Facebook
GoogleBļugers par pirmajiem vārtiem NHL: "Par to biju sapņojis visu dzīvi"
@JanisFreimanis2
2019-02-02 09:32
NHL komandas Pitsburgas "Penguins" uzbrucējs Teodors Bļugers pēc aizvadītās nakts spēles pret Otavas "Senators", kurā viņš izcēlās ar pirmo vārtu guvumu NHL, atzina, ka tas ir viņa sapņa piepildījums. Atzinīgus vārdus uzbrucējam veltīja arī komandas galvenais treneris Maiks Salivens.
"Biju ļoti priecīgs un satraukts, viss notika tik ātri," savus pirmos vārtus NHL atcerējās Teodors Bļugers. "Šīs ir patiesi foršas sajūtas. Par ko tādu biju sapņojis visu dzīvi. "Pie zilās līnijas izcīnīju ripu un ieraidīju to uzbrukuma zonas stūrī. Tur to dabūja Kalijs [Mets Kalens], kurš atspēlēja ripu perfektā vietā. Slidoju tieši virsū ripai, izdarīju metienu un tas bija precīzs."
VIDEO: Bļugers iešauj devītniekā, gūstot pirmos vārtus NHL
Atzinīgus vārdus pēc mača Teodoram veltīja arī "Penguins" galvenais treneris Maiks Salivens. "Viņš ir ļoti gudrs spēlētājs, viņš labi spēlē aizsardzībā. Manuprāt, viņš aizvadīja lielisku spēli. Ne tikai tādēļ, ka guva vārtus. Viņš ir vēl viens no spēlētājiem, kuru varam izmantot gan kā malējo uzbrucēju, gan centrā. Bet vārtu guvums patiešām bija lielisks. Turklāt šajā epizodē lieliski nostrādāja visi maiņas spēlētāji. Viņi piešķir mūsu komandai daudz enerģijas un entuziasma. Tas ir tas, ko vēlamies no mūsu ceturtās maiņas."
Treneris atzīst, ka pirms spēles tika pārrunāta situācija, ka Teodors spēlēs malējā uzbrucēja pozīcijā, kas viņam nav ierasta. "Ja viņš būtu mocījies šajā pozīcijā, tad mēs viņu pārvietotu uz centru, bet malā spēlētu Kalijs, kurš var spēlēt jebkurā pozīcijā. Tomēr Tedijs tika galā labi. Viņš ir patiešām gudrs spēlētājs. Viņš labi redz laukumu, viņš izprot situāciju arī bez ripas. Turklāt viņā mājo cīnītāja gars. Skatīsimies, kā Tedijs jutīsies malējā uzbrucēja postenī. Tomēr centram pāriet uz malu ir vieglāk nekā otrādi. Tik daudzu centra uzbrucēju esamība komandā piešķir mums daudzveidību."
Izmantotie resursi:
nhl.com/penguins/
-3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
P.s. nu gan jau tādiem hokejistiņiem kas neko īsti nevēlas sasniegt augstākais sapnis ir kulties kādā labā Šveices klubā, VHL vai Mestis
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Vienīgais, par kura vietu NHL nav šaubu, tas ir Girgensons, taču viņam līgumā nav NTC, kas neļautu viņu aizmainīt uz jebkuru citu komandu dedlaina dienā (vai vēl agrāk).
Bļugers ar Balceru - tas, ka viņi ir NHL komandas apritē, tas jau ir labi. Bļugers kopumā izskatās arī pārliecinošāk un gatavāks NHL hokejam, taču arī te visu izšķir lielās komandas plāni un spēlētāju veselība. Balcers - par viņa varējumu un vietu sastāvā drīzāk spriedīs rudens nometnē, nevis pavasara mačos.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Protams, ka Ziemeļamerikas treneri, visu savu karjeru veidojušie tur, būs labi NHL sistēmā un eiropietim tur būs ļoti grūti. Tāpat arī otrādāk - ziemeļamerikānim eiropas hokejā panākumi ne tuvu nav garantēti. Ir treneri, kam izdodas, taču tas arī ir stāsts par katru treneri individuāli, nevis kādu skolu.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tomēr kopumā es lieku uzsvaru uz tā, ka visai daudzi Z-Amerikas treneri ir labi pielāgojušies Eiropas valstu hokejam un guvuši panākumus ar izlasēm un klubiem. laikam tas ir tāpēc, ka daudzās Eiropas valstīs kanādiešu hokeja stils ir lielā cieņā.
+1 [+] [-]
NHL par galvenajiem treneriem ir strādājuši tikai trīs eiropieši - Gotseligs, Suhonens un Hlinka. Teiksim tā, par pirmo maz ko var pateikt, bet divi pārējie neteiksim, ka ir bijuši Eiropas hokeja paši spožākie prāti, tāpēc nonākuši NHL. Viņi bija labi treneri, neapšaubāmi, bet nebija tā, ka abi būtu superizcili speciālisti, pat ar visu Hlinkas Nagano brīnumu.
Nu, lūk, tad ja uz viena svaru kausa ir trīs (faktiski gan divi) hedkouči, bet uz otra - tā milzīgā kanādiešu un amerikāņu plūsma, kas nāk uz Eiropu, protams, ka otriem ir lielāka iespēja būt veiksmīgiem.
Vai Eiropā kaut vai pašlaik nebūtu speciālistu, kas varētu strādāt NHL? Protams, ka ir! Kāpēc viņus tur neņem? Tāpēc, ka tas, kā minēju, ir slēgts tirgus un konkurence treneriem ir vēl lielāka nekā spēlētājiem - 31 (ar Sietlu - 32) vietas tikai.
Tāpat, paņemsim to pašu Znaroku, lai labāks piemērs - pēc zināšanām un pieredzes viņš mierīgi varētu vadīt NHL komandu, taču:
1) trenera galvenais instruments ir valoda, ja viņš to nepārzina 100%, tad arī strādāt uz 100% viņš nevar (Hlinkam tas arī bija klupšanas akmens),
2) Ziemeļamerikas profesionālā hokeja sistēmas nepārzināšana vai, teiksim tā, atšķirība no Eiropas. Eiropā galvenais treneris ir tas, kurš visu nosaka. Nosaka to, kādus spēlētājus vajag utt. ZAmerikā - kādus spēlētājus GM sapirka, ar tādiem jāspēlē. Utt.
3) Autoritāte. Znaroks ir ZNAROKS te, Latvijā, Krievijā, nu un arī Eiropā. Ziemeļamerikā, pat ar olimpisko medāli kaklā viņš nav nekas. Viņš nav tur bijis arī kā spēlētājs (te atgriežamies pie valodas, "čikena" un slavenā līguma), viņu tur vienkārši nezina. Treneris bez autoritātes arī ir... nu tāds treneris.
Un no otras puses - atbrauc uz Eiropu kāds NHL degunu apsildījis galvenā trenera trešais palīgs un jau ir - ĀRPRĀTS, VIŅŠ TAČ NO NHL! Un tā tālāk. Valodas problēmu arī nav utt.
Un par to "kanādiešu stilu" - nav jau sen tāda stila. Vismaz tajā klasiskajā izpratnē. Abos krastos mēģina spēlēt ātru, tehnisku un efektīvu hokeju, bez liekām darbībām un emocijām. Tāpēc pašlaik pat NHL ir krietni samazinājies spēka spēles īpatsvars, bet kautiņi visās ZAmerikas līgās ir nokrituši līdz teju visu laiku zemākajiem rādītājiem.
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
Un kas pavisam interesanti - abi divi NHL savulaik bija tikuši pie labākā trenera balvām, tb abi ir +/- viena līmeņa treneri.