Kaspars Bērziņš: "Ārsti ieteica nespēlēt, taču gribēju palīdzēt dzimtajai pilsētai"

Spēlējot Ņižņijnovgorodā, viņš devās uz vietējo operu. Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra laikā Belgradā centās apmeklēt Nikolas Teslas muzeju. Šobrīd Kaspars cenšas palīdzēt dzimtajai pilsētai nokļūt, kur tā vēl nav bijusi – “Pafbet” Latvijas un Igaunijas līgas, kā arī LBL finālos.

Līdz otrdienas, 3. marta, spēlei Rīgā ogrēnieši gandrīz piecus mēnešus atradās Latvijas un Igaunijas līgas galvgalī. Arī pēc 0-2 pret VEF viņi nav zaudējuši cerības uz “pole-position”. Viens konkurentu klupiens un Ogrei atkal radīsies iespēja kā pirmajai šķērsot regulārās sezonas finiša līniju.

Nikolaja Mazura trenētā komanda izcīnīja par 10 uzbrukuma bumbām vairāk nekā pretinieki. “Ogrei ir savs rokraksts – apakšā izmantojam ārējās līnijas spēlētājus, tostarp Rihardu Zēbergu un Kristapu Dārgo. Arī pret VEF stilu nemainījām. Mēģinājām spiest uz apakšu, taču likām lietā arī citus ieročus. Izmetām daudzus tālos metienus, gājām caurgājienos.”

Kasparam šī bija pirmā spēle kopš janvāra beigām. “Galotnē jutos noguris, jo mēnesi nebiju trenējies ar komandu. Man ir attaisnojums, taču iznākumu ņemu uz sevi – vairākas reizes palaidu pretiniekus garām negatavības dēļ. Nenosedzu savu cilvēku vai nesavācu bumbu – tādas epizodes bija vismaz piecas. Ja pats labāk nospēlētu, mēs uzvarētu.”

Kāds bija savainojums, kurš liedza spēlēt? “Raplā visdrīzāk saņēmu sitienu pa ikra muskuli. Tādas epizodes parasti neatceries, bet muskulī radās saspringums, kurš pārauga krampī un plīsumā. Pēc savainojuma pagājušas četras nedēļas. Ārsti ieteica nespēlēt vēl divas nedēļas, taču, zinot spēles nozīmi, iesildījos un jutu, ka, prātīgi spēlējot, varu iziet laukumā.”

Bērziņš laukumā izgāja pirmās ceturtdaļas beigās, uzreiz piedaloties izrāvienā, kas ļāva Ogrei atspēlēt divciparu starpību. Līdz pārtraukumam viņš sešās minūtēs paspēja uzbrukt ar augstu precizitāti, tostarp izmantoja labo metienu no distances – guva sešus punktus un izcīnīja četras bumbas zem groziem, bet viesi pabeidza puslaiku neizšķirti 36:36.

Neraugoties uz bažām par atkārtotu ikra plīsumu, Bērziņš apņēmās atkārtoti doties laukumā – viņš spēlēja 19:31 minūti, guva 10 punktus un izcīnīja piecas atlēkušās bumbas. “Zināju, cik šī spēle ir svarīga manai pilsētai. Ticēju, ka februārī ieguldītais darbs palīdzēs nospēlēt, nekaitējot savam savainojumam. Protams, neesmu labā formā, jo nebiju skrējis četras nedēļas. Sportisti zina, ko nozīmē piedalīties kontakta sporta veidā, ja mēnesi nav skriets.”

Kā Kaspars ticis uz kājām? “Atjaunošanās darbu veicu gan Ogrē, gan Rīgā. Rehabilitācijas process ir ļoti garlaicīgs. Cenšos to dažādot, dodoties uz dažādām zālēm. Trenējos gan ar komandu, gan bez. Daudz palīdz Kristīne Plūme un Dāvis Feikners – viņi ir mani konsultanti fiziskajos un psiholoģiskajos jautājumos.”

Lai gan Kaspars nevarēja piedalīties “EuroBasket 2021” kvalifikācijas pirmajā sabraukumā, viņš bija ciešā kontaktā ar valstsvienību. “Paldies VEF un izlases ārstam Mārtiņam Pulverim. Vairāku gadu garumā izveidojusies laba sadarbība, tāpēc šoreiz rehabilitāciju izeju pie viņa.”

Februāra sākumā viņš bijis drošs par spēlēšanu kvalifikācijā. “Pirmā ultrasonogrāfija uzrādīja tikai audu sabiezējumu un hematomas. Sāku skriet un gatavoties izlasei – nesūdzējos. Otrā sonogrāfija parādīja, ka pēc hematomas noiešanas iezīmējies skaidri redzams ikra plīsums. Tā parasti notiek – ja taisa divas dienas pēc savainojuma, viss pilns ar asinīm, neko nevar redzēt.”

Oktobra otro pusi un novembri Kaspars pavadīja Volgas krastos, ar nodomu uz pusotru mēnesi aizvietot savainoto “Avtodor” spēlētāju Aizeju Hiksu. “Līgumā noteiktajām sešām nedēļām piemita abstrakts raksturs. Nezinu, kāpēc. Zinot spēlētāja savainojuma raksturu, uzstāju uz četrām nedēļām, taču “Avtodor”, būdama nopietna organizācija, nodrošinājās.”

Spēlēšana pārauga dīkstāvē. “Hikss atgriezās pēc trīs nedēļām – nebija ne runas par manis uzturēšanos Saratovā pēc termiņa beigām. Viņš savas funkcijas pildīja tādā līmenī, kādā nevarētu to izdarīt. Trīs nedēļas pa tukšo. Piedalījos treniņprocesā, nomainīju spēlētāju slodzes mazināšanai. Vajadzēja izpildīt sarunāto. Atgriezos Ogrē, gaidot nākamo līgumu.”

Kaspars pievienojies “roņu” kustībai. “Spēlējot Ogrē, esmu sācis citādi atjaunoties. Eju uz ziemas peldēm Dubkalnu karjerā un Bābelīša ezerā. Februārī retāk – slidens, ar plīsušo ikru riskanti iet. Var nejauši paslīdēt, tāpēc izmantoju auksto baseinu vienā no Rīgas fitnesa centriem.”