"All Blacks" Pasaules kausu noslēdz ar pārliecinošu uzvaru un trešo vietu

Velsas un Jaunzēlandes cīņu pirms Pasaules kausa gaidīja daudzi, tiesa, tobrīd tās bija divas vadošās Pasaules ranga komandas un to atbalstītājiem bija cerība, ka šīs vienības cīnīsies finālā.

Par nožēlu šo komandu līdzjutējiem gan jāsaka, ka, lai arī fināls bija tuvu, tas tā arī palika nesasniegts un tāpēc abām vienībām 2019. gada Pasaules kausa izcīņa jānoslēdz ar maču par trešo vietu. Kādam, protams, liksies, ka šī spēle ir bezjēdzīga, jo kā pa nedēļu var atgūt motivāciju tad, kad cerēji uz kausu, bet pašlaik ir jāspēlē par trešo vietu? Lai arī, neapšaubāmi, tā ir problēma un problēma jebkurā sporta veidā, šis mačs nebija bez intrigas.

Pirmkārt, abas komandas vēlējās Pasaules kausu noslēgt ar uzvaru. Otrkārt, abu komandu galvenajiem treneriem, Stīvenam Hansenam un Vorenam Getlandam, šī bija pēdējā cīņa esošajos amatos. Treškārt, kopš šī gada agrā rudens starp komandām ir viegla nesaprašanās, proti, velsieši bija tie, kas no Pasaules ranga pirmās pozīcijas gāza jaunzēlandiešus, kuri planētas labākās izlases tronī atradās teju desmit gadus pēc kārtas. Nu, abas izlases tiešā cīņā varēja noteikt labāko.

Nevar arī nepieminēt, ka abi treneri vēl pirms spēles izteicās, ka šajā mačā ļaus vairāk spēlēt tiem, kas iepriekšējos mačos bija rezervē, kas ļāva cerēt, ka šiem spēlētājiem, daudzi no kuriem var tikt saukti par abu izlašu nākotni, būs motivācija pierādīt sevi.

Spēles ievadā pirmajiem gūt punktus iespēja parādījās jaunzēlandiešiem, taču Ričijs Mounga no salīdzinoši vieglas pozīcijas raidīja bumbu tieši pa vārtu stabu. Bumba gan gana veiksmīgi atleca laukumā un cīņa turpinājās līdz noveda pie Džo Mūdija piezemējuma, kurš izveidojās pēc tam kā spēli uz sevi paņēma komandas kapteinis Kīrens Rīds un pārrāva aizsardzības līniju.

Pēc šī piezemējuma komandas ieslīga cīņā laukuma vidū, taču Bodens Barets spēja vēlreiz uzlauzt Velsas aizsardzības vaļņus un panāca jau 14:0.

Saprotot, ka jaunzēlandieši var aizbēgt, Velsas "Pūķi" sasparojās uzbrukuma ofensīvai un ilgāku laiku bija iespieduši "All Blacks" viņu aizsardzības zonā, kas arī deva rezultātu – vispirms uz salīdzinoši brīvo laukuma pusi piespēli saņēma Halems Amosss, kurš izlavierēja starp aizsargiem un nogādāja bumbu ieskaites zonā, bet pēc tam Rīzs Pačels realizēja soda sitienu, samazinot rezultāta starpību līdz četriem punktiem.

Saasināt spēli gan velsiešiem neizdevās, jo jaunzēlandiešu veterāni atjaunoja savai komandai komfortablu pārsvaru – vispirms Sonijs Bils Viljamss aktīvi nospēlēja cīņā, tika pie bumbas, ko nogādāja Kīrenam Rīdam, bet viņš ar piespēli atrada Benu Smitu, kurš laukuma vidū atrada spraugu Velsas aizsardzībā un ar akrobātisku kūleni piezemēja bumbu. Savukārt jau puslaika kompensācijas minūtēs Smits vēlreiz nogādāja bumbu ieskaites zonā, šoreiz izraujoties gar laukuma malu.

Kopumā gan pirmajā puslaikā nepameta sajūta, ka abām komandām šī spēle nav īsti vajadzīga un tās spēlē gana brīvi un vairāk koncentrējas uz uzbrukumu, nevis aizsardzību. Tas arī bija labi skatītājiem, jo punktu gūšanas temps bija teju "punkts-minūtē".

Arī otrā puslaika ievadā tieši jaunzēlandieši izdarīja lielāku spiedienu uzbrukumā par ko uzreiz arī tika atalgoti – Raiens Krotijs, saņēmis piespēli no Sanija Bila Viljamsa, guva "All Blacks" piekto piezemējumu šajā spēlē.

Līdz spēles beigām abas komandas spēlēja diezgan atbrīvoti un nepiespiesti un, jāsaka, bez lielas cenšanās uzbrukumā, taču pavienam piecu punktu uzbrukumam katra gan guva. Džošs Adamss izcēlās velsiešu labā, bet Ričijs Mounga – jaunzēlandiešu. Pašā mača izskaņā abas komandas vēl varēja izveidot pa bīstamam momentam, taču pašas pieļāva kļūdas kā rezultātā mačs arī noslēdzās.

Jaunzēlandes izlase trešo reizi Pasaules kausu noslēdza trešajā vietā, bet kopumā tā viņiem bija septītā reize, kad "All Blacks" PK finālturnīru noslēdz pirmajā trijniekā. Tāpat interesanti, ka jaunzēandieši ceturto reizi spēlēja bronzas mačā un tikai 1999. gadā nespēja tajā uzvarēt (18:22 pret DĀR).

Savukārt Velsas izlasei šis bija trešais "mazais fināls", taču vien 1987. gadā, pirmajā Pasaules kausa finālturnīrā, viņi spēja tikt pie bronzas medaļas.

Jaunzēlande – Velsa 40:17 (28:10)

Piezemējumi: Dž.Mūdijs (5), B.Barets (13), B.Smits (33, 40+), R.Krotijs (42), R.Mounga (76) – H.Amoss (19), Dž.Adamss (59)
Realizācijas: R.Mounga (7, 14, 40+, 44) – R.Pačels (21), D.Bigars (60)
Sodi: - R.Pačels (27)