Mājenieks: "Bez Eiropas Sieviešu līgā iztērētās naudas nebūtu Baltijas bronzas"

Pirmajā Mājenieka sezonā liepājnieces spēlēja Baltijas līgas otrajā divīzijā, satiekot tikai Latvijas un Igaunijas komandas. Šosezon tika sperti uzreiz divi soļi uz priekšu – Vēju pilsētas meitenes pirms Latvijas čempionāta aizvadīja 25 spēles pirmajā divīzijā un Eiropas Sieviešu basketbola līgā (EWBL).

Liepājnieces Eiropas līgā spēlēja pret trīskārtējo Eiropas kausa ieguvēju “Dynamo Moscow”, Čehijas vicečempioni un kausa ieguvēju “Žabiny Brno”, Slovākijas titula pretendenti “Pieštanske Čajky”, Krievijas Superlīgas vicelīderi “Nika”, Baltkrievijas vicečempioni “Horizont Minsk”, ungāru “PINKK Pecsi” un novatorisko “Amsterdam Angels”.

Pirms “Četru fināla” liepājnieču bilance abos turnīros bija 7-16. Starptautiskajās cīņās iegūta pieredze svētdien palīdzēja atspēlēt 14 punktu starpību pret regulārās sezonas vicelīderi “Kibirkštis MRU” un izcīnīt bronzas medaļu – pirmo konkurencē ar Lietuvas klubiem. Divas no trīs godalgām palika Latvijā, bet Liepājas komanda tika atalgota par sezonas laikā ieguldīto darbu.

Svētdien teici, ka bez Eiropas Sieviešu basketbola līgā (EWBL) iegūtās spēļu prakses un iztērētās naudas nebūtu panākuma Latvijas, Igaunijas un Lietuvas līgā.
Nebūtu. Paldies Liepājas domei par atbalstu EWBL spēlēs, kurās nevarējām cerēt uz augstiem rezultātiem. Pēdējais sabraukums bija drausmīgs – piedzīvojām sagrāves pret Slovākijas un Čehijas labākajām komandām.

Tiekoties ar augstāka līmeņa vienībām, ieraudzījām realitāti. Visi mīnusi bija kā uz delnas – tas palīdzēja sagatavoties Latvijas, Igaunijas un Lietuvas līgas spēlēm. Uzskatu, ka nauda tika izlietota pareizi. Devām spēļu praksi latviešu meitenēm, nevis pirkām leģionāres. Kāpēc pārmaksāt, ja varam ieguldīt mūsu jauno spēlētāju pieredzē? Tas ir neatsverami. Mācības maksā naudu. Tās atmaksājās Baltijas līgas spēlē par trešo vietu. Ceru, ka tas tiks novērtēts un arī nākamajā sezonā saņemsim atbalstu startam Eiropas Sieviešu basketbola līgā.

Liepāja šosezon spēlēja pret astoņu valstu komandām. Otrais lielais pluss – spēles pret Lietuvas komandām. Arī paši lietuvieši domā, ka viņu pievienošanās līgai dod pievienoto vērtību. Jebkurš klubs – Viļņa, Kauņa, Šauļi – visi grib uzvarēt.
Diezgan regulāri skatos Lietuvas līgu, tai skaitā otrās divīzijas spēles (LMKL pirmajā divīzijā šosezon spēlē piecas, otrajā – desmit komandas). Arī tur ir komandas, kuras spētu radīt konkurenci. Ja Baltijas līgas pirmajā divīzijā startētu trīs Igaunijas, četras Lietuvas un četras Latvijas komandas, tas būtu ideāli.

Svētdien jautāju, vai bronzas spēlei nepieciešama papildus motivācija. Teici, ka nē – vajadzīga atslābināšanās. Kas notika starp pusfinālu un medaļu spēlēm?
Pusfinālā pret TTT pārdegām un neparādījām, kā varam spēlēt. Labākajā gadījumā varētu nospēlēt vienu puslaiku. Protams, nevarētu izdarīt to tādā veidā, kā finālā spēja Kauņas “Aistes LSMU”. Skaidrs, ka sestdienas spēle neatspoguļoja mūsu varējumu.

Nebija jēga dot iekšā. Teicu meitenēm, lai iet uz ģērbtuvēm – nomazgājas, saģērbjas, iziet ārā un aizmirst. Rītdien jauna diena. Spēle, kura izšķir visu – ir medaļa vai nav. Domāju, ka meitenes tika galā ar savām domām.

Svētdien pirmais puslaiks nebija labs – katra gribēja būt glābēja. Puslaikā uzsvēru un pateicu dāmām – ja katra grib spēlēt pēc sava plāna, nekas nesanāks. Jābūt un jāspēlē kopā. Pateicu pāris lietas, kuras jāpamaina. Meitenes ieklausījās, spēle aizgāja.

Pēc Lietuvas komandu 55 minūšu cīņas pusfinālā pieprasīji agresīvu aizsardzību no spēles sākuma?
Spēlēs plānā bija vēl citas lietas, bet pirmajā puslaikā vairāk gribēju, lai izmantojam cilvēks-cilvēks aizsardzību. Gribējās vēl, taču dažās epizodēs nospēlējām pārāk agresīvi. Īpaši Daļa (Donskihite), kura ātri saņēma trīs piezīmes. Sataisījām piezīmes bez metiena, sakrājās (komandas) norma.

No otras puses, negribējām rīkoties kā pirmajā ceturtdaļfināla spēlē pret Rīgas Stradiņa Universitāti. Presējām visu spēli, pretinieces pierada. Pret Viļņu presējām otrajā puslaikā, lai viņām nebūtu laika pierast. Svētdien redzējām, ka “Kibirkštis” nav atstrādāta presinga. Vienreiz vai divreiz pazaudējām bumbu, taču tas notika uz mūsu kļūdu rēķina.

”Kibirkštis” tika komplektēta kā Lietuvas pirmā komanda ar Nr. 1 treneri un Nr. 1 centru. Daugile Šarauskaite kā Viļņas tornis palika laukumā līdz ceturtajai ceturtdaļai, kad īsā laikā saņēma trīs piezīmes un atstāja laukumu. Kā izdevās viņu nobremzēt?
Zinājām, ka viņa ir bīstama tikai soda laukumā. Metiens, tai skaitā soda metiens, nav atstrādāts. Pirmajā puslaikā neizmantojām situācijas, ka viņa daudz saņēma bumbu ārpusē. Šarauskaite mēģināja atdot bumbu (Kristei) Druskitei, kura daudz spēlēja postā.

Otrajā puslaikā izdarījām secinājumus. Mazajām spēlētājām bija noteikums, ka jāpalīdz lielajām un viņas to darīja. Paņēma piezīmes uz sevi. Mūsu otrajam centram – Elvijai Veršelei – bija uzdevums nodarbināt Šarauskaiti. Visu laiku iet kontaktā, lai viņa pagurst.

Daugile sestdien spēlēja gandrīz 50 minūtes un sāka “slēpot” pa laukumu. Visu laiku cīnoties kontaktā, viņa nogura. Beigās Megana viņu atbloķēja – Šarauskaite pat nemēģināja iet pakaļ bumbai, jo fiziski nebija gatava.

Liepājā parādījušas jaunas Latvijas izlašu kandidātes. Kā vērtē meiteņu individuālo progresu?
Ir meitenes, kuras progresē. Ir meitenes, kurām trāpījusies “bedre”. Jāpaskatās spogulī – jāsaprot, ko grib. Ja grib vairāk, jāizrāda iniciatīva un personiska ieinteresētība. Nav jāgaida, ka treneris pateiks priekšā. Katram cilvēkam attīstība notiek citā tempā – kādam jāstrādā vairāk vai savādāk. Jāseko sev līdzi. Jāpazīst savs ķermenis. Jāsaprot – ar to pietiek vai nē. Jāizrāda interese strādāt. Pats ļoti daudz piedāvāju, nereti nodomājot – tas ir vajadzīgs man vai otram cilvēkam? Parādi, ka tu gribi!

Ketija Vihmane – pusfināls neizdevās. Prieks, ka viņa atguvās un, lai gan bronzas spēlē metienu procents nebija spožs, iemeta trijniekus svarīgos brīžos. Ticu Ketijai – viņa būs ļoti laba spēlētāja. Katrīna Trankale – cepuri nost! Katrai komandai vajadzīga tik agresīva spēlētāja, bet viņai vēl daudz jāaug. Jāmācās neatbildēt uz provokācijām. Viņa ir progresējusi. Prieks par Elvijas Veršeles spēli finālā. Viņa var spēlēt.

Rūtai (Veiderei) visu cieņu – viņa spēlē citā kvalitātē, salīdzinot ar sezonas sākumu – un pēc savainojuma. Viņa strādā, vēlas sevi mainīt un var to izdarīt. Tāpat Megana un Daļa. Pēdējā spēlē par mūsu slepeno ieroci kļuva Kristīna Petermane. Tika galā ar Druskiti – abas spēlējušas kopā. Druskite mēģināja postot un būt agresīva soda laukumā, bet Petermane viņu neitralizēja. Liels paldies Ilzei Gotfrīdai! Gan viņa, gan Petermane strādā pilnas slodzes darbu. Atrod laiku trenēties un braukt uz spēlēm. Tas ir nenovērtējams piemērs. Ja cilvēki grib, viņi var izdarīt.

Vēsture

Latvijas-Igaunijas līgas pirmais “Četru fināls” notika 2013. gada 6.-7. aprīlī Cēsīs. Mājinieces SK “Cēsis” finālā pieveica TTT ar 67:61, turnīru pabeidzot ar perfektu bilanci 24-0. Nākamajos trīs gados finālturnīrs notika “Sešu fināla” formātā. TTT izcīnīja trīs titulus pēc kārtas (Tallina 2014, Rīga 2015, Tallina 2016), bet SK “Cēsis” trīs gadus pēc kārtas spēlēja finālā (2013-2015).

Pirmajā sezonā visas komandas izspēlēja divus apļus. Nākamajās trīs sezonās sešas labākās komandas pēc pirmā apļa turpināja cīņu “Top 6” turnīrā – gan augšgala, gan lejasgala vienības izspēlēja vēl divus apļus. “Top 2” komandas automātiski kvalificējās pusfinālam. Piektajā sezonā notika pāreja uz “Top 4” turnīru (4 komandas, 4 apļi), kā arī atgriešanās pie “Četru fināla” formāta.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas līgas izveide sekmēja divīziju sistēmas izveidi. Pirmajā sezonā tika izspēlēts viens aplis otrajā divīzijā (11 komandas, 10 spēles). Divas labākās vienības – RSU un Tallinas Universitāte – iekļuva pirmajā divīzijā, kurā spēles sākās 2018. gada 24. novembrī. “TTT Rīga” un piecas Lietuvas komandas automātiski kvalificējās pirmajai divīzijai, turklāt visas komandas piedalījās ceturtdaļfinālā. “Četru fināls” notika 2019. gada 9.-10. martā Viļņā.

"Četru fināla" vēsture, pirmā divīzija

Latvijas klubiem ir astoņas zelta, četras sudraba un sešas bronzas godalgas. Lietuvai ir divi sudrabi un bronza, Somijai divi sudrabi, Igaunijai – viena bronza.