Dīvāna eksperts: Ar klucīti pa galvu un lauztā sirds bērnu dārzā

- Kur ir Dīvāna eksperts? Kāpēc pēc olimpiskajām spēlēm esmu pazudis? Fanu vēstules pārpludinājušas pastkasti un ik dienas pastniece Veronika piegādā jaunu čupiņu. Pirms sieva manā virzienā lidina lielo zupas grāpi, mani līdzjutēji pelnījuši stāstu par Dīvāna eksperta piedzīvojumiem aizvadītajā mēnesī.

- Tā nu sanāca, ka olimpisko spēļu noslēgumā devos uz Rīgas lidostu, kur ar nepacietību gaidīju atgriežamies medaļas kaklā uzkārušos bobslejistus. Tomēr izdzertais uzvaras šampānietis lika iesaukties dabas balsīm, liekot man meklēt atvieglojumu. Izšāvu pa nepareizajiem vārtiem, bet spiediens piespieda lietu nodarīt šaurā kabīnītē. Pirms vēl paspēju uzraut kājās bikšu staras, biju jau pacēlies gaisā.

- Izkāpjot no lidojošā autobusa, secināju, ka nonākts kādā siltā vietā un atpakaļ uz Latvijas ziemu skriet pat negribējās. Taškentā bija gana silts un dažas nedēļas bez bēdas dzīvoju. Bet brīdī, kad kulakus sāka vicināt basketbola savienībā un apvainojušās pozas ieņēma šorttrekisti, sapratu, ka laiks pirkt veco, labo Lada-2103 un spiest grīdā, lai glābtu Latvijas sportu. Pa ceļam vēl dzirdēju par notikumiem Gibraltārā. Nu jau bērnudārza kašķis pārsniedzis kritisko masu, jāliek tam punkts.

Ludziņa par Napoleonu un klucīti

- Marta skandalēšanos bērnu dārzā uzsāka oranžās bumbas grupiņa, kur lielākoties līdz diviem metriem izstīdzējušie puisīši parasti ietur nosvērtu pozu. Tomēr nezin kāpēc grupiņā par striķīšu raustītāju uzmeties mazais Edgariņš J.. Sapņi viņam tikpat lieli cik Napoleonam un grupiņā viņš grib būt galvenais. Tādēļ, pie sevis dungodams Inokentija Mārpla dziesmu “Klucītis”, mazais Edgariņš J. noskatīja upuri, kuram tuk, tuk, tuk ar klucīti pa galvu.

- Edgariņš J. savu melno darbu nekad pats nedara. Viņa vārda brālim Edgariņam Š., kurš ir grupiņa galvenais pārējo izkomandētājs, no muguras piezagās Mārītis J.. Saņēmis sitienu ar klucīti pa pakausi, Edgariņš Š. metās virsū Mārītim J. un bija gatavs ar visu spēku krāmēt pa smīnošo ģīmi. Te nu arī brīdis, kad telpā ienāca pieaugušie. No viņu pozīcijām skats nelabs - Edgariņš Š. uzsēdies virsū uz grīdas pakritušajam Mārītim J., bet Edgariņš J. jau bļauj, ka guļošais tiekot sists nost.

- Skandāls pat vēl nebija paspējis iziet tautās, kad Edgariņš J. jau bija savu stāsta daļu nodevis žurnālistiem un pat aktīvi čivināja, par dokumentu falsifikāciju. Neviens cits bez kautiņa dalībniekiem tik bieži ekrānos un ziņu virsrakstos negrozījās. Savukārt katru Edgariņa J. paziņojumu ar vairākām izsaukuma zīmēm tālāk padeva skolas biedrs Mārtiņš L., kurš jau ilgāku laiku nesekmīgi mēģinājis no attāluma iebakstīt Edgariņa Š. acī ar garu klūgas kātu.

- Tā nu beigās varas apvērsuma mēģinājums bērnudārzā neko diži nemainīja, tikai Edgariņam Š. tika pakratīts ar pirkstu un pateikts – nu, nu! Vēl arī puns pakausī no sitiena ar klucīti. Edgariņam J. jādomā jauns plāns, lai iekātotu savus draugus galvenajās lomās un vienpersoniski iestudētu bērnudārza ludziņu. Bet par vainīgo visi vienojās nosodīt Arvīdiņu G., kurš kautiņa brīdī snauda diendusu un beigās aiz auss tika aizvilkts prom uz neatgriešanos.

Kurvītis, puņķi un asaras

- Ja marta pirmajā skandālā dominēja testosterons un bravūra, tad otrajā kašķī manāmas romantiskas noskaņas. Vecais, labais stāsts par to, ka zēns parauj meiteni aiz matiem, lai pievērstu sev viņas uzmanību. Tik tālu viss ir labi, līdz brīdim kad meitene, zeltene iedod kurvīti. Tad nu vienam ātri šlīdošam zēnam sāka tecēt puņķi un asaras.

- Bērnu dārzā katram ir sava pirmā mīlestība. Roberto P. bija noskatījis Evitiņu K.. Bet ak kāda neraža, brunetes acu skatiens vērsts uz citu ātro slīdētāju Robertiņu Z.. Meitenes sirdij nepavēlēsi un jo vairāk laika pavadīts ar Robertiņu Z., jo mazāka Evitiņai K. interese par Roberto P..

- Smeldze pēc salauztās sirds izrādījās pārāk liela priekš Roberto P.. Kad sakrājās par daudz rūgtuma, zēnam neizdevās noturēt mēli aiz zobiem un Evitiņai K. nācās dzirdēt dažādus salīdzinājumus ar zvēriņiem, kuri parasti dzīvo kūtī. Galīgi nesmuki un pa vienu taku iet vairs cerību nav, jo sievietēm ir briesmīgi laba atmiņa.

- Ja nav lemts draudzēties ar mazā apļa šļūcējiem, nevajag sevi mocīt. Ir alternatīvas. Roberto P. jāiet jau iestaigāta taciņa, kuras galā gaida Haraldiņš S.. Lielajā aplī slidināties ir graciozāk un prestižāk, bet ja esi tā jau prom no mājām, tad nav nekāda iemesla nodarboties ar mazām lietām, jāņem plašāk.

Vislielākā vērtība – priecāties par citu prieku

- Mēdz teikt, ka jāprot cienīgi zaudēt. Katrā gadījumā tie zēniņi, kuri skrien pa zaļu pļavu un dzenā balto bumbuli, to ir apguvuši pēc pilnas programmas. Saška S. ir sirdī ļoti labs cilvēks, kuram lielāku prieku nesagādā nekas cits kā redzēt citu cilvēku prieku. Tādēļ viņš no saviem puikām pieprasa tādu pašu attieksmi, ko zēni paklausīgi izpilda. Ar citu dzīves uztveri Saškas S. pulciņā tikt nevar, neskatoties uz to cik bieži tiek zvanīts pa telefonu.

- Saškas S. puikas ir tik lieli meistari cienīgā zaudēšanā, ka pretējā lieta šķiet jau piemirsusies. Būtu tikai godīgi, ja Saškas S. zēni izmantotu savu talantu un turpmāk pa zaļo lauku skrietu kopā tikai ar mikrovalstiņu bērniem. Tik daudz prieka tiktu sagādāts tiem, kuriem uzvaru nekad nav izdevies piedzīvot. Ja vien katrs no mums spētu citiem dāvāt tik labu sajūtu cik Saška S. to ir devies pēdējo gadu laikā, pasaule būtu labāka vieta.

Hi hi, ha ha, iekriti

- Pirmais aprīlis ir joku diena, bet bērnu dārzā melnā ripuļa dzenātāji izlēmušu noorganizēt lielāko praktisko joku kāds pēdējos desmit gados kādam ir ienācis prātā. Realizācija arī iet sekmīgi un martā viens pēc otra apspiezdami smieklus draugi paraustīja plecus Mārtiņa K. priekšā.

- Katrā draugu kompānijā ir tas viens draugs, kuram nekad neatrodas laika kopīgajiem pasākumiem. Tā nu jau septiņus gadus Mārtiņš K. bija saviem draugiem atteicis piedalīšanos tradicionālajā pavasara sanākšanā. Šogad tomēr beidzot pienācis tas gads, kad Mārtiņam K. nekas netraucē, viņš uz ballīti būs.

- Mārtiņa K. izjokošanu sāka Kaspariņš D., kurš pēdējos trīs gados allaž bija pavasara ballītes dvēsele un jautro pasākumu organizators. Kaspariņš D. paskatījās Mārtiņa K. acīs un teica – Piedod, vecīt, bet šogad netieku es! – Tādu pašu tekstu teica arī Laurītis D. un Artūriņš K., kuri allaž bijuši aktīvi pasākuma dalībnieki. Praktiskais joks bija tik labi nostrādāts ka pat Jānītis S., kurš pats pirmais no visiem ieviesa dziedāšanu pavasara ballītē, nolēma pievienoties draugiem un pacelt cepuri Mārtiņa K. priekšā. Stāsta morāle – neuzmet draugus, jo citādi reiz viņi uzmetīs tevi.

P.S. Visi rakstā minētie tēli, izņemot Kirovu Lipmanu, ir izdomāti. Ja kāds saskata līdzību ar sevi, var vainot tikai un vienīgi pats sevi.