Silovam astotā vieta pasaules daudzcīņas čempionātā
Latvijas vienīgais ātrslidotājs Haralds Silovs svētdien sasniedza devīto rezultātu Kalgari pilsētā notikušā pasaules daudzcīņas čempionāta 1500 metru disciplīnā, summā atkāpjoties uz sesto pozīciju, bet pēc tam aizvadītajā noslēdzošajā 10 000 metru disciplīnā bija pārliecinoši lēnākais no sportistiem, kas tai kvalificējās, tāpēc noslēgumā atkāpās uz astoto pozīciju.
Čempionāts sestdien tradicionāli sākās ar 500 metru distanci, kurā Silovs finišēja pēc 36,00 sekundēm un bija piektais ātrākais starp 24 sportistiem. Savukārt otrajā disciplīnā 5000 metros Silovs uzrādīja piecpadsmito laiku, bet tas neliedza saglabāt piekto pozīciju summā.
Sacensības svētdien atsākās ar 1500 metriem, kas ir latvieša kroņa disciplīna. Tajā viņš finišēja pēc minūtes un 45,24 sekundēm, kas bija devītais labākais rezultāts.
Šajā disciplīnā uzvarēja kopvērtējuma vicelīderis Sverre Pedešens no Norvēģijas, kurš finišēja pēc minūtes un 43,11 sekundēm, bet viņam sekoja Nīderlandes sportisti - Patriks Rūsts un deviņkārtējais pasaules čempions daudzcīņā Svens Kramers.
Kopvērtējumā vadību saglabāja Rūsts, kurš pirmajā disciplīnā bija otrais, bet otrajā uzvarējis, turklāt visās trijās distancēs sasniedza personīgos rekordus. Viņš par 4,54 sekundēm apsteidz Pedešenu, kamēr trešajā pozīcijā esošais Kramers jau zaudēja 18 sekundes. Tikmēr Silovs zaudēja vienu pozīciju un bija sestais, kvalificējoties 10 000 metru distancei, kurā iekļuva pirmais astotnieks.
Trešā disciplīna: 1500 metri
| V | Sportists | Valsts | Laiks |
|---|---|---|---|
| 1. | Sverre Pedešens | Norvēģija | 1:43.11 |
| 2. | Patriks Rūsts | Nīderlande | +0.20 |
| 3. | Svens Kramers | Nīderlande | +0.76 |
| 4. | Sindre Henriksens | Norvēģija | +1.07 |
| 5. | Dūve de Vriss | Nīderlande | +1.13 |
| 6. | Antuāns Želins-Bulju | Kanāda | +1.82 |
| 9. | Haralds Silovs | Latvija | +2.13 |
Silovam pirms 10 000 metru distances bija pārliecinoši sliktākais personīgais rekords no startējošajiem atlētiem un skrējienā latvietis nespēja radīt pārsteigumu - viņš finišēja pēc 13 minūtēm un 54,14 sekundēm, no priekšpēdējā rezultāta atpaliekot par gandrīz 25 sekundēm. Līdz ar to Silovs arī summā atkāpās uz astoto pozīciju jeb pēdējo starp tiem sportistiem, kuri kvalificējās noslēdzošajai disciplīnai.
Arī šajā disciplīnā pamanījās uzvarēt kopvērtējuma līderis, apsteidzot gan 10 000 metru pasaules rekordistu Tedu Janu Blumenu, gan kopvērtējuma vicelīderi Sverri Pedešenu, gan arī titulēto Krameru. Līdz ar to tieši Rūsts triumfēja kopvērtējumā, pie titula tiekot otro gadu pēc kārtas.
Ceturtā disciplīna: 10 000 metri
| V | Sportists | Valsts | Laiks |
|---|---|---|---|
| 1. | Patriks Rūsts | Nīderlande | 12:51.17 |
| 2. | Teds Jans Blumens | Kanāda | +1.98 |
| 3. | Sverre Pedešens | Norvēģija | +5.73 |
| 4. | Svens Kramers | Nīderlande | +9.75 |
| 5. | Dūve de Vriss | Nīderlande | +10.27 |
| 6. | Daņila Semerikovs | Krievija | +27.75 |
| 7. | Sindre Henriksens | Norvēģija | +39.53 |
| 8. | Haralds Silovs | Latvija | +1:02.97 |
Pērn Silovs spēja tikt labāko astotniekā pēc trim disciplīnām un noslēgumā izcīnīja septīto vietu. Šo sezonu Latvijas sportists kopumā nav aizvadījis pārāk veiksmīgi un Eiropas čempionātā daudzcīņā viņš bija devītais.
Kopvērtējums
| V | Sportists | Valsts | 500m | 5000m | 1500m | 10000m | Punkti | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Patriks Rūsts | Nīderlande | 35.74 | 6:08.27 | 1:43.31 | 12:51.17 | 145.561 | |
| 2. | Sverre Pedešens | Norvēģija | 35.85 | 6:10.10 | 1:43.11 | 12.56.91 | 146.075 | +10.28 |
| 3. | Svens Kramers | Nīderlande | 36.41 | 6:08.83 | 1:43.87 | 13:00.93 | 146.962 | +28.03 |
| 4. | Dūve de Vriss | Nīderlande | 36.46 | 6:12.72 | 1:44.24 | 13:01.44 | 147.550 | +39.78 |
| 5. | Teds Jans Blumens | Kanāda | 37.31 | 6:13.20 | 1:46.03 | 12:53.15 | 148.630 | +1:01.38 |
| 6. | Sindre Henriksens | Norvēģija | 36.12 | 6:26.64 | 1:44.18 | 13:30.71 | 150.045 | +1:29.68 |
| 7. | Daņila Semerikovs | Krievija | 37.48 | 6:13.75 | 1:47.96 | 13:18.92 | 150.787 | +1:44.52 |
| 8. | Haralds Silovs | Latvija | 36.00 | 6.24:80 | 1:45.24 | 13:54.14 | 151.267 | +1:54.12 |
Piedalījās 24 ātrslidotāji
Dāmām par pasaules daudzcīņas čempioni piekto reizi karjerā kļuva Martina Sāblīkova, kura noslēdzošajā 5000 metru distancē pārspēja sev pašai kopš 2011. gada piederējušo pasaules rekordu. Savukārt sestdien Sāblīkova sasniedza pasaules rekordu arī 3000 metros. Pie sudraba tika japāniete Miho Takagi, kura šogad izcīnīja otro vietu arī pasaules sprinta čempionātā, bet bronzu savāca Antoneta de Jonga no Nīderlandes.
