Mūze: "Sliktākais ir piepildījies - man iepatikās monobobslejs"

Svētdien un pirmdien Lillehammerē tika aizvadītas vēsturē pirmās divas Pasaules kausa sacensības sieviešu monobobslejā, kurās sacentās arī latviešu vieglatlētes Līna Mūze, Aiga Grabuste un Katrīna Sirmā. Labākos rezultātus sasniedza Mūze, kura abos mačos izcīnīja ceturto vietu.

"Pats sākums bija briesmīgs. Pirmais brauciens likās kā gaļas mašīnā un trases vidū nodomāju, ka tas galīgi nav man. Uz otro vairs negribējās kāpt iekšā, tomēr iekāpu un tagad jau mani grūti dabūt ārā no monoboba. Sliktākais piepildījās - man ir iepaticies," pastāstīja Mūze, kura atzina, ka tagad viss ķermenis ir zilumos. "Ja nepareizi izņem virāžu, bobā tiec mētāta un ik pa laikam ir diezgan nepatīkamas sajūtas. Vēl ne tuvu neesmu bobsleja profesionāle, tomēr ir vismaz kāda nojausma, kas jādara. Pirmajā reizē it kā biju gatavojusies, bet nekam tādam nebiju gatava. Otrajā reizē jau zināju, kas šis ir par bubuli, bet tagad katrā virāžā vairāk vai mazāk zinu, kas jādara, un pirms starta domās izbraucu trasi."

Sportistes nometnes laikā veikušas 19 braucienus. Pirmās divas dienas bija no sieviešu starta, bet pēc tam kāpts augstāk, kur jau bija citi ātrumi.

"Šodien man abi braucieni bija labāki, abos tiku zem 60 sekundēm, kas otrajā parasti neizdodas. Esmu priecīga, jo pirmajām trim meitenēm jau ir ievirzes bobslejā, bet es esmu labākā starp iesācējām. Rezultāts ir foršs, jo visa nedēļa bija stresaina, visu laiku jāmācās un jākoncentrējas, lai nedabūtu bortus un nesasistos," stāsta šķēpmetēja. Sportistes trenēja olimpiskais medaļnieks Daumants Dreiškens, bet padomus sniedza arī Gatis Gūts. "Daumants ir ideāls treneris. Ļoti labi izstāstīja, kas jādara ieskrējienā, kā arī, ja bija problēmas trasē, uzreiz gāju pie viņa un viņš paskaidroja, kurā brīdī katra virāža jāizņem. Perfekti. Īstais cilvēks."

Kaut decembrī vēl monobobslejistēm plānotas sacensības Kēnigszē trasē, Mūze uzsver, ka viņas prioritāte ir šķēpmešana, tāpēc tagad sportiste dosies uz Somiju pie sava trenera Kimmo Kinnunena. "Treneris man atļauj trenēties bobslejā līdz janvārim, bet paralēli būs nometnes Somijā. Pašlaik vēl man nepieciešams laiks, lai visu saplānotu pareizi. Esmu priecīga, ka man ir šāda iespēja saprast vai vēlos monobobsleju, tomēr prioritāte paliek šķēpmešana un dienu dienā domāju par to. Monobobslejs manos plānos neko neizjauc, pat palīdz treniņos - bobslejā vajag spēcīgas kājas, bet šī ir mana vājākā vieta šķēpmešanā. Tāpat vēl jārunā ar bobsleja treneriem, jāsaprot, ko viņi par to domā."

"Mana galvenā prioritāte ir Tokijas olimpiskās spēles, kurām būšu 100% gatava. Pašlaik man ir labākie gadi šķēpmešanā un jāizmanto iespēja. Ir cemme, ka traumas dēļ nestartēju Rio, kas motivāciju dod vēl lielāku. Par 2022. gada Pekinas Ziemas olimpiskajām spēlēm gan vēl ir par agru domāt. Daudz par agru," stāsta Mūze.

Šovasar Latvijas čempionātā Mūze meta 63,18 metrus, sasniedzot jaunu personīgo rekordu. Viņa kļuva par šī gada tālākā rezultāta īpašnieci Latvijā, tomēr kopumā sezona sportistei bija ļoti nestabila, Eiropas čempionātā samierinoties vien ar nepilniem 54 metriem.

"Pēdējā treniņnometnē pirms sezonas guvu vairākas traumas, tāpēc astoņas nedēļas nevarēju ne mest, ne skriet. Sezona sākās pilnīgi nekā, bet, kad viss pārstāja sāpēt, spēju uzmest personīgo rekordu. Kopumā sezona bija emocionāli grūta, gribējās padoties, tomēr treneris neļāva un turpinājām," saka Mūze, atzīstot, ka Eiropas čempionātā viņu iespaidojis fakts, ka divus gadus iepriekš tieši šajās sacensībās sportiste guva smagu traumu. "Nobijos. Biju iedomājusies, ka būšu gatava, runāju arī ar psiholoģi, gājām tam visam cauri, bet, kad tevi noliek uz skrejceļa, viss pāris sekundēs izmainās."

Eiropas čempionātā bronza tika izcīnīta ar 61,59 metrus tālu metienu. "Tas, ka sudrabu un bronzu deva 61 metra metieni, lika apdomāties, ka brīžiem izdzenu sevi par daudz. Nebiju domājusi, ka medaļai vajadzēs tik maz," stāstīja Mūze, skaidrojot, ka tā kā ļoti bieži trenējas šķirti no trenera Kinnunena, dažbrīd sanāk pārcensties. "Ja treneris uzraksta, ka šodien jāpaceļ 95 kilogrami, es to izdarīšu. Tomēr, kad esam blakus, viņš redz manu patieso stāvokli un varbūt saprot, ka tajā dienā pietiek vien ar 85 kilogramiem. Mērķi esmu uzlikusi, un uz to iešu, neskatoties uz ceļā esošajiem sprunguļiem. Esmu motivēta, galvenais lai veselība turas. Līdz Tokijai ar treneri noteikti strādājam kopā. Analizējam, kāpēc man un Zigim (Zigismundam Sirmajam) ir tik daudz traumu. Lielākā kļūda ir, ka pārāk bieži esam prom no viņa, trenējoties individuāli. Tagad vairāk būsim Somijā ar treneri."