BK "Ventspils" budžets dramatiski samazinās, cer šonedēļ noslēgt pirmo līgumu

Desmitkārtējā Latvijas čempione 2019. gada 17. decembrī paziņoja, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs izbeidz savu darbību BK “Ventspils” padomē kā padomes priekšsēdētājs (prezidents), kā arī izstājas no Biedrības "Basketbola klubs "Ventspils"" biedru sastāva. Sezonas turpinājumā klubs faktiski zaudēja vienu no diviem lielākajiem atbalstītājiem – Ventspils brīvostas pārvaldi (VBP).

Pārmaiņas sākās 2019. gada 26. februārī, kad notika VBP valdes locekļu rotācija. Minētajā dienā četriem Ventspils domes pārstāvjiem (Aivars Lembergs, Jānis Vītoliņš, Didzis Ošenieks, Guntis Blumbergs) un pārvaldniekam Imantam Sarmulim pievienojās Ģirts Valdis Kristovskis (Finanšu ministrija), Laila Spaliņa (VARAM), Inguna Strautmane (Satiksmes ministrija) un Rūdolfs Nerets (Ekonomikas ministrija).

Gada beigās Ventspils domes pārstāvji un bijušais pārvaldnieks zaudēja vietas VBP valdē. 2019. gada 14. decembrī spēkā stājās likuma "Par ostām" grozījumi, kas nosaka, ka Ventspils brīvostas valde sastāv no četriem valdes locekļiem – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzītajiem pārstāvjiem.

Brīvostas pārvaldes 2019. gada 17. decembra sēdē par brīvostas valdes priekšsēdētāju tika iecelta satiksmes ministra Tāļa Linkaita (Jaunā konservatīvā partija) izvirzītā pārstāve Inguna Strautmane, bet par vietnieku – finanšu ministra Jāņa Reira (“Jaunā vienotība”) izvirzītais pārstāvis Ģirts Valdis Kristovskis. Valdē palika arī vides ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par”) biroja vadītāja Laila Spaliņa un ekonomikas ministrijas pārstāvis Rūdolfs Nerets.

Valde par Ventspils brīvostas pārvaldnieku iecēla Andri Purmali – vīru, kurš kopš 2004. gada vadīja Rīgas brīvostas pārvaldes Iekšējas drošības dienestu. Paralēli valdība nolēma dibināt jaunu valsts akciju sabiedrību “Ventas osta”. Arī tās padomi veido Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas virzīti pārstāvji.

Ventspils brīvostas pārvalde daudzus gadus slēdza reklāmas pakalpojumu līgumus ar BK “Ventspils”. Minētie līgumi veidoja līdz 50% kluba budžeta. Piemēram, 2019. gadā tika noslēgts līgums par 438 244 eiro (ar PVN pamatlikmi 21% apmērā 554 739 eiro). Līgumi par analogu summu tika slēgti arī 2014., 2015., 2016. un 2018. gadā.

Līdzīgs, nedaudz mazāks līgums ar VBP noslēgts par 2020. gadu. Decembrī notikušo pārmaiņu rezultātā plānotā summa tika ievērojami samazināta. Janvārī klubs saņēma 25% solīto līdzekļu (no jaunās summas), taču vēlāk saņēma ziņu, ka daļu naudas jāatmaksā.

Nākamajā sezonā BK “Ventspils” nevarēs rēķināties ar Ventspils brīvostas pārvaldes līdzšinējo atbalstu, atzina Pleinics. “Daļu budžeta veidos pašvaldības finansējums, daļu – privāto uzņēmumu piešķirtie līdzekļi. Privātā finansējuma proporcija pieaugs, tiesa, uz budžeta samazinājuma rēķina.”

Ventspils brīvostas pārvaldes jaunā valde iecelta līdz 2025. gadam, bet VAS “Ventas osta” valde – līdz 2024. gadam. Nav zināms, kādas attiecības klubam veidosies ar minētajām struktūrām. “Kluba un pašvaldības attiecības nemainīsies, savukārt pārējo varetu noteikt Brīvostas darbības stratēģija.”

Budžeta samazinājums mainījis komandas aprises. Galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis pārcēlies uz Liepāju. Klāvs Čavars un Jānis Bērziņš pievienojušies VTB līgas klubiem Baltkrievijā un Polijā. Mārcis Vītols pārgājis uz Čempionu līgas komandu “VEF Rīga”, bet Timotijs Šortss un Rolands Zaķis devušies uz Vāciju.

Līgumu parakstīšana varētu sākties šīs nedēļas beigās. “Ceram noslēgt līgumu ar Māri Gulbi, kurš aizvadīto sezonu laikā kļuvis par stabilu kluba vērtību. Plānojam vienoties ar vēl pāris spēlētājiem no iepriekšējā gada sastāva, kā arī četriem vai pieciem Ventspils Augstskolas puišiem.”

Ventspils uzticēsies vietējiem treneriem, teica Pleinics. “Nevienu no malas neņemsim. Neraugoties uz visu, darbs notiek. Treneri Gints Fogels, Matīss Graudiņš un (fiziskās sagatavotības treneris) Edgars Seredjuks iespēju robežās strādā ar puišiem individuāli.”

Ģenerālmenedžeris pieļauj iespēju, ka klubs varētu piesaistīt divus vai trīs leģionārus. “Gribam izveidot konkurētspējīgu komandu, kura varētu cīnīties gan Latvijas-Igaunijas līgā, gan nacionālā čempionāta izslēgšanas spēlēs un Latvijas kausa izcīņā.”

Pašreizējais Latvijas un Igaunijas basketbola līgas plāns paredz, ka līdz Jaunajam gadam komandas spēlēs tikai savās valstīs. Ja ņem vērā valdības 1.-31. augustā noteiktos ierobežojumus, iekštelpu pasākumus varēs apmeklēt līdz 250 (ja zāles platība nepārsniedz 1000 kvadrātmetrus) vai 500 cilvēkiem (ja zāles platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus).

“Līdz janvārim vidēji būs viena spēle nedēļā – ar atsevišķiem izņēmumiem,” teica Pleinics. “Pašreizējos apstākļos, pastāvot prognozēm par pandēmijas otro vilni, lēmums aizvadīt spēles tikai Latvijā ir pamatots. Alternatīva – kamēr neesam sarkanajā zonā – līdz Jaunajam gadam izspēlēt visas mājas un izbraukuma spēles pret Igaunijas komandām. Jāskatās arī, kā veidosies Eirokausu dalībnieču kalendārs.”

Latvijas kausa izcīņā piedalīsies tikai galvenā komanda, savukārt Ventspils Augstskolas tuvākā nākotne izšķirsies līdz augusta vidum. Pleinics cer, ka klubam izdosies piesaistīt papildu līdzekļus, lai augstskolas vienība varētu turpināt startēt LBL otrajā divīzijā jeb Nacionālajā līgā.

“Ja neatradīsim privātu investoru, Ventspils Augstskola startēs tikai pilsētas čempionātā. Pieļauju iespēju, ka Latvijas-Igaunijas līgā startēsim ar pusprofesionālu komandu, taču... Ventspilniekiem ir mugurkauls un viņi nelabprāt locās. Mēģināsim sagādāt kādu pārsteigumu.”