Kā "Blackhawks" no neveiksminieces kļuva par čempioni

Nacionālās hokeja līgas kluba Čikāgas "Blackhawks", kas izslēgšanas spēlēs iekļuva 29 reizes pēc kārtas, lejupslīde pagājušā gadsimta noslēgumā sākās pēc līderu aizmainīšanas: komandu pameta vārtsargs Eds Belfūrs, aizsargs Kriss Čelioss un uzbrucējs Džeremijs Reniks. Laika posmā no 1997. līdz 2008. gadam Stenlija kausa izcīņa tika sasniegta tikai vienu reizi, ar 1-4 piekāpjoties Sentluisas "Blues", lai gan desmit iepriekšējās sezonās bija uzvarētas desmit sērijas.

Nepatiku līdzjutējos vairoja arī īpašnieka Bila Virca pieņemtie lēmumi. Piemēram, Čikāgas apriņķī nebija iespējams televīzijā vērot iemīļotās komandas spēli, un miljardieris lēmumu pamatoja kā sezonas abonementu īpašnieku aizstāvēšanu, lai gan nekautrējās uzskrūvēt biļešu cenas. Nevienu nepārsteidza mediju giganta ESPN 2004. gadā publicētais klubu rangs, kurā "Blackhawks" attieksme tika atalgota ar pēdējo vietu starp visām Amerikas lielajām komandām.

Pēc trim gadiem Vircs, kurš kontroli pār komandu ieguva pēc tēva nāves, zaudēja cīņā ar vēzi, bet pie komandas stūres stājās viņa dēls Rokijs Vircs, un uzreiz sākās darbs, lai atjaunotu Čikāgas "Blackhawks" sabojāto slavu un atgūtu pilsētnieku neviltoto mīlestību. Spēles atgriezās krāsainajos ekrānos, arēnas piepildīšanas nolūkos tika panākta vienošanās ar vienu no spēcīgākajām beisbola komandām visā valstī Čikāgas "White Sox". Un sākās darbs pie komandas pārbūves, lai sasniegtu galveno mērķi - pirmo reizi kopš 1961. gada, kad Nacionālajā hokeja līgā bija tikai sešas komandas, izcīnītu Stenlija kausu.

Turklāt R. Vircs nebaidījās tērēt naudu, lai nopelnītu naudu. Pirmajā vasarā pie komandas stūres viņš iztērēja 56,8 miljonus astoņu gadu līgumam ar uzbrūkošo aizsargu Braienu Kempbelu un 22,5 miljonus četru gadu līgumam ar vārtsargu Kristobālu Iē, nākamajā gadā 62,8 miljonus dolāru, lai parakstītu vienošanos uz 12 gadiem ar divos Stenlija kausa finālos pēc kārtas iekļuvušo Mariānu Hosu, .

Pirms tam maiņu darījumos labi pastrādāja ģenerālmenedžeris Deils Telons, kurš, nezaudējot svarīgus spēlētājus, no Filadelfijas "Flyers" ieguva Patriku Šārpu un no Bostonas "Bruins" - Krisu Verstīgu. Visi spēlēja nozīmīgu lomu Čikāgas "Blackhawks" panākumā 2010. gadā, kad pret Nešvilas "Predators", Vankūveras "Canucks", Sanhosē "Sharks" un "Flyers" kopā tika zaudētas tikai sešas spēles. Papildinājums skāra arī vadību: pievienojās galvenais treneris Džoels Kvenevils un leģendārais Skotijs Boumens.

Taču lielāko pienesumu devis jauno spēlētāju drafts. Ekstravagantais B. Vircs neilgi pēc 2002. gada drafta atbrīvojās no abām skautu departamenta galvām - Bila Lesaka un Džo Džaneti -, lai gan tieši viņi otrajā kārtā ar 54. numuru izmakšķerēja Čikāgas "Blackhawks" pārliecinošo aizsardzības līderi Dankanu Kītu, kurš šajās izslēgšanas spēlēs vidēji laukumā pavada vairāk nekā 31 minūti.

Nākamajā gadā Maikla Dumā vadībā ar 14. numuru tika izraudzīts cits pirmā pāra aizsargs Brents Sībruks, ar 52. numuru - pirmais vārtsargs Korijs Krofords, bet ar 245. - spēka uzbrucējs Dastins Baflins, kurš 2010. gadā terorizēja vienu pretinieku pēc otra, bet algu griestu dēļ vēlāk komandu pameta. Bet 2004. gadā 32. numurs tika 2013. gada Stenlija kausa fināla izšķirošo vārtu autoram Deivam Bolandam, kamēr nākamajā gadā Niklass Jalmāšons komandas rīcībā nonāca ar 108. numuru un kopā ar Kītu un Sībruku tagad veido Čikāgas "Blackhawks" aizsardzības lielo trijnieku.

Bet lielais loms vēl gaidīja. 2006. gadā ar trešo izvēli Čikāgas "Blackhawks" rindas papildināja kapteinis Džonatans Teivzs, kurš divas reizes izcīnījis gan Stenlija kausu, gan olimpisko zeltu. Nākamajā sezonā komanda finišēja ceturtā no beigām, bet paveicās izlozē - pirmais numurs. Taču vienkārši viss šķiet tikai tagad, jo, lai izvēlētos starp Patriku Keinu, Džeimsu van Rīmsdaiku un Kailu Turisu, vairāki skauti un ģenerālmenedžeri ieteica mest monētu.

Panākumus alkstošā Čikāga izvilka pilno lozi, bet darbs turpinās. 2009. gadā tikai ar 145. numuru izvēlēts zviedru centrs Markuss Krīgers, pēc diviem gadiem ar 43. numuru reaktīvais Brendons Sāds, kurš varētu kļūt par finālsērijas vienu no pamanāmākajiem spēlētājiem, bet ar 139. numuru - allaž vārtu priekšā esošais Endrū Šo. Pamatsastāvā nostiprinājies arī 2012. gada pirmajā kārtā izvēlētais somu talants Teuvo Teravainens.

Lai pārbūvētu komandu, nepieciešama veiksme un pareizās izvēles jauno spēlētāju draftā, jo pirmās maiņas centra uzbrucēju iegūt maiņas darījuma rezultātā ir tikpat kā neiespējami. Daudz izšķir ne tikai precizitāte pirmajā kārtā, bet arī otrajā simtā. Taču svarīgi ir papildinājumi gan brīvo aģentu tirgū, gan, mainoties spēlētājiem. Čikāgas "Blackhawks" gadījumā jāuzskaita Hosa, Šārps, pirms sezonas iegūtais Breds Ričardss un sezonas noslēgumā iemainītais Antuāns Vermets. No atlikušajiem 15 spēlētājiem, kuri laukumā devušies vismaz desmit izslēgšanas cīņās, "Blackhawks" nav draftējusi tikai četrus.

Izmantotie resursi:
ESPN: The Worldwide Leader in Sports
CBC.ca - Canadian News Sports Entertainment...
Chicago magazine
Chicago Tribune: Chicago breaking news, sports,...