Lelde Priedulēna: "Vēlos izbaudīt gaidāmo sezonu"
Latviešu skeletoniste Lelde Priedulēna portālam Sportacentrs.com norāda, ka gaidāmajā sezonā vēlas iepriecināt gan sevi, gan citus, tomēr svarīgāka par iegūtajām vietām būs braucienu kvalitāte.
Pēc Soču olimpiskajām spēlēm, kurās viņa četru braucienu summā ieguva 14. vietu, Lelde nevēlējās, lai sezona tobrīd beigtos. Kā nu ne – pēc neveiksmēm visas sezonas garumā beidzot kaut kas bija izdevies. Gribējās, lai tas būtu sezonas sākums, nevis beigas. „Pēc olimpiādes eiforija nepārgāja vēl mēnesi. Sēdēju lekcijās un nesapratu, ko pasniedzēji stāsta. Tagad tas jau ir pārgājis.”
„Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šai sezonai sākt gatavoties bija morāli grūtāk, jo olimpiskās spēles būs tikai pēc četriem gadiem,” atzīst 21 gadu vecā Priedulēna. „Negribētu teikt, ka vajadzēja saņemties, tomēr nevaru noliegt, ka bija grūtāk. Visu vasaru trenējos kopā ar Martinu un Tomasu Dukuriem, bet septembrī atsāku studijas Latvijas Universitātē, tādēļ turpināju strādāt pēc atšķirīga grafika. „Īstajā” nedēļā trenējamies reizi dienā, arī sestdienās, bet atslodzes nedēļā trenējamies trīs dienas. Ja salīdzina ar otru grupu, kurā ir Martins un Tomass, tad trenējamies tikpat daudz.”
Vai pēc pagājušās sezonas veiksmīgās izskaņas nav grūti sagaidīt pirmās sacensības? Lelde atbild noraidoši, esot gluži otrādi. „Pērn jau pirms treniņiem estakādē prātā sāku izbraukt trases, bet šogad ļauju laikam ritēt savu gaitu. Nedomāju par to, kas ir priekšā. Pagājušajā vasarā pārdegu, tā bija mana kļūda.”
Soču olimpiādē bijusi sajūta, ka visa sezona tāpat ir vējā, tādēļ izdevies atbrīvoties, kas nācis tikai par labu. Vai šī sajūtas nepazudīs līdz ar pirmajiem mačiem šajā sezonā? Lelde rausta plecus un saka, ka neliels stresiņš jau nenāk par ļaunu. „Tagad atskatoties nodomāju, nu, kā gan es tā varēju, olimpiskās spēles, bet man tik vienaldzīgas sajūtas. Ar Martinu un Tomasu par to neesmu runājusi, bet viņi jau ļoti labi zina, ka tieši galvā ir mana lielākā problēma.”
Skeletonu pārzinoši ļaudis saka, ka Priedulēna šosezon varētu „izšaut”, jo prāts vairs nedarbojas pretī, bet pati sportiste ir piesardzīga. „Negribu plātīties ar solījumiem, taču vēlos iepriecināt gan sevi, gan citus. Pērn gribēju, lai sezona pēc iespējas ātrāk beigtos, bet šosezon vēlos to izbaudīt.”
Viņa uzsver, ka pirmkārt vēlas koncentrēties uz savu sniegumu, tādēļ nerēķina, uz kādām vietām varētu pretendēt jaunajā sezonā. „Jā, esmu dzirdējusi, ka kanādietēm ir juceklis, taču nevēlos koncentrēties uz konkurentēm. Vienas aiziet, bet vietā jau nāk ne sliktākas, bieži vien pat labākas sportistes. Ja runājam par vietām, tad negribētu atkal braukt pa otrā desmita beigām. Tomēr vietas nav būtiskākais. Ja būs labs brauciens un ieņemšu 18. vietu, tad būšu apmierināta, jo būšu izdarījusi tik daudz, cik spēju. Vienlaikus, ja ar sliktu braucienu ierindošos 12. vietā, iekšā vienalga mani grauzīs. Tādēļ vairāk koncentrēšos uz braucienu kvalitāti, nevis vietām. Tāpat kā to darīju olimpiādē.”