Tuvojas sezona... kas jauns biatlona pasaulē?

Vīrieši

Atgādināšu, ka pagājušajā sezonā neticamu sasniegumu guva tobrīd tikai 22 gadus vecais norvēģu supertalants Tarjei Bo, kurš līdz pagājušajai sezonai bija aizvadījis vien 12 sacensības, bet tas neliedza viņam aizvadīt fantastisku pirmo pilno sezonu, iegūstot Pasaules kausu savā īpašumā. Bo tika galā ar visu biatlona eliti, titulēto tautieti Emilu Hegli Svensenu ieskaitot. Atsevišķos posmos Bo guva piecas uzvaras. Attiecībā uz jauno sezonu viņš ir „pieticīgs”, sakot, ka šosezon neskums arī par 2. vietu kopvērtējumā. Protams, pēc šādas kārtības satricināšanas daudzi šosezon lūkos gāzt Bo, īpaši jau Svensens – bukmeikeri abu izredzes vērtē vienādi, turpat blakus liekot arī francūzi Martinu Furkadu. Joprojām mierā negrib likties biatlona leģenda Ūle Einārs Bjerndālens (janvārī apritēs 38 gadi), kura kontā ir 93 uzvaras PK posmos, tiesa, pērn kopvērtējumā tikai 10. vieta. Bjerndālens gan visdrīzāk netēmēs uz kopvērtējumu, uzsvaru liekot uz pasaules čempionātu (Rūplodingā), šajā sakarā plānojot izlaist pāris PK posmus.

Starp citu, šoruden Bjerndālenam un Svensenam atkal bija vārdisks konflikts – Ūle apvainojās uz Emila izteikumiem, ka leģenda Bjerndālens diez vai vēl spēs „kļūt par līderi” (Ūle: „Nav patīkami dzirdēt tādus vārdus no komandas biedra, bet tāds ir Emils. Viss izšķirsies ziemā trasē.”). Vēlāk gan Svensens atvainojies Bjerndālenam. Ne tik asā tonī, bet skepsi par Bjerndālena spējām izteicis arī Žejs: „Viņa laiks ir nenovēršami aizgājis. Jaunajā sezonā pasaules čempionātā viņam ir cerības iegūt medaļu stafetē, bet ne individuāli.” Katrā ziņā visi sagaida, ka galvenie Lielā kristāla globusa pretendenti būs Svensens un Bo. Biatlona toņa noteicēju norvēģu sastāvs pirmajiem PK posmiem – Bo, Svensens, Bjerndālens un Larss Bergers. Diemžēl jāiztiek bez Aleksandra Usa, kurš nav atguvies pēc kājas operācijas.

Smagu traumu vasarā guvis arī krievs Ivans Čerezovs, kurš varētu atgriezties pēc Jaunā gada, savukārt Maksims Čudovs muguras problēmu dēļ izlaidīs visu sezonu. Krievijas izlases līdera nasta visdrīzāk būs jānes Jevgeņijam Ustjugovam. Viņš apgalvo, ka jūtas labāk nekā pagājušajā sezonā – ja vēl ne pārdzīvojumi par komandas biedra un laba drauga Čerezova savainojumu... Krievu sportistiem pēc sliktās pagājušās sezonas šosezon jauns treneris – Valērijs Poļhovskis. Vēl nesācis strādāt, saņēmis bargu kritiku no olimpiskā čempiona Aleksandra Tihonova un ilggadējās biatlonistes Svetlanas Išmuratovas (pameta federācijas vadību, jo šis treneris, viņasprāt, pieņemts aizmuguriski) – sak, Poļhovska darba metodes ir apšaubāmas, pie tam viņš tuvu stāvējis Krievijas biatlona dopinga skandālam.

Minētais Martins Furkads pēc 5. vietas 2009./10. gada sezonā pagājušajā sezonā ieņēma jau 3. vietu, un tagad, par saviem mērķiem runājot, saka, ka vajadzētu tikt vēl pāris vietas augstāk... Viņš arī izteicis nožēlu, ka gatavošanās sezonai notiek bez sniega, tiesa, tas pats skar arī visas citas izlases. Neaizmirsīsim arī par M.Furkada brāli Simonu Furkadu, kurš gan mērķos ir pieticīgāks, cerot uz vismaz TOP10 kopvērtējumā. Franču pamatspēks būs brāļi Furkadi, Vensāns Žejs un Aleksis Befs, bet vēl pirmajos posmos palīdzēs Luī Abērs un debitants Florāns Klods. Franču biatlonisti arī nenogurstoši uzsver, ka ļoti gribēs izcelties mājas PK posmā – Ansī (debija).

Vācijas izlases veterānam Mihaelam Graisam (35 gadi), kurš pagājušajā sezonā kopvērtējumā izcīnīja 6. vietu, vasarā pēc savainojuma treniņā tika veikta potītes operācija – viņš startēs jau 1. posmā, taču atzīst, ka augstu mērķu pagaidām nebūs. Drīzāk vāciešu spēcīgākais sportists būs Arnds Paifers, kura kabatā 4. vieta PK kopvērtējumā un pasaules čempiona tituls sprintā.

No citiem sportistiem kā medaļu pretendentiem jāizceļ zviedrs Bjorns Ferijs, austrietis Dominiks Landertingers, itālis Lukašs Hofers. Par ātro slēpotāju Hoferu (bieži nepadodas šaušana) komandas biedrs Kristians de Lorenci sacījis, ka tas ir „vīrs no citas planētas”. Ferijs savukārt pastāstījis, ka, neskatoties uz jaunajām rūpēm sakarā ar dēla piedzimšanu vasarā, pirms gaidāmās sezonas trenējies vairāk nekā citus gadus un īpašu vērību pievērsis šaušanai. Līdzīgus vārdus teicis Landertingers („Trenējos tā, kā nekad vēl.”). Austriešu komandā bīstami varētu būt arī Simons Eders un 35 gadus vecais Kristofs Zumans, kuram tā būs pēdējā sezona karjerā. Zumans allaž izcēlies ar jociņu mētāšanu. Tā, piemēram, par 2018. gada Ziemas olimpiskajām spēlēm Phjončhanā viņš sacījis: „Paldies Dievam, 2018. gadā vairs nepiedalīšos sacensībās. Ziemas olimpiskās spēles Dienvidkorejā ir tas pats, kas Vasaras spēles Grenlandē. 2009. gada pasaules čempionātā Pjončhanā mūs vispirms salika kopā istabās ar rumāņiem, savukārt tribīnēs bija nulle skatītāju...”

Latvijas izlasi pēc Ilmāra Briča karjeras beigām cienīgi var pārstāvēt tikai Edgars Piksons un Andrejs Rastorgujevs, kaut arī Latvijai ir četru vietu kvota.

Sievietes

Līdzīgi kā vīriešu konkurencē, arī dāmu PK kopvērtējumā pagājušajā sezonā bija ļoti negaidīta uzvarētāja – somiete Kaisa Makarainena, kura gan atšķirībā no Bo nav jauns vārds biatlonā. Viņai ir 28 gadi, taču pa īstam atvērās tieši pēdējā gada laikā – pa sezonu Makarainena savāca tikai trīs uzvaras (pirms tam tādu vispār nebija), taču bija ļoti stabila visas sezonas garumā, kas deva neticamu sasniegumu, proti, Lielo kristāla globusu. Var teikt, ka pagājušajā sezonā bija lielais sešinieks – Makarainena, Henkele, Ekholma, Bergere, Noinere un Domračeva.

Kaisa Makarainena pirms šīs sezonas izbaudīja lielāku labvēlību no Somijas Biatlona federācijas (kā nu ne, ja viņa kļuva par pirmo somieti biatlonā, kas uzvar PK kopvērtējumā), kas ļāva biežāk doties uz treniņnometnēm. Papildus viņa jūlijā arī trenējās ar norvēģietēm. Aktīvā Makarainena paralēli treniņiem starpsezonā paspējusi arī piedalīties vasaras biatlona un distanču slēpošanas sacensībās, somu tradicionālā vieglatlētikas skrējienā, nofilmēties enerģijas dzēriena reklāmā, kā arī... modes skatē (dalībnieces, nevis skatītājas lomā).

Daudzi par spēcīgāko biatlonisti joprojām uzskata vācieti Magdalēnu Noineri (ieguva Lielo kristāla globusu 2009./10. gada sezonā), kura pagājušajā sezonā samierinājās ar pieticīgo 5. vietu, taču lielākoties tāpēc, ka izlaida piecas no 26 sacensībām (kopvērtējuma uzvarētājai Makarainenai viņa zaudēja 53 punktus, bet vairāk punktu (54) var nopelnīt par 2. vietu vienās sacensībās...). Arī pati Noinere ir pārliecināta par saviem spēkiem un nesen paziņoja, ka savās mājās Rūpoldingā, kur notiks 2012. gada pasaules čempionāts, grib izcīnīt... sešas medaļas, kas ir maksimāli iespējamais (četras individuālās sacensības un divas stafetes). Šādas ambīcijas Noinere pamato ar to, ka iepriekšējā PČ Hantimansijskā viņa tika pie piecām medaļām, un tagad esot jāsper solis uz priekšu. Varbūt viņa grib steigā savākt visus titulus, jo drīzumā plāno kļūt par mammu? Uz šādām domām vedina viņas pašas vārdi: „Man drīz būs 25 gadi, laiks domāt par bērniem. Īpaši tagad, kad redzu Kati Vilhelmu ar lielu vēderu.” Lai nu kā, pagaidām Noinere ir biatlonā, un, redzot, cik pārliecinoša viņa bija šovasar vasaras biatlonā, nav šaubu, ka arī sniega apstākļos viņa būs liels spēks.

Runājot par citām Vācijas sportistēm, talantīgā Miriama Gesnere jūlijā pārcieta operāciju un tikai pirms mēneša sāka pilnvērtīgus treniņus, tāpēc Noinerei Vācijas biatlona lielvalsts tēla spodrināšanā visdrīzāk palīdzēs Andrea Henkele. Viņa sūdzējusies par absolūtu sniega trūkumu, taču apgalvo, ka pie fiziskās formas strādāts citādos veidos, piemēram, kāpjot klintīs. Arī Henkelei vasarā bija savainojums, tomēr viņa uzskata, ka trenējusies pietiekami daudz, un nekas nevar būt par attaisnojumu sliktai sezonai.

27 gadus vecā zviedriete Helēna Ekholma negaidīti paziņojusi, ka šī varētu būt viņas pēdējā sezona. Īpaši tas varētu notikt, ja jaunā sezona nebūs veiksmīga. Ekholma atzīst, ka gatavošanās jaunajai sezonai ir mierīga, pat tāda atslābināta, jo jaunais treneris Marko Lāksonens nav tik stingrs, bargs, holērisks kā Volfgangs Pihlers, kurš šokējoši pārgājis uz Krievijas izlasi. Sportiste pat Pihlera aiziešanu nosaukusi par nodevību, jo treneris lauzis spēkā esošu līgumu, lai skrietu pēc lielākas naudas Krievijā... Tāpat pesimistiska Ekholma izklausās, runājot par veterānes Annas Karinas Zidekas sporta pamešanu – viņas prombūtnē Helēna izjūt tukšumu, bez tam nav vairs lieliskas sparingpartneres izlasē. Septembra beigās Ekholma piedalījās 10 kilometru skrējienā un uzrādīja atzīstamu rezultātu (39:47), ja ņem vērā, ka trase bijusi ļoti sarežģīta (kalnaina, ar asiem pagriezieniem) un ka viņa speciāli skrējienam nav trenējusies.

PK kopvērtējuma 4. vietā pagājušajā sezonā palika Tūra Bergere, kura sezonas vidū uzstādīja fantastisku sēriju – sešās sacensībās sezonas vidū piecas uzvaras un viena 2. vieta. Viņa būs liels spēks, viena no retajām, kura ātruma ziņā varēs cīnīties ar Noineri. Bergere arī plāno izmēģināt spēkus distanču slēpošanā. Starp citu, viņa arī apliecinājusi, ka biatlonā nav naudas dēļ: „Man galvenais gūt baudu no sporta. Ja uztrauktos par naudu, atrastu sev citu darbu. Saņemu pieredzi, nevis algu.” Vasarā norvēģu telekanāls apkopoja datus par biatlonistu nopelnīto savā sporta veidā, un izrādījās, ka tās ir kapeikas uz profesionālā sporta fona – labākie, Svensens un Bo, nopelnīja 75-90 tūkstošus eiro gadā, bet Bergere 40 tūkstošus eiro. Tāpat Bergere atklājusi kādu citu būtisku niansi – viņasprāt, starpsezonā nav bijis lielas jēgas daudz trenēties kalnos, jo šosezon posmi lielākoties notiks līdzenās vietās.

Darja Domračeva pirmo reizi pie trenēšanās sniegā tika vien 7. oktobrī. Starp citu, Baltkrievijas izlase septembrī saņēma PČ bronzas medaļas par stafeti, kurā sākotnēji komanda ieņēma 4. vietu, bet pacēlās uz pjedestāla pēc Ukrainas diskvalifikācijas (Oksanai Hvostenko dopings). Domračeva: „Tagad, saņemot medaļu, emocijas vairs nav tās. Taču uzskatu, ka mēs to tiešām bijām pelnījušas. Žēl, ka šo prieku neizdevās gūt toreiz uzreiz pēc sacensībām.” Domračeva ir slavena ar savu aizmāršību. Visi jau noteikti zina par viņas misēkli Oberhofā pirms pāris sezonām, līderes godā trāpot visos mērķos no stāvus pozīcijas, kaut vajadzēja šaut guļus (sekoja izstāšanās). Pēc gada tai pašā Oberhofā tai pašā masu startā viņa līderes pozīcijās pamanījās šaut pa blakus mērķiem, bet šovasar Domračeva līdzīgā veidā izcēlusies jau trešo reizi - vasaras biatlonā vienkārši aizmirsa, ka jāsašauj visi mērķi, pāris metrus bija devusies uz priekšu, kad beidzot atjēdzās un atgriezās. Runājot nopietnāk par sportisko pusi, Domračeva norāda, ka pagājušajā sezonā bija pāris problēmas, kas tagad, cerams, vairs nebūs aktuālas – ar izlasi kopā slimības dēļ visu laiku nebija treneris Klauss Zīberts (tagad veselība kārtībā), kā arī nebija parocīga šautene (tagad ir jauna).

Fiasko pagājušajā sezonā piedzīvoja Krievijas izlase – kopvērtējuma TOP15 iekļuva vienīgi Olga Zaiceva (un arī viņai tikai 12. vieta), kas rezultējās revolūcijā treneru korpusā. Tagad izlasi vada Pihlers - treneris, kurš gadiem veltījis iznīcinošus citātus Krievijas virzienā (īpaši bieži skarot dopinga tēmu). Tagad Pihlers saka: "Nekad neesmu bijis Krievijas ienaidnieks, bet pret dopingu gan cīnos. Krievijā šo preteklību lietošana vienubrīd bija kļuvusi par normu. Paši atceraties, kādu rezonansi izraisīja Ahatovas, Jurjevas un Jarošenko dopinga gadījums." Daudzi pazīstami Krievijas biatlona cilvēki kritiski vērtējuši Pihlera paņemšanu, bet tā nu tas ir noticis. Pihlers atzīst, ka Krievijai nav tādu absolūto talantu kā Noinere, tāpat viņam žēl, ka spēcīgā Kuzmina pārstāv Slovākiju, taču viņš ir pārliecināts, ka spēs paveikt vadības doto uzdevumu - sagatavot krievu sportistes tādā līmenī, lai viņas varētu gūt medaļas 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs. Pašas krievu biatlonistes savukārt klusībā nosaka: "Dod Dievs, lai Pihlers spētu mūs atgriezt agrākajā līmenī..."

Protams, sezonas kontekstā paturēsim prātā arī tādas biatlonistes kā Teju Gregorinu, Mariju Dorēnu, Anastasiju Kuzminu, Vaļu Semerenko, Mariju Lauru Brunē un citas.

Latvijas sieviešu biatlons līdz ar Madaras Līdumas izstāšanos no sacensību aprites pagaidām nopietnā līmenī ir izbeidzies...

Pagājušās sezonas visu disciplīnu kopvērtējumi atrodami šeit

P.S. Pasaules kausa izcīņas posms tradicionāli notiks Esterzundā (Zviedrijā), un pirmā disciplīna, 20 kilometru individuālā distance, tiks aizvadīta 30. novembrī.