No kamaniņu sporta atvadās arī divu olimpisko spēļu dalībniece Zirne
26 gadu vecumā par aiziešanu no profesionālā sporta paziņojusi Latvijas kamaniņu braucēja Ulla Zirne, šodien vēstī Diena. Viņa piedalījās 2014. un 2018. gada olimpiskajās spēlēs, bet šajā sezonā cīnījās ar savainojumu.
Olimpiskajās spēlēs debitējot 18 gadu vecumā, Ulla Zirne Sočos sasniedza 18. vietu. Pēc četriem gadiem Phjočhanā viņa ierindojās 12. pozīcijā, būdama labākā no latvietēm, un pārstāvēja Latviju stafetē, kur kopā ar komandu ieguva sesto vietu. 2019. gada pasaules čempionātā Vinterbergā Zirne izcīnīja sesto vietu. Tāpat viņai ir Eiropas čempionāta medaļa, kas 2020. gadā iegūta stafetē.
"Šādā līmenī sports paņem ļoti daudz resursu. Ne tikai fizisku, bet galvenokārt emocionālu un arī finansiālu. Ja fiziski, spītējot traumām, būtu spējīga turpināt, tad morāli apzinos, ka sports man vairs nedod to atgriezenisko enerģijas plūsmu un piepildījumu, kas ļautu strādāt ar pilnu atdevi arī turpmāk
Būt sportistam Latvijā diemžēl nedod drošības sajūtu, stabilitāti un garantiju, ka ieguldītais darbs un rezultāti nesīs arī paredzamus ienākumus, lai izdzīvotu un varētu plānot savu dzīvi uz priekšu. Šādi var dzīvot, kamēr esi pavisam jauns, kad nav jāmaksā rēķini un jādomā par nākotni. Taču šobrīd ir laiks meklēt jaunus izaicinājumus dzīvē," teica Zirne.
"Mana aizrautība saistībā ar kamaniņu sportu vienmēr devusi daudz enerģijas un prieka, kopš es astoņu gadu vecumā pirmo reizi iepazinu sporta pasauli. Vienlaikus zināju, ka neesmu tipiska sportiste, bet visu šo gadu laikā spēju skriet pret straumi, lauzt stereotipus, spītēt traumām un saglabāt cīnītājas garu. Tomēr ir svarīgi būt patiesam pašam pret sevi un pamanīt brīdi, kad pienācis laiks ieguldīt savu enerģiju citā virzienā.
Man ir svarīgi, ka ir skaidri spēles noteikumi, ka mans darbs tiek adekvāti novērtēts un mans finansiālais stāvoklis nav atkarīgs no citu cilvēku dažādu nesaprotamu un neprognozējamu lēmumu pieņemšanas," norādīja kamaniņu sportiste. Pēc sportistes karjeras beigām Zirne plāno savu potenciālu realizēt radošajā jomā.
Vēl pirms olimpiskajām spēlēm karjeru noslēdza Riks Rozītis, bet Pekinā karjeras pēdējās sacensības aizvadīja Elīza Tīruma, kura ieguva bronzas medaļu komandu stafetē.
Izmantotie resursi:
https://www.diena.lv/raksts/sports/...
+5 [+] [-]
+6 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Dod ziņu, kad nāks tuvāk, gan atradīsim laiku, paskaitīt manus pirkstus
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Kā var salīdzināt Avangarda top uzbrucēja produktivitāti ar admirāļu vai dinamiešu produktivitāti??
Pasties klubus KHL kur slovaki pārstāv un tad latviešu klubus..es neredzu nevienu argumentu par labu Latvijai šai duelī..
Paskaidri lūdzu tuvāk kā to produktivitāti mēriji
[+] [-]
Nu tā daļa kas pārstāv čehu un somu līgas varētu būt abām komandām vienāda.tur piekritīšu.
Man sanāk ka resnais gals tik un tā dara slovakus stiprākus par latviešiem.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ja par vārtsargiem-nu teiksim Jučers stāv liepājas čempī ar ahūno statistiku.tad viņš būs labāks par slovāku kas stāv KHL uz 90%?pēc Tevis teiktā tā sanāk..
Es vērtēju pēc līgas,kluba,lomas klubā ...neredzu ka Lauris tam slovakam kaut tuvumā stāvētu.
Tad man jautājums.pēc Tavas statistikas Balcers ari ar Lauri viena līmeņa spēlētāji?4 gadu griezumā?
[+] [-]
-2 [+] [-]
Kāds sakars ar Liepājas čempi un spēlēšanu KHL?
Spēlējot vājākā komandā, kas vairāk ielaiž, nevis gūst vārtus, vārtsarga statistikai būtu jābūt zemākai, nevis augstākai.
Kalniņam šī statistika ir par veselu kārtu labāka nekā Ribaram.
Savukārt par uzbrucējiem - slovāki ir spēlējuši citās līgās ārpus KHL. Paskatāmies uz rezultativitāti Zviedrijā, Čehijā, Slovākijā, Vācijā, citur. Tie visi ir derīgi datu punkti, kas ir savstarpēji salīdzināmi. Es to esmu izdarījis. Tu neesi.
Un, jā, ja spēlētājs ir spējīgs gūt vienu punktu 2 spēlēs, tad nav fundamentālas starpības, vai tu to dari no 30. vietas komandas vai 1. vietas komandas, jo tavi pretinieki gada griezumā ir vieni un tie paši. Ir blakusfaktori, kas ietekmē produktivitāti, un tas galvenokārt ir spēles laiks un laiks vairākumā, bet tam nav sakara ar komandu, kurā tu spēlē.
Ja skatāmies uz komandas spēku, tad vājākā komandā ir vieglāk tikt pirmajā vairākumā, bet reizē vājākā komandā ir grūtāk gūt punktus.
Slovāki un latvieši ir spēlējuši tik daudz līgās, tai skaitā vienās un tās pašās, ka ir simtiem pārklājošu spēļu un pietiekami labs pamats savstarpējiem salīdzinājumiem 1:1. Puse no Slovākijas uzbrucējiem ir spēlējuši Slovākijā, Čehijā. Ja 2./3. maiņas uzbrucējiem ir zem 0,5 punkts/spēlē Čehijā, bet Bukarts, Dzierkals met vairāk, tad kādā veidā tieši slovāki ir par klasi augstāki?
-2 [+] [-]
Mums treneris ir olimpiskais čempions un divkārtējs gagarina kausa ieguvējs. Tas nav cirvis.
[+] [-]
[+] [-]
n'shit var būt jebkas: ķīnieši par dziļu degunā ieurbušies, komandas mikroklimats, spēlētāju noskaņojums. buhāšana iepriekšējā vakarā. Da kaut vai clutch mentalitāte, ko gan vairāk piesauc basīša sakarā, kad vākt bezstresa statistiku un izdarīt lietas vajadzīgajā brīdī ir divas dažādas lietas.
[+] [-]
[+] [-]
https://www.youtube.com/watch?v=QvT...
Kā normāls pretinieks, tā viss sabrūk pa vīlēm. Neticu vispār padomju skolas treneriem, iespaids tāds, ka mūsdienās ziemeļamerika jau gaismas gadu priekšā. Vienam krievam baigi labs video bija par pēdējo PČ, kur Kanādas 10. izlases čekeri krievus OT izvazāja. Tagad neatradīšu, bet analīzē skaidri parādīts, kā un kāpēc kanādieši pagarinājumā spēlē, kādas kombinācijas taisa. Kamēr krievs vnk uz dullo mauc. Pat vēl vairāk - krievam (nez, Šļepishevam vai) preses konferencē uzprasa kaut ko par kombenēm, šis vēl atņirdz - kādas tur kombinācijas 3:3. Tātad viņš pat nav dzirdējis par to.
Tas viss ļoti liek apšaubīt padomju trenerus kā tādus.
[+] [-]
Tu runā par derīgām lietām, bet tā jau ir pilnīgi cita tēma. Kurš ir boltu sūtījis biežāk nekā vajag un ar riepuli skraida vai dzēris par daudz pirms nedēļas, vai jebkāda cita veida iespējamie īstermiņa efekti ir pilnīgi paralēls arguments.
Mēs te runājam par to, ka Slovākijas un Latvijas izlases bija ar līdzvērtīgiem spēlētājiem. Viņu prasmes, spējas ir līdzīgas.
[+] [-]
Bet ir acīmredzami kaut kāds nacionāls/ideoloģisks aizspriedums tev un tu pats domā kaut kādās nacionālās kastītēs, kur viss amerikāniskais ir labs un padomiskais - slikts.
Krievi ir gopņiku bomži, bet hokeju spēlēt viņi prot. Vītoliņš bija Znaroka-Vītoliņa pāra smadzenes. Nu, burtiski jābūt stulbam, lai viņu nosauktu par cirvi, ja būt smadzenēm aiz vadošajām Krievijas komandām ir indikācija stulbumam. Viņš ir trenējis arī Šveices augstākajā līgā un viņam nebūtu problēmu atrast darbu citur.
Šis nav ne Beļavskis, ne Nolans, ne arī Beresņevs. Augstas raudzes, intelektuāls cilvēks. Pieminēt viņu kā mīnusu ir tipisks latviešu mazvērtības komplekss. Slovākiem bija 71 gadīgs pensionārs pie stūres ar protēzēm.
[+] [-]