Starkovs: "Šobrīd diemžēl maz ko varam likt pretī stiprām izlasēm"

- Jums, stājoties amatā, pirmā spēle bija pret Portugāli, kurai arī zaudējāt ar 0:3. Kā varat salīdzināt Šveices un Portugāles izlases?
- Portugāļi ir Eiropas čempioni, un viņi laikam tomēr ir augstākā statusā. Taču, atklāti sakot, pret Šveici mums klājās daudz smagāk. Šveicei ir lieliska komanda, daudz meistarīgu un individuāli spēcīgu uzbrūkošo spēlētāju, savukārt pret Portugāli lielākās briesmas nāca galvenokārt no Krištianu Ronaldu. Kamēr bijām svaigi, vēl spējām kontrolēt šveiciešu kombinācijas un noturēt viņu uzbrukumus, bet otrajā puslaikā laikam trūka spēka, svaiguma un Šveices izlasei nespējām neko padarīt. Pēc otrā puslaika fona, manuprāt, Šveice ir stiprāka par Portugāli.

- Agrāk jūsu vadībā aizsardzība tika uzskatīta par spēcīgāko trumpi, bet tagad pirmajās četrās spēlēs esam ielaiduši 11 vārtus. Vai tagad tā nav kļuvusi tieši par vājo vietu?
- Nedomāju, ka var izteikt pretenzijas vienai konkrētai līnijai. Komandā ir daudz jaunu spēlētāju, un pret lielām Eiropas izlasēm mums šobrīd ir grūti izcīnīt uzvaras. Ir problēmas ar momentu radīšanu, ar spiediena izturēšanu, ar stājas noturēšanu. Un arī mums ir otrās spēles problēma. Pēdējo trīs mēnešu laikā nevaram labā līmenī aizvadīt otro spēli. Piemēram, pret Igauniju otro spēli izgāzām. Domāju, ka mums ir diezgan daudz jaunu spēlētāju, kuri šādi iegūst spēļu pieredzi. Banāli, tā nav atruna vai attaisnojums, tas ir tikai mans viedoklis. Tādiem spēlētājiem kā Indrāns, kā Vardanjans, kuriem, esmu pārliecināts, priekšā ir liela nākotne, pieredze ir jāiegūst caur šādām sāpīgām spēlēm. Pat pie tādas spēles un pašreizējās gatavības otrajā puslaikā neparādījām visu, uz ko bijām spējīgi, bet uzskatu, ka spēlētāji centās spēlēt līdz galam.

- Vai atsevišķi spēlētāji salūza pēc pirmajiem vārtiem?
- Pirmie vārti nebija pārāk loģiski, un, protams, ka tas izsit [no līdzsvara]. Pret tik lielām komandām uzdevums ir pēc iespējas ilgāk atstāt vārtus neieņemtus. Teiktu tā, ka komanda spēlēja tā, kā tai ļāva pretiniece. Pretiniece ir ļoti stipra, ko parāda arī rangs. Mēs šo rangu parasti sāpīgi uztvērām, kad bijām jau 100., 113. vietā, bet šī komanda ir ceturtajā vietā – "top" komanda bez vājajām vietām. Protams, arī pret to var spēlēt un spēlēt veiksmīgi, bet šobrīd esam komanda, kas ir tādā stāvoklī un kas var spēlēt tikai tā. Varat mūs sist un nomētāt ar akmeņiem. To teicām arī spēlētājiem, ka šādi brīži ir jāpārdzīvo. Vīrišķīgi jāpārdzīvo.

- Šāds sniegums un rezultāts pašreiz ir mūsu maksimums?
- To parādīja spēle. Ko vēl varu pateikt? Pēc kautiņa netaisos vicināt dūres. Gatavojāmies, nopietni gatavojāmies. Runājām ar spēlētājiem, lai parādītu visu, ko varam. Spēle to objektīvi un godīgi parādīja. Rezultāts ir uz tablo. Šobrīd.

- Kazačoks pēc spēles Ungārijā teica, ka nebija apmierināts ar nomaiņu. Vai tas bija viens no iemesliem, kādēļ viņš šodien palika rezervē?
- Mums komandā ir gan pamatsastāva, gan rezerves spēlētāji, kuri bieži mainās lomām. Ar Kazačoku nekādu problēmu nav. Viņš izgāja otrajā puslaikā, un viņam tajā bija jāizpilda sava loma. Tas arī viss. Ar tādu spēlētāju kā Kazačoks, Indrāns, Vardanjans ierašanos palielinās konkurence. Kļuškins, kurš vēl juta klubā iegūtās traumas sekas, nāca uz maiņu. Tas parāda, ka pieredzējušajiem spēlētājiem aug laba konkurence. Tā nav sensācija, ka Kazačoks bija rezervē. Kāpēc lai viņš nevarētu tur būt? Viņš ir šā kolektīva loceklis, un ceru, ka viņš šajā kolektīvā būs ilgi.

- Pirms spēles preses konferencē paslavējāt Dāvi Ikaunieku, bet tagad atstājāt rezervē. Kāpēc?
- Tā paša iemesla dēļ, kāpēc Kazačoku. Uzskatījām, ka spēle jāsāk Rakelam. Variējām sastāvu, rotējām. Tikai tādēļ. Ar Dāvi nekādu problēmu nav. Nospēlēja savas 30 minūtes, ar ko ir pietiekami, lai sevi parādītu. Nesanāca gan īsti, gluži kā daudziem citiem. Spēlējām pret pārāk stipru pretinieku, un šobrīd diemžēl maz ko tādam varam likt pretī. Vēl nesenā pagātnē ar Šveici spēlējām diezgan sekmīgi – pirms pusgada, pirms pieciem gadiem. Esmu drošs, ka arī šie spēlētāji nākotnē spēs sekmīgi nospēlēt pret Šveici. Viņiem jāaug un meistarība jāpilnveido klubos, izlasē tikai varam doti iespēju spēlēt.

- Cik tuvu Dubra bija savam agrākajam līmenim?
- Viņam vēl ir jāpieliek, lai gan viņš izskatījās pārliecinoši un solīdi. Esmu apmierināts ar viņa debiju.

- Solovjovam malas maiņa, šķiet, nāca nedaudz par sliktu.
- Domāju, ka Solovjovs komandai ļoti daudz dod tādā aspektā kā drosmīga spēle. Jāatceras, ka arī viņš izlasē ir nesen, bet esmu pārliecināts, ka viņš komandas spēlei dod pozitīvu impulsu.

- Vai Rakels ar savu sniegumu attaisnoja cerības?
- Nu gan jūs mani iedzināt ar šādu jautājumu. Viņš centās, taču neiesita vārtus un mēs zaudējām. Tādā ziņā laikam jau neattaisnoja, bet man pret viņu lielu pretenziju nav. Viņš spēlēja, centās, kā var. Mēs kā komanda šobrīd spējām izdarīt tikai to, ko varējām.

- Kā viņa centība izpaudās taustāmā veidā? Nebija sitienu, otrajā puslaikā vispār visa izlase uzsita tikai vienreiz – no 30 metriem.
- Komandu līmenis bija dažāds, tāpēc arī nav daudz mūsu uzbrukumu. Tāpēc vairums uzbrukumu ir uz mūsu vārtiem. Kā varam iesist? Varam, tas ir futbols. Laukumā izgājušie centās un gribēja iesist, veidot uzbrukumus. Bija iedīgļi labiem uzbrukumiem, pirmajā puslaikā bija vairāk izredžu un cerību, bet otrajā puslaikā pretinieku pārsvars fiziskajā ziņā izpaudās arī spēles zīmējumā laukumā.

- Nākamo spēli aizvadīsim pret mūsu līmeņa komandu [Fēru salām], kas vairs nav tik stipra kā Šveice. Ko varat apsolīt līdzjutējiem, ko viņi tajā spēlē ieraudzīs?
- Varu mūsu līdzjutējiem apsolīt, ka izdarīsim visu gan gatavošanās laikā, gan spēlē, lai gūtu uzvaru, lai gūtu panākumu, lai viņi mums būtu pateicīgi par šo spēli. To jums garantēju.

- Dāvis Ikaunieks ir viens no retajiem, kurš regulāri spēlē laba līmeņa līgā. Ja viņš palika rezervē, tas liecina, ka viņš pat tagad nav jūtami labāks par maz spēlējošajiem?
- Ja salīdzina tieši viņu un Rakelu, tad viņi ir aptuveni vienādā stāvoklī. Rakels ieradās izlasē un treniņos izskatījās diezgan labi, tādēļ arī viņš izgāja uz maiņu Ungārijā un šodien spēlēja no pirmās minūtes. Tikai tā iemesla dēļ, te nav nekādu zemūdens akmeņu. Rakelam ir labas īpašības. Šobrīd viņš vēl nav uzņēmis savu labāko kondīciju, taču viņam šo nometni vērtēju kā ļoti labu.

- Cik daudz jūs un spēlētāji saskārāties ar kritiku pēc Ungārijas spēles, cik daudz sanāca to lasīt?
- Es kritiku nelasīju un, godīgi sakot, netaisos to darīt. Komandas spēli vērtēju kopā ar saviem kolēģiem. Ar treneriem to apspriežam, ar spēlētājiem runājam par mūsu kļūdām. Man ar to pietiek. Man ir analītiķis, kurš palīdz izlasē. Man ar to pietiek.

- Un cik daudz spēlētāji saskārās ar kritiku?
- Uzprasiet viņiem! Par kritiku gribētu piebilst no ne tik tālas pagātnes. Ja 2003. gadā pēc sliktām spēlēm, piemēram, zaudējuma Polijai, lasītu kritiku, tad varētu sajukt prātā. Bet pēc trim dienām mēs uzvarējām kārtējo komandu un tikām uz Eiropas čempionātu. Tāda ir mana pieeja. Nelasu ne tāpēc, ka necienu citu viedokļus – lūdzu, izsakiet to! Bet man ir savs viedoklis, manu tuvo cilvēku viedoklis, palīgu. Man ar to pietiek.

- Vai tā ir taisnība, ka atpakaļceļā no Budapeštas lidmašīnā kāds līdzjutējs diezgan skaļi izteica kritiku?
- Es to nedzirdēju.