Platačs: "Vēlējos uzspēlēt pret tik augstas klases komandu kā Milāna"

Latvijas izlases kandidāts Kristaps Platačs šosezon piestājis Pērnavā, kas kopš Avo Kēla iecelšanas par Latvijas izlases galveno treneri kļuvusi par mazu latviešu saliņu Igaunijā. Pašreiz gan tajā spēlē vien Kristaps, un fizioterapeita lomu pilda izlases vīrs Toms Zvonkovs. Platača pārstāvētā Pērnavas komanda “Parnu VK” šosezon divos turnīros jau finišējusi. Abos gribējās izdarīt vairāk, bet vēl atliek cīņa divos.

Aizvadītās nedēļas nogalē aizraujošā piecu setu cīņā “Credit24” Meistarlīgā volejbolā Kristapa pārstāvētā Pērnavas komanda “Parnu VK” savā laukumā ar 3-2 (25:20, 25:27, 23:25, 25:14, 15:13) pieveica šī brīža labāko Latvijas vienību līgā valsts čempioni SK “Jēkabpils Lūši”. Platačs bija ierasti rezultatīvs – 17 punkti, no kuriem viens gūts blokā. Vairāk komandā guva vien Igaunijas izlases vīrs Tāvets Lepiks. Otrā nedēļas spēlē – triju setu uzvarā pret OC “Limbaži”/MSĢ Kristapam veicās vēl labāk – 20 punkti, no kuriem trīs tika sakrāti ar servi un viens – blokā.

Pēc mača ar Jēkabpils komandu Platačs sarunā ar LVF pastāstīja par sezonas iespaidiem Igaunijas kūrorta pilsētā.

- Kā esi iejuties jaunajā komandā? Statistika liecina, ka laukumā tiec un punktus gūsti.
- Tagad beidzot esmu saspēlējies ar cēlāju un jūtos pārliecināts par savām spējām. Liekas, ka esmu progresējis visās prasmēs, bet, protams, ir vēl daudz, kur augt.

- Pērnavas klubs noteikti bija cerējis uz labākiem rezultātiem sezonas pirmajā pusē?
- Kopumā vairāki spēlētāji sezonas sākumā mocījās ar dažādām mikrotraumām un saslimšanām. Arī es cīnījos ar ceļa problēmām, bet kopā ar fizioterapeitu Tomu Zvonkovu esam celi izārstējuši. Šobrīd gan esmu nedaudz apaukstējies, taču var teikt, ka laikam pirmoreiz sezonas laikā varam spēles aizvadīt pamatsastāvā.

- Pēdējā laikā esat sākuši strauji krāt punktus Baltijas līgas turnīra tabulā. Vai tas saistīts arī ar to, ka vairs nav jākoncentrējas vairāku mērķu sasniegšanai, jo dalību Eiropas Volejbols konfederācijas Izaicinājuma kausā esat beiguši?
- Drusciņ tas atvieglo grafiku, ka nebūs vēl divas spēles Eiropas kausos un ilgi pārbraucieni. Tomēr gribējās uzspēlēt pret tik augstas klases komandu kā Milānas “Allianz Powervolley” (šobrīd Milānas komanda ar 11 uzvarām 15 spēlēs Itālijas A1 sērijā ieņem piekto vietu. - LVF). Varbūt izstāšanās nāks par labu mūsu sekmēm Baltijas līgā un Igaunijas čempionātā.

- Līdz tā sauktajam zelta setam jūs Eiropas kausā nokļuvāt. Cik tālu bija līdz uzvarai?
- Pirmajā spēlē ar Horvātijas klubu Kaštelas “Mladost Ribola” savā laukumā nospēlējām pārliecinoši un varbūt pirms brauciena uz Horvātiju cerējām, ka arī tur būs tikpat viegla spēle. Viņi maču aizvadīja krietni labāk, bet mēs neparādījām savu labāko sniegumu, lai uzvarētu divus setus. Nebija tā cīņasspara. Bija iespēja vinnēt arī “zelta setu”, bet es un Tāvets Lepiks nokļūdījāmies, un nācās zaudēt.

Tālāk par ceturtdaļfinālu lielā mērā savainojumu dēļ komandai neizdevās tikt arī Igaunijas kausa izcīņā. Tajā divās trīs setu spēlēs nācās piekāpties “Credit24” meistarlīgas čempionei “Bigbank Tartu”. Tomēr vēl atlikusi “cāļu skaitīšana” Baltijas valsts mērogā un Igaunijas čempionātā. Un Kristaps cer, ka vasarā priekšā ir mači Eiropas Sudraba līgā Latvijas valstsvienības sastāvā.

Ne Latvijas izlases, ne Pērnavas kluba varēja arī nebūt, jo 2018. gada vasarā Platačs jau bija metis volejbolu pie malas. Pavasarī 18 gadus veco volejbolistu uz Latvijas izlases treniņiem nākotnes vārdā pirms debijas Eiropas Sudraba līgā uzaicināja jaunieceltais izlases vadītājs Avo Kēls. Pēc triju dienu treniņiem Kristaps guva savainojumu. Verdikts – savainojums pietiekami smags, lai vasarā spēlēt vairs nevarētu.

Volejbolists iestājās Latvijas Universitātē un sāka studēt, bet pirms gadu mijas saprata, ka volejbola laukums velk atpakaļ. Un otro dzīvību volejbolā jaunietim piešķīla Murjāņu treneris Lauris Iecelnieks, kurš ataicināja viņu uz Murjāņu Sporta ģimnāzijas otro komandu. Iepriekšējā sezonā Kristaps jau bija spēlējis Iecelnieka vadītajā pirmajā komandā Baltijas līgā plecu pie pleca ar tagad Itālijā sezonu aizvadošo Atvaru Ozoliņu, Edgaru Šimanski un Kristapu Šmitu. 2018./2019. gada atgriešanās sezona gan pagāja Latvijas pēc spēka trešās Nacionālās volejbola līgas 2 komandas MSĢ/Jaunsardze rindās.

2019. gada pavasarī pirms Latvijas valstsvienības debijas jau Eiropas Zelta līgā izlasei veselības dēļ atteica Kēla pirmā izvēle “diagonāles” postenī Hermans Egleskalns, savainots bija Edvarts Buivids, un valstsvienība bija palikusi ar vienu diagonālo spēlētāju Reini Pekmanu.

Kēls atcerējās par pirms gada trīs dienas valstsvienības treniņos redzēto Plataču, kurš bija viņam iekritis acīs, un uzaicināja arī šoreiz. Kā Pekmana rezervistu, jo ar vienu spēlētāju šajā diagonālā spēlētāja postenī, kas parasti ir komandas galvenais punktu guvējs, ir par maz.

Ugunskristības Kristapam bija jau pirmā mača trešajā setā pret Turciju izbraukumā. Arī Reini skāra veselības problēmas, un otro spēli savā laukumā pret Slovākiju jau uzsāka Platačs.

Sešas Eiropas līgas spēles viņš aizvadīja pietiekami labi, lai “Pelnrušķīti” no Latvijas trešās līgas Kēls paaugstinātu līdz vienai no spēcīgākajām komandām Igaunijā – paša trenētajai “Parnu VK”.

Arī šeit spēlētājs tika ņemts kā pirmās “diagonāles” brita Roberta Pūla aizvietotājs. Tomēr, nosēdējis malā pirmo “Credit24” Meistarlīgas maču pret Iecelnieka vadīto OC “Limbaži”/MSĢ, otrajā pret SK “Jēkabpils Lūši” Kristaps nāca laukumā, mačā sakrāja 19 punktus un... laukumā palika arī nākamajās spēlēs.

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Volejbola federācija