Vītoliņš: "Tas ir mūsu spēks – katra maiņa var izšķirt spēli"

"Paldies komandai par padarīto darbu, ar viņiem var lepoties. Paldies līdzjutējiem, kas mūs atbalstīja – francūžiem drebēja rokas. Uzvara, bet tas ir tikai sākums ceļam uz olimpiskajām spēlēm. Jāsagatavojas tā, lai Milānā mēs pakutinātu nervus stiprajām komandām. Laba un pareiza uzvara. Paldies puišiem par pašatdevi," komandu slavēja Harijs Vītoliņš.

Latvijas izlasei spēle sākās ar aukstu dušu, pirmos vārtus ielaižot jau 21. sekundē. Oficiālā spēlē Latvija tik agri nebija ielaidusi kopš 2002. gada. "Pat nepaspēju neko sajust. Viss notika pārāk ātri, lai kristu panikā," par tā brīža emocijām smaidīja Vītoliņš. "Esam uzvarējuši un varu stāstīt, ko gribu, bet komandas enerģija bija jūtama jau no rīta. Ieej ģērbtuvēs un jūti, ka viņi ir gatavi cīņai. Kad ielaidām, puiši paši sevi motivēja."

"Uzvarai mēs ticējām jau vakar," braši stāstīja Vītoliņš. Vakar Latvijas izlasei bija pusdienas ar ģimenēm, lai vēl vairāk saliedētu komandu un sajustu atbalstu no malas, pauda galvenais treneris.

Izlīdzinājumu panāca Eduards Tralmaks, drīz pēc tam ar vārtiem vairākumā Latvijai vadību deva Roberts Bukarts, bet otrā perioda sākumā pārsvaru nostiprināja Rodrigo Ābols. "Kustības bija pareizās, domas bija pareizās, un reizēm arī mums jāpaveicas," pirmos vārtus komentēja Vītoliņš, turpinājumā pievēršoties vairākumam. "Šajā turnīrā tas funkcionēja ļoti labi. Otrā perioda sākums bija ne visai, pirmās piecas minūtes palaidāmies, bet tad atrisinājām kļūdas. Rodrigo gols mums iedeva otro elpu. Pareizajos momentos nāca pareizās lietas."

Vītoliņš visa kvalifikācijas turnīra garumā uzsvēra nepieciešamību spēlēt disciplinēti. Galvenais treneris atrada dzirdīgas ausis, jo Francija vairākumā nospēlēja tikai 20 sekundes. "Tas vien liecina, ka puiši bija koncentrējušies un strādāja," teica Vītoliņš. Viņš norādīja, ka bijis sagatavots plāns, kā neitralizēt Francijas vairākuma līderus, tomēr plānu pat nenācās izmantot.

Tikai kvalifikācijas turnīra pirmajā spēlē laukumā devās NHL uzbrucējs Zemgus Girgensons. Pret Ukrainu un šovakar pret francūžiem viņš nevarēja palīdzēt savainojuma dēļ. "Tas ir savainojums, ar kuru nevar spēlēt. Ziemeļamerikā arī redz, ka viņš nav laukumā. Uzreiz ir zvani un jautājumi. Slēpt tādas lietas mēs nevaram," pauda Vītoliņš. "Paldies Denisam [Smirnovam], kurš vakar naktī atlidoja. Viņš laukumā neizgāja uz nevienu sekundi, bet viņš iedeva drošības sajūtu. Tas ir komandas darbs. Kā jau esmu teicis, mums nebija pirmās vai ceturtās maiņas. Mums vārtus meta visi spēlētāji. Tas ir mūsu spēks – katra maiņa var izšķirt spēli."

"Šeit atbildības sajūta bija lielāka," bronzas pasaules čempionātu un olimpisko kvalifikāciju salīdzināja Vītoliņš. "Tur visi bija apmierināti jau ar tikšanu ceturtdaļfinālā. Šeit zini – lai kādas būtu pirmās divas spēles, pēdējā būs vissvarīgākā. Ja zaudē, tad viss padarītais darbs ir vējā." Galvenais treneris atzina, ka attaisnojies lēmums uzticēties pieredzējušākiem hokejistiem, šoreiz malā atstājot jaunākos.

Arī pirms 2022. gada olimpiskajām spēlēm kvalifikācijā viss izšķīrās pēdējā spēlē pret Franciju, toreiz Rīgā uzvarot ar 2:1. Vītoliņš norādīja, ka šī komanda bijusi pārliecinošāka un mobilāka. "Katrs zināja, kas jādara, ko no viņa prasa. Galvenā ir ticība sev un saviem partneriem. Ticība tam, ko mēs darām. Mēs nevaram uzvarēt individuāli, bet varam uzvarēt kā komanda."

"Nākamajām olimpiskajām spēlēm jāsagatavojas nopietnāk. Iepriekšējās olimpiskajās spēlēs kovids mūs izsita no visām sliedēm laukā. Rodrigo [Ābols] nepiedalījās nevienā treniņā. Spēle pret Dāniju – pasaka, ka divi nevarēs spēlēt, stundu pirms spēles pasaka, ka tomēr var. Haoss. Gribam labāku rezultātu. Gribam iekost kādai lielajai komandai. Brauks NHL, un ir gandarījums būt tajā festivālā, kad piedalās visi labākie, arī mēs. Gribam parādīt, ko mēs varam."