Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:274, Did:0, useCase: 3

Vai austrieši atkal izgāzīsies?

Kārlis Evertovskis
Kārlis Evertovskis

Vai austrieši atkal izgāzīsies?
Gregors Šlīrencauers
Foto: AFP

Nedēļas nogalē, 28. decembrī, Vācijas pilsētā Obersdorfā sāksies Četru tramplīnu turneja. Uz diviem Vācijas un diviem Austrijas kalniem notiks prestižās sacensības, kurās kaut reizi izcīnīt uzvaru sapņo ikviens no tramplīnlēcējiem.

Ik gadu Austrijā un Vācijā notiek neliela turneja ar četriem posmiem, kas lēcējiem ir gandrīz tikpat svarīga kā Pasaules kauss (PK) un Olimpiskās spēles. Par šo sacensību rezultātiem sportisti, kā ierasts, iegūst punktus arī PK ieskaitē, tāpēc šīs sacensības būs divtik nozīmīgas.

Četru tramplīnu turneja

Šatenbergas tramplīns Obersdorfā

Vācijas pilsēta Obersdorfā 28. decembrī jau 55. reizi notiks turnejas pirmie lēcieni. Atkāpes pieļautas vienīgi 1952. un 1972. gadā, kad atklāšanas posmi notika attiecīgi Partenkirhenē un Insbrukā. Šatenberga, iespējams, ir vecākā no turnejas trasēm, jo pirmie rezultāti fiksēti jau 1909. gadā, kad Bruno Bīlers veica 22 metrus tālu lēcienu.

Lielais Olimpiskais tramplīns Garmišā-Partenkirhenē

Otrais posms notiks 31. decembrī un 1. janvārī Garmišā-Partenkirhenē, 1936. gada Olimpisko spēļu mājvietā. Uz šī kalna gadu mija tiek atzīmēta ar sacensībām visu tramplīna pastāvēšanas laiku - kopš 1921. gada. Jāpiezīmē arī, ka tieši šis ir kalns, uz kura 1952./1953. gadu mijā sākās pati pirmā Četru tramplīnu turneja.

Bergizelas tramplīns Insbrukā

Pagājušogad bija pirmā reize turnejas pastāvēšanas vēsturē, kad kādā no tramplīniem lēcēji neviesojās – stiprā vēja dēļ sacensības no Bergizelas kalna Insbrukā nācās pārcelt uz Bišofshofenu. Šogad organizatori ir parūpējušies, lai tas neatkārtotos – ir izveidots tīkls, kurš tramplīnu aizsargās no vēja. Iespējams tieši tāpēc, ka šis posms tika atcelts, šis kalns ir palicis vienīgais, kura rekords nepieder austrietim Gregoram Šlīrencaueram; no Bergizelas tramplīna vistālāk (136m) ir lidojis polis Adams Mališs. Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka lēcieni uz šī kalna ir notikuši veselās divās – 1964. gada un 1976. gada – Olimpiskajās spēlēs.

Paula Auzerlaitnera tramplīns Bišofshofenā

Katra Četru tramplīnu turneja ir noslēgusies ar uzvarētāja noskaidrošanu Bišofshofenā. Tramplīns nodēvēts par godu austriešu tramplīnlēcējam, kurš 1952. gadā gāja bojā, treniņlēcienos piedzīvojot smagu kritienu. Tomēr tramplīnlēkšanas līdzjutējiem visspilgtākās atmiņas par šo kalnu ir no 1999. gada Pasaules čempionāta, kad Martins Šmits un Svens Hanavalds izcīnīja negaidītu dubultuzvaru, bet komandu sacensībās Vācija izcīnīja uzvaru par spīti diviem kritieniem.

Ar ko šogad jārēķinās?

Protams, galvenais jautājums sportā vienmēr ir viens: "Kurš uzvarēs?" Starp favorītiem jāizceļ sezonas līderis šveicietis Simons Amans un Šlīrencauers, kurš vienīgais pagaidām spēj PK kopvērtējumā turēt līdzi Amanam. Taču iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka Četru tramplīnu turnejā spēcīgākais var izrādīties kāds pavisam cits, kamēr PK līderiem turneja padodas diezgan neveiksmīga.

Šmits pēc neciliem pirmajiem posmiem pēdējos posmos sasniedz arvien labāku formu. Varbūt tieši viņam šoreiz veiksies vislabāk un izdosies izcīnīt uzvaru turnejā, kuru viņa līdzjutēji gaida jau desmit gadus. Tik pat labi par pārsteigumu var parūpēties arī jebkurš no trim jaunajiem somiem – Ville Larinto, Harri Olli vai Kalle Keituri, un arī par norvēģu izredzēm šoreiz spriedumus izteikt ir praktiski neiespējami. Neaizmirsīsim, ka Mališs ir vairākkārt pierādījis, ka ar viņu nerēķināties nav prāta darbs.

PK Kopvērtējums pirms Četru tramplīnu turnejā:

VietaSportistsValstsPunkti
1.Simons AmansŠveice585
2.Gregors ŠlīrencauersAustrija510
3.Volfgangs LoiclsAustrija359
4.Ville LarintoSomija271
5.Tomass MorgenšternsAustrija250
6.Martins ŠmitsVācija203

Pagājušais gads

Pagājušās PK sezonas pirmajā pusē Tomass Morgenšterns bija vēl pārliecinošāks līderis nekā šogad Amans – austrietis bija uzvarējis sešus no sezonas pirmajiem septiņiem posmiem. Visa Austrijas komanda (T. Morgenšterns, G. Šlīrencauers, V. Loicls, A. Koflers) dominēja tramplīnlēkšanā – austrieši ieņēma pirmās četras vietas PK kopvērtējumā. Pirmajā posmā Morgenšterns un Šlīrencauers pierādīja savu varēšanu, izcīnot dubultuzvaru. Nākamajā posmā Garmišā-Partenkirhenē ar jaunu tramplīna rekordu (141m) triumfēja Šlīrencauers, savukārt, Morgenšternam neveicās – viņš pēc diviem neciliem lēcieniem ieņēma vien sesto vietu un abu lēcienu summā zaudēja Šlīrencaueram veselus divdesmit punktus.

Trešajā posmā lieliski startēja soms Janne Ahonens, kurš iepriekšējos posmos izcīnīja attiecīgi trešo un otro vietu. Pateicoties krietni vājākajam Šlīrencauera lēcienam, Ahonens turnejā izrāvās diezgan pārliecinošā vadībā, lai gan pirms turnejas PK kopvērtējumā pat nebija pirmajā pieciniekā. Pēdējā posmā slikto laika apstākļu dēļ Šlīrencauers pat nespēja kvalificēties pēdējam lēcienam, bet Morgenšterns palika trešais, ļaujot Ahonenam izcīnīt vieglu uzvaru un kārtējo reizi uzvarēt Četru tramplīnu turnejā. No "dominējošās" austriešu komandas pirmajā piecpadsmitniekā ierindojās vien Morgenšterns (otrais) un Šlīrencauers (divpadsmitais).

Pērnā turneja starp citām izcēlās ne vien ar Ahonena piekto uzvaru un Austrijas komandas izgāšanos, bet arī ar to, ka, kā iepriekš minēts, pirmo reizi kāds no turnejas posmiem pārcelts uz citu tramplīnu. Ievērojams arī tas, ka slikto laika apstākļu dēļ trijos no posmiem nebija iespējams aizvadīt kvalifikācijas lēcienus, kā dēļ tikai Obersdorfas posmā sacensības notika pēc turnejas īpašās dueļu sistēmas.

Vēsture

Šogad Četru tramplīnu turneja notiks jau 57. reizi. Tas ir krietni vecāks par PK izcīņu, kura tiek aizvadīta tikai kopš 1979.-1980. sezonas. Turnejā visvairāk uzvarējis ir jau minētais Ahonens, kurš pagājušā gadā uzvarēja piekto reizi, pārspējot vācieša Jensa Vaisfloga četrus titulus. No šī gada turnejas dalībniekiem pa vienai reizei ir izdevies uzvarēt Mališam, čeham Jakubam Jandam, slovēnim Primošam Peterkam un norvēģim Andersam Jakobsenam.

Atsevišķos posmos pa desmit reizēm triumfēt ir izdevies Vaisflogam un trīskārtējam turnejas uzvarētājam Bjernam Virkolam. Ahonens ir uzvarējis astoņas reizes, bet cits soms Mati Nikenens izcīnījis septiņas uzvaras. No aktīvajiem lēcējiem visvairāk uzvaru (četras) ir Martinam Šmitam, bet par vienu mazāk – Šlīrencaueram.

Kopš 2001.-2002. gada turnejas pie jebkura ieskata turnejas vēsturē jāmin arī vācieša Svena Hanavalda sasniegums – viņš kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo sportistu, kas vienas turnejas laikā uzvarējis visos četros posmos.

Sacensību norise

Četru tramplīnu turneja no pārējiem PK posmiem būtiski atšķiras ar sacensību norises sistēmu:

KārtaApraksts
KvalifikācijaKvalifikācijas lēcienos atlasa 50 labākos[1]
Sportisti tiek sadalīti pa pāriem: 1. pret 50.; 2. pret 49. utt.
1. lēciensPirmajā sacensību raundā sportisti cīnās lai pārspētu savu pretinieku un tiktu finālraundā.
2. lēciensFinālraunda 30 lēcēji (25 pāru uzvarētāji un 5 labākie zaudētāji) sadala vietas pirmajā trīsdesmitniekā tāpat kā jebkurā PK posmā.

[1] - Atšķirībā no pārējiem PK posmiem, kvalifikācijā jālec arī PK kopvērtējuma pirmajam desmitniekam, lai būtu rezultāti sportistu sadalīšanai pāros, taču šiem līderiem vieta piecdesmitniekā ir garantēta.

Vēl viena Četru tramplīnu turnejas īpatnība ir tāda, ka uzvarētāju tajā, līdzīgi kā Ziemeļu turnejā, nosaka, saskaitot katra no turnejas posmiem par lēcieniem iegūtos punktus, nevis piešķir punktus par iegūtajām vietām kā PK. Tas nozīmē, ka viens kritiens jebkurā no ieskaites lēcieniem gandrīz vai droši iznīcina sportista cerības uz panākumu turnejas kopvērtējumā.

Betway.com ekspertu prognozes

Turnejas uzvarētājsKoeficients
Gregors Šlīrencauers2.70
Simons Amans3.40
Volfgangs Loicls8.00
Tomass Morgenšterns9.00
Harri Olli13.00
Martins Šmits17.00
Anderss Jakobsens20.00
Mati Hautameki23.00
Anderss Bardals30.00
Adams Mališs35.00

Izmantotie resursi:
fis-ski.com
4schanzentournee.com
skisprungschanzen.com
wikipedia.org
betway.com

Slēpts komentārs: gico
Slēpts komentārs: aigars076

 +10 [+] [-]

, 2008-12-27 00:12, pirms 16 gadiem
Ak jūs abi tukšpauri... ja jums nav nojausmas ne par kalnu varenību un skaistumu, ne arī par šo sportistu drosmi un treniņslodzi, tad... pieveriet mutes un akli fanojiet par kaut ko vienu un sabiedrības BEZ GALA populāru!

  +8 [+] [-]

, 2008-12-27 00:22, pirms 16 gadiem
Obserwer rakstīja: Ak jūs abi tukšpauri... ja jums nav nojausmas ne par kalnu varenību un skaistumu, ne arī par šo sportistu drosmi un treniņslodzi, tad... pieveriet mutes un akli fanojiet par kaut ko vienu un sabiedrības BEZ GALA populāru!
Tā arī ir nav ko muļķus ņemt galvā

  +8 [+] [-]

, 2008-12-27 01:11, pirms 16 gadiem
Ļoti labs raksts!
Starp citu, rīt Tour de ski sākas.

  -4 [+] [-]

, 2008-12-27 02:16, pirms 16 gadiem
oi oi oi

  +6 [+] [-]

, 2008-12-27 10:05, pirms 16 gadiem
aigars076 rakstīja: dienas ziņa!!!! ibio
durik, labāk būtu pakatījies šito sportu pirms runājis, tas ir viens no skatāmākajiem un populārakajiem ziemas sporta veidiem Eiropā.

     [+] [-]

, 2008-12-27 11:00, pirms 16 gadiem
vēljoprojām nesaprotu kā viņi tos punktus skaita
Slēpts komentārs: blitkotajs

  +3 [+] [-]

, 2008-12-27 11:05, pirms 16 gadiem
esesee rakstīja: vēljoprojām nesaprotu kā viņi tos punktus skaita
Summē punktus gan par tālūmu gan par tehniku.

Ceru, ka Amans šogad paņems šo turneju, liels prieks par viņu, ka pēc tik ilga laika ir atgriezies pašā virsotnē.

  +5 [+] [-]

, 2008-12-27 11:46, pirms 16 gadiem
sporta veids ir skaists, bet žēl, ka mums neviens negrib pamēģināt. Kaimiņvalstīs taču atrastu tramplīnu no kā palēkāt?

  +3 [+] [-]

, 2008-12-27 11:52, pirms 16 gadiem
pūce rakstīja: sporta veids ir skaists, bet žēl, ka mums neviens negrib pamēģināt. Kaimiņvalstīs taču atrastu tramplīnu no kā palēkāt?
Grūti būtu no Latvijas izsisties, būtu vajadzīgs tāds kā Gulbis tenisa, kas braukātu pa Eiropu trennēties no agras jaunības, bet nu diemžēl pie mums šis sports ir pilnīgi sveš, vienīgi cik zinu tad Igaunijā ir kautkāds tramplīns, bet nu igauņiem ar diez ko te neiet.

  +3 [+] [-]

, 2008-12-27 11:56, pirms 16 gadiem
Ogrē pagājušogad uzblieza kaut kādu 15 metrīgu tramplīnu, sīkie var palēkāt, bet kāda jēga, ja vēlāk nav kur trenēties...

  +2 [+] [-]

, 2008-12-27 12:30, pirms 16 gadiem
Dude88 rakstīja: Grūti būtu no Latvijas izsisties, būtu vajadzīgs tāds kā Gulbis tenisa, kas braukātu pa Eiropu trennēties no agras jaunības, bet nu diemžēl pie mums šis sports ir pilnīgi sveš, vienīgi cik zinu tad Igaunijā ir kautkāds tramplīns, bet nu igauņiem ar diez ko te neiet.
man šķiet Krievijā arī ir un Somijā, spriežot pēc panākumiem, arī vajadzētu būt. Katrā ziņā šis ir sporta veids kurā nevajag ieguldīt pārāk lielus līdzekļus, ja iztiek ar ārzemju tramplīniem.
Par Igauņiem runājot viņiem lielākais spēks ir ziemeļu divcīņa. Cik atceros Lillehamerā bija labi rezultāti.

  +2 [+] [-]

, 2008-12-27 13:04, pirms 16 gadiem
Siguldā arī ir kaut kāds mistisks tramplīns uzbūvēts (koka), bet pagaidām neesmu tur manījis nekādu rosību

  +2 [+] [-]

, 2008-12-27 13:15, pirms 16 gadiem
Ļoti gribētu, lai arī kāds latvietis piedalītos šajā sporta veidā.
Novēlu veiksmi Amanam.

  +1 [+] [-]

, 2008-12-27 13:30, pirms 16 gadiem
Somijā šis sporta veids ir pietiekami populārs. Tramplīnu ir ļoti daudz, pēc vienas mājaslapas datiem - 69 vietās, turklāt nereti vienā sporta bāzē cits citam blakus ierīkoti dažādas jaudas tramplīni.

  -1 [+] [-]

, 2008-12-27 16:00, pirms 16 gadiem
Lielie spečuki jau mani te zākā, Bet es savas domas nemainīšu. Kamēr tur liks atzīmes par lēcieniem to par nopietnu veidu neuzskatīšu. Ir sporta veidi, kur nav rezultatīvo rādītāju un tur bez atzīmēm neiztikt, bet ne jau sporta veidā, kur lec uz tālumu. Tad jau slalomā arī par stiliņu vai tāllēkšanā kādu atzīmīti vajadzētu. KO? nebūtu sūdīgi...

  +1 [+] [-]

, 2008-12-27 16:20, pirms 16 gadiem
aigars076 rakstīja: Lielie spečuki jau mani te zākā, Bet es savas domas nemainīšu. Kamēr tur liks atzīmes par lēcieniem to par nopietnu veidu neuzskatīšu. Ir sporta veidi, kur nav rezultatīvo rādītāju un tur bez atzīmēm neiztikt, bet ne jau sporta veidā, kur lec uz tālumu. Tad jau slalomā arī par stiliņu vai tāllēkšanā kādu atzīmīti vajadzētu. KO? nebūtu sūdīgi...
Nepiekrītu Tev, jo galvenais rādītājs tik un tā lēkšanā ir tālums, un no tāluma bieži vien ir atkarīgas arī atzīme, jo tālāk lec jo lielākas atzīmes.

Un man liekas, ka būtu stulbi, ja piemēram uzvarētu tas kurs aizlec vistālāk par visiem un beigās nožaujas. Un tāpat lielākajā gadījumā sacensību uzvar tas kurš ir aizlēcis vistālāk, tā kā atzīmes te nespēlē galveno lomu, atšķirībā no daiļslidošanas.

  +2 [+] [-]

, 2008-12-27 16:24, pirms 16 gadiem
Lieku uz Martinu, cerams viņš atgriezīsies virsotnē.

  +1 [+] [-]

, 2008-12-27 20:26, pirms 16 gadiem
Gaidu ar nepacietību. Gribētos lai uzvar kāds no jaunājiem somiem (piem. Larinto), vai kāds norvēģis (Jakobsens, Bardals, Hilde(nab iespējams )) . Noteikti esmu pret Šlirencauru, parāk populārs)))

  +1 [+] [-]

, 2008-12-27 23:42, pirms 16 gadiem
Gan jau šoreiz paņems Vispār jau austrieši vienmēr bijuši vieni no galvenajiem favorītiem. Kā jau parasti, būšu par vāciešiem (jau kopš Šmita dominances), bet vēlu veiksmi arī AUT un SUI