LAURA IKAUNIECE-ADMIDIŅA - PASAULĒ TREŠĀ LABĀKĀ SEPTIŅCĪŅNIECE

Svētdien Pekinā turpinājās pasaules čempionāts. Svētdien cerību pilno cīņu par iespējami augstāku vietu šajā čempionātā turpināja arī Laura Ikauniece-Admidiņa. Pēc izcili veikta barjerskrējiena, atzīstami noskrieto 200 m distanci, bet ne tik veiksmīgu startu augstlēkšanā un lodes grūšanā, Laura ar 3726 p. bija 13.vietā, par 42 p. atpaliekot no sava Latvijas rekorda grafika.

Zinot Lauras spējas tieši otrās sacensību dienas disciplīnās atgūt zaudēto un kāpt augšup pa kopvērtējuma tabulas rindiņām, cerējām arī sagaidīt patīkamus pārsteigumus, varbūt pat lielu veiksmi.

To visu Laura apstiprināja ar teicamu startu tāllēkšanā. Visi trīs lēcieni bija tāli – 6,23 m, 6,32 m un vēlreiz 6,23 m. Jauns personīgais rekords un kopvērtējuma summai pieplusoti 949 p.. Tagad tā bija 4675 p. Atpalicība no rekorda grafika vairs tikai 27 p. Vistālāko lēcienu – 6,61 m – veica K.Rāta (Vācija). Negaidīta un sāpīga bija britu cerības un favorītes K.Džonsones-Tompsones neveiksme – trīs neieskaitīti lēcieni, pie tam pēdējais ar mikroskopisku pārkāpumu bija ievērojami tālāks par 6,5 metriem.

Arī šķēpa mešanā Laura it kā pārspēja pati sevi. Kopš 2012.g. viņa nebija metusi šķēpu tālāk par 53 metriem (53,73 m). Šeit Pekinā – pat divkārt. 51,01 m ,53,67 m un 53,13 m. Lauru šķēpa mešanas sektorā apsteidza vien grieķiete S.Jefantidi – 56,19 m. Lauras punktu pūrs palielinājās par vēl 931 p. un kopsummā tas bija 5606 p. jeb par 44 p. vairāk nekā Eiropas kausos Polijā.

Pirms pēdējās izšķirošās disciplīnas – 800 m – skrējiena pārliecinoša līdere bija britu daudzcīņniece Džesika Enisa-Hilla – 5706 p. Tikai nedaudz priekšā Laurai bija Nadīne Broersena (Nīderlande) – 5620 p. un Braijena Teisena-Ītona (Kanāda) – 5612 p.

Lai sasniegtu jaunu Latvijas rekordu, Laurai bija jāveic 800 m distance ātrāk par 2:18. Lai apsteigtu vismaz kādu no līderu trijotnes, bija jāpieveic sāncense ar vismaz sekundes atstarpi.

Laura Ikauniece-Admidiņa patiesu prieku un gandarījumu izjuta finišējusi 800 m skrējienā pēc divām minūtēm 13,79 sek. Lai gan kanādiete finišēja pirms Lauras (2:11,52), toties Nadīne Broersena gan tika apsteigta (2:16,58). Bija skaidrs, ka Laura izcīnijusi XV pasaules čempionāta bronzas medaļu ar lielisku jaunu Latvijas rekordu – 6516 p.!

Par pasaules čempioni tika kronēta un rīt zelta medaļu saņems britu septiņcīņniece Džesika Enisa-Hilla – 6669 p. Sudraba godalga Braijenai Teisenai-Ītonei no Kanādas – 6554 p. Bronza – Laurai Ikauniecei-Admidiņai.
N.Broersena no Lauras atpalika par 25 p. un palika ceturtā.

L.Ikaunieces-Admidiņas bronzas medaļa ir tikai trešā Latvijas vieglatlētu godalga aizvadīto 15 čempionātu (kopš 1983.g.) laikā. 1983.g. Helsinkos trešais bija Dainis Kūla šķēpa mešanā, 2011.g. Tegu – Ineta Radeviča tāllēkšanā. Patiesības labad gan jāpiemin, ka pasaules čempionātu bronzas medaļa ir arī Jeļenai Prokopčukai. Tiesa, to viņa izcīnija 2002.g. Briselē pusmaratonā, bet zinām, ka čempionāti pusmaratonā notiek atsevišķi.

Lauras rezultāts 6516 p. ir par deviņiem punktiem labāks nekā Aigas Grabustes 2011.g. sasniegtais rezultāts 6507 p., kas par Latvijas rekordu netika atzīts neatļauta ceļavēja dēļ.

2015.g. pasaules labāko rangā Laura pakāpusies par vietu augstāk un tagad ir piektā.

Svētdien jauno pasaules čempionu vārdus noskaidroja vēl četrās disciplīnās. 20 km soļojumu visātrāk veica Migels Angels Lopess (Spānija) – 1.19:41. Veseri vistālāk aizmeta Pāvels Fajdeks (Polija) – 80,88 m, bet lodi vistālāk aizgrūda Džoe Kovāčs (ASV) – 21,93 m. Vakara kulminācija bija 100 m finālskrējiens- Jūseins Bolts izcīnija uzvaru (9,79 sek.), par sekundes simtadaļu apsteidzot sezonas līderi Džastinu Getlinu (ASV).

Šonakt - sešos pēc mūsu laika trešajā 400 m priekšskrējienā startē Gunta Latiševa-Čudare, bet pēcpusdienā – pusčetros otrajā kvalifikācijas sacensību plūsmā šķēpu metīs Rolands Štrobinders.

Andris Staģis