā pievienojās "Chelsea", pēc tam vienu sezonu aizvadīja "Arsenal" un tad pārgāja uz Madrides "Real" 20 miljonu eiro vērtā transfērā. Karaliskajā Madrides klubā viņš pavadīja trīs sezonas, taču savu potenciālu pilnībā tomēr neattaisnoja.

2012. gada vasarā Diarrā pārgāja uz Dagestānas klubu Mahačkalas "Anzhi", kas tobrīd bija nonācis krievu miljardiena Kerimova īpašumā un dārgos transfēros tērējās pa labi un pa kreisi, nolīgstot arī tādus futbolistus kā Robertu Karlušu un Semjuelu Eto`o, kā arī galveno treneri Gūsu Hidinku.

Kad "Anzhi" projekts izgāzās, Diarrā palika Krievijā un pievienojās Maskavas "Lokomotiv", noslēdzot bagātīgu līgumu uz četriem gadiem. Pirmajā sezonā viss bija jauki, bet 2014. gada vasarā viņam radās konflikts ar kluba galveno treneri. "Lokomotiv" vadība vairs nebija priecīga maksāt viņam tik lielu algu un vēlējās samazināt viņa līgumu, taču Diarrā tam nepiekrita.

Konflikts pastiprinājās, kad klubs apgalvoja, ka Diarrā nav ieradies uz komandas treniņiem. Lai gan Diarrā bija līgums līdz 2017. gadam, Maskavas klubs viņu atlaida, turklāt vēl pieprasīja kompensāciju par līguma nosacījumu pārkāpšanu. "Lokomotiv" iesniedza prasību FIFA, kas lēma Maskavas klubam par labu, liekot Diarrā kompensēt radušos zaudējumus, kas tika noteikti desmit miljonu eiro apmērā, un aizliedza viņam pievienoties jaunam klubam līdz brīdim, kad šis parāds tiks nosegts. Diarrā iesniedza apelāciju CAS, taču tur lēmums netika mainīts. Vēlāk viņam tika oficiāli piespriesta 15 mēnešu diskvalifikācija no futbola, taču tobrīd Diarrā jau bija noteikto laiku izlaidis.

Diarrā 2015. gada vasarā bija piedāvājums no Beļģijas kluba "Royal Charleroi", taču beļģi bija gatavi ar viņu noslēgt līgumu tikai kā ar brīvo aģentu, proti, nemaksājot nekādu pārejas maksu "Lokomotiv". Beļģijas klubs vēlējās saņemt garantijas, ka no Maskavas nepienāks nekādas prasības par finansiālu kompensāciju, ņemot vērā Diarrā uzlikto soda naudu. Ņemot vērā, ka līgums ar Maskavu bija lauzts, Diarrā aicināja FIFA izsniegt apstiprinājumu, ka viņš ir brīvais aģents, taču saņēma atbildi, ka šī ir juridiska lieta, kurā lēmumu var pieņemt tikai FIFA Strīdu izšķiršanas nodaļa (DRC).

FIFA DRC to apstiprināja tikai vairākas nedēļas vēlāk, kad Beļģijas kluba piedāvājums jau vairs nebija aktuāls. Diarrā tobrīd nebija Starptautiskā transfēru sertifikāta, ko varētu reģistrēt Beļģijas Futbola asociācijā, tad nu "Royal Charleroi" lūkojās citā virzienā un savu piedāvājumu atsauca.

Diarrā prasība tiesā un deviņus gadus ilgais process

Diarrā tiesas prāvas pamatā ir FIFA rīcība un noteikumi, neļaujot viņam noslēgt līgumu ar Beļģijas klubu. Diarrā, Francijas Futbolistu arodbiedrība un pasaules futbolistu arodbiedrība "FIFpro" savā prasībā Beļģijas tiesā apsūdzeja FIFA un Beļģijas Futbola asociāciju brīvā darbaspēka ierobežošanā, kas noveda pie negūtiem ienākumiem sešu miljonu eiro vērtībā. Diarrā pieprasīja šo negūtu ienākumu kompensāciju.

Beļģijas tiesa piešķīra Diarrā kompensāciju, taču tikai 1% apmērā no prasītās summas - 60 tūkstošus eiro. Beļģijas tiesa arī apstiprināja, ka FIFA ir atbildīga par Diarrā nenoslēgto līgumu ar "Royal Charleroi", jo saskaņā ar FIFA noteikumiem "Lokomotiv" būtu iespējas prasīt transfēra kompensāciju. Tāpat arī tika nolemts, ka atbildīga bija arī Beļģijas Futbola asociācija, jo tā nenodrošināja spēlētājam tiesības pievienoties klubam pēc savas izvēles, kas savukārt ir viena no Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesībām.

Tās visas būtu atsevišķa spēlētāja individuālās problēmas savā dzīvē, kuras plašāku futbola sabiedrību neskartu, ja vien nebūtu šī konkrētā punkta - Diarrā prasības, ka nevis konkrēti viņš ticis apcelts vai ka noteikumi viņa gadījumi piemēroti nepareizi vai novēloti, bet gan, ka paši FIFA transfēru noteikumi ir pretrunā ar Eiropas Savienības darba likumiem.

Diarrā advokāti apstrīdēja divus konkrētus FIFA noteikumus. Pirmkārt, to, ka spēlētāja jaunais klubs var tikt turēts atbildīgs (ieskaitot sportiskās sankcijas) par līguma noslēgšanu ar spēlētāju, kura iepriekšējais līgums tika pārtraukts bez abpusējas vienošanās un bez pamata. Otrkārt, to, ka iepriekšējā kluba nacionālajai federācijai ir tiesības aizturēt spēlētāja Starptautisko pārejas sertifikātu spēlētāja un kluba strīda gadījumos.

Eiropas tiesas lēmums par labu Diarrā

Šodien paziņots Eiropas augstākās tiesas lēmums šajā lietā, un tas ir labvēlīgs Francijas futbolistam. Tiesas lēmumā minēts, ka, neizsniedzot Diarrā transfēru sertifikātu, FIFA parādījusi, ka tās noteikumi kavē profesionālo futbolistus, kuri vēlas spēlēt jaunā klubā.

Eiropas augstākā tiesa lēmusi, ka FIFA nevajadzētu būt spējīgai izmantot savu Starptautiskā transfēra sistēmu, lai kavētu spēlētāju pārejas uz jaunu komandu. Tas savukārt nozīmē, ka FIFA būs jāmaina savi noteikumi.

Viedokļi gan atšķiras par to, cik vai šo tiesas prāvu patiešām var pielīdzināt Bosmana lietai, kas izraisīja revolūciju futbola transfēru tirgū. Piemēram, medijs "Independent" savā publikācijā norāda, ka tas ir mazticami: "Jāņem vērā fakts, ka šo lietu jau izskatīja Sporta arbitrāžas tiesa (CAS), par pamatu ņemot Eiropas Savienības likumus, un CAS atzina, ka viens no FIFA noteikumiem mērķiem ir sargāt futbolistu noslēgto līgumu stabilitāti, kas futbolā ir ļoti svarīgi gan no klubu, gan no spēlētāju, gan no sabiedrības perspektīvas."

Tas savukārt ir spēcīgs arguments FIFA pusē par to, kādēļ tās interpretācijā par Eiropas Savienības darba likumiem iespējamas nobīdes, kas attiecināmas tieši uz profesionālā futbola nozari. Proti, Eiropas augstākā tiesa pieņem FIFA argumentus, ka tai ir attaisnojami iemesli izstrādāt savus iekšējos noteikumus, kas dažbrīd ir pretrunā ar ES likumiem.

Savukārt "NY Times" vēsta, ka, lai arī pastāv šaubas par to, cik lielu ietekmi uz futbola transfēru tirgu atstās šis lēmums, nav šaubu, ka Eiropas tiesas lēmums ir par sliktu FIFA. Tas, visticamāk, novedīs pie pilnas Diarrā prasītās kompensācijas izmaksas, ko nāksies samaksāt FIFA un Beļģijas Futbola asociācijai (par to vēl būs jālemj Beļģijas tiesai, kurā Diarrā iesniedza savu prasību, taču skaidrs, ka tā vadīsies pēc Eiropas augstākās tiesas lēmuma).
FIFA savā oficiālajā paziņojumā norādīja, ka ir apmierināta par to, ka tiesas lēmums apstiprināja FIFA transfēru sistēmas pamatprincipu likumību: "Tiesas lēmums apšauba tikai divus atsevišķus punktus Spēlētāju statusa un transfēru noteikumos. Pirms sīkāku komentāru sniegšanas FIFA rūpīgi izskatīs un izpētīs galīgo lēmumu."

Izmantotie resursi:
https://www.espn.in/football/story/...
https://www.yahoo.com/news/diarra-v...
https://www.independent.co.uk/sport...
https://www.nytimes.com/athletic/58...