Eiropas komandu čempionāts skaitļos un faktos

Komandu čempionātā tas notiek pirmo reizi, bet pirms tam – Eiropas kausos abas (vīriešu un sieviešu) komandas uz pirmās līgas sacensībām Malmē pēdējo reizi devās 1998.gadā. Sieviešu komanda pirmajā līgā startēja arī 2006.g. Prāgā.

Oficiālais komandu vērtējums pēc 40 disciplīnām:

1.Šveice – 210 p. ( sešas individuālas uzvaras)
2. LATVIJA – 206,5 p. ( 5 uzvaras*)
3.Bulgārija – 191 p. (8 uzvaras)
4.Serbija – 186 p. (8 uzvaras)
5.Dānija – 173 p. (5 uzvaras*)
6.Horvātija – 168 p. (3 uzvaras)
7.Slovākija – 157,5 p. (4 uzvaras)
8.Austrija – 144 p. (3 uzvaras)
Piezīme: Mareks Ārents un dāņu kārtslēcējs dalīja pirmo/otro vietu.

2015.g. pirmajā līgā startēs Šveice un Latvija, bet uz trešo līgu jāpāriet Slovākijai un Austrijai.
Latvijas vieglatlētu lieliskā panākuma iemesli:
1) veiksmīgs starts pašu mājās
2) visu laiku maksimāli spēcīgākā komanda
3) ikviena Latvijas izlases vieglatlēta pašaizliedzīga un godprātīga savas valsts un komandas goda aizstāvēšana
4) neviens no 39 Latvijas izlases vieglatlētiem neizstājās un nepalika bez rezultāta.

Latvijas vieglatlētu ieņemtās vietas un rezultāti otrās sacensību dienas disciplīnās

1.vietas Dmitrijs Jurkevičs – 3000 m – 8:18,71 -8 p.
Rolands Štrobinders – šķēpa mešanā – 78,32 m -8 p.
Mareks Ārents – kārtslēkšanā – 5,30 m – 7,5 p.
2.vietas Agata Strausa – 1500 m – 4:31,84 – 7 p.
Jeļena Prokopčuka – 5000 m – 15:53,77 = 7 p. (SLR)
Aiga Grabuste – tāllēkšanā – 6,56w m – 7 p.
3.vietas Gunta Latiševa-Čudare – 200 m – 23,94w – 6 p.
Laura Ikauniece – 100 m/b – 13,57 – 6 p. (SLR)
3,/4.vieta Madara Onužāne – augstlēkšanā – 1,80 m -5,5 p.
4.vietas Jānis Mezītis – 200 m – 21,40w – 5 p.
Pāvels Kovaļovs – trīssoļlēkšanā – 15,63w m – 5 p.
Latvijas dāmu izlase 4x400 m stafetē – 3:44,92 – 5 p. (SLR)
5.vietas Renārs Stepiņš – 800 m – 1:52,37 – 4 p.
Kristaps Sietiņš – 110 m/b – 14,49 – 4 p.
Alberts Blajs – 3000 m/šķ. – 9:07,38 – 4 p.
Karina Orlova – vesera mešanā – 52,13 m – 4 p.
6.vietas Latvijas vīru izlase 4x400 m stafetē – 3:13,00 -3 p.(SLR)
Linda Ozola – lodes grūšanā – 13,86 m – 3 p.
7.vieta Oskars Vaisjūns – diska mešanā – 46,96 m – 2 p.

Abu sacensību dienu laikā Latvijas komandas vieglatlēti guvuši piecas uzvaras; otrajā vietā bijuši septiņkārt,trešajā- seškārt,dalītajā trešajā un ceturtajā vietā – vienu reizi,ceturtajā vietā – astoņkārt; piektajā vietā - četrkārt, sestajā vietā - pieckārt, bet zemāk par sesto vietu – tikai četrkārt

Otrajā sacensību dienā tika labots arī viens „Daugavas” stadiona rekords – Martina Hrašnova no Slovākijas veseri aizmeta 71,30 m.

Otrajā sacensību dienā vēl astoņi Latvijas vieglatlētu rezultāti pēc IAAF punktu tabulām vērtējami virs 1000 punktiem. Līdz ar to piecu Latvijas „vērtīgāko” vieglatlētu rangs ir šāds:
1149 p. Elvijs Misāns – tāllēkšanā – 8,05 m
1107 p. Māris Urtāns –lodes grūšanā – 19,76 m
1091 p. Aiga Grabuste – tāllēkšanā – 6,48 m ( 6,56 m ar vēju netiek vērtēts)
1078 p. Jānis Baltušs – 400 m/b – 51,07
1075 p. Mareks Ārentas –kārtslēkšanā – 5,30 m

Sprinteri ( 100-400 m un abas stafetes) 10 disciplīnās izcīnījuši 48 p.; vidējo un garo distanču skrējēi ( arī 10 disciplīnās) – 55 p.; barjerskrējēji četrās disciplīnās – 17 p.; lēcēji astoņās disciplīnās – 45,5 p.un metēji ( arī astoņās disciplīnās) – 41 p.
Līdz ar to disciplīnu grupu rangs uz katru disciplīnu:
1.v. lēcēji – 5,7 p. katrā disciplīnā
2.v. vidējo un garo distanču skrējēji – 5,5 p.;
3.v.metēji – 5,1 p.
4.v.sprinteri – 4,8 p.
5.v. barjerskrējēji – 4,25 p.

Tā kā Superlīgas sacensībās Braunšveigā pēdējas trīs komandas bija Nīderlande,Čehija un Turcija, bet I līgā pārāki bija Baltkrievijas, Norvēģijas un Somijas vieglatlēti, savukārt uz II līgu pāries Slovēnijas un Ungārijas vieglatlēti, tad 2015.gadā mūsu pretinieki I līgā būs 11 valstu nacionālo izlašu komandas:
Nīderlande,Čehija, Turcija, Rumānija,Grieķija, Igaunija (šogad 6.vietā), Īrija, Portugāle, Beļģija, Lietuva (šogad 10.vietā) un Šveice.

Papildinājums

Latvijas vieglatlētu panākumu – tiesības nākamgad startēt pirmajā līgā kaldināja 39 nacionālās izlases vieglatlēti. Nenoniecinot neviena ieguldījumu komandas panākumā, tomēr jāizceļ tas sportistu ducis, kura rezultātu vērtējums punktos bija visiespaidīgākais – tie vieglatlēti, kuri guva uzvaras vai otrās vietas, bet jo īpaši vairākās disciplīnās startējošie. Lūk, šo 12 vislabāko vieglatlētu rangs:
Gunta Latiševa-Čudare – 15,25 p. ( 200 m;400 m un 4x400 m)
Dmitrijs Jurkevičs – 15 p. ( 1500 m un 3000 m)
Jānis Mezītis – 13,75 p. ( 100 m;200 m un 4x100m)
Agata Strausa – 12 p. (800 m un 1500 m)
Elvijs Misāns – 9,75 p. ( tāllēkšana un 4x100 m)
Laura Ikauniece – 9 p.(100 m un 100 m/b)
Jeļena Prokopčuka – 8 p.(5000m)
Rolands Štrobinders – 8 p.(šķēpa mešama)
Mareks Ārents – 7,5 p. ( kārtslēkšana)
Aiga Grabuste – 7 p. ( tāllēkšana)
Poļina Jeļizarova -7 p. ( 3000 m/šķ.)
Madara Palameika – 7 p. ( šķēpa mešana)

Pirmās līgas komandu sacensībās Tallinā startēja arī abas Baltijas valstis – Lietuva un Igaunija.
Startējošo 12 valstu rangs: 1. Baltkrievija – 302,5 p. un 2. Norvēģija – 300 p. (abas izlases 2015.g.startēs superlīgā); 3. Somija – 290,5 p.; 4.Rumānija – 281,5 p.; 5. Grieķija – 276,5 p.; 6. Igaunija – 275,5 p.; 7. „irija – 253,5 p.; 8.Portugāle – 251,5 p.; 9. Beļģija – 251 p.; 10.Lietuva – 227 p., kā arī 11.v. Slovēnija -209,5 p. un Ungārija – 191 p. (abas pāriet uz otro līgu). Nākamgad visas trīs Baltijas valstu komandas startēs vienuviet.
Lietuvas komanda sacensībās Tallinā izcīnija pat četras uzvaras (200 m un diska mešanā sievietēm, kā arī 3000 m šķēršļu skrējienā un diska mešanā vīriešiem), bet relatīvi zemo - 10.vietu „nodrošināja” divi izstājušies dalībnieki un vēl 12 (!!!) pēdējās un priekšpēdējās vietas.

Savukārt, Igauņi svinēja tikai divas uzvaras – 5000 m skrējienā vīriem un augstlēkšanā sievietēm, toties bija četras otrās un astoņas trešās vietas, kā arī rezultāti visās 40 disciplīnās.
18. un 19.jūlijā Valmierā notiks tradicionālās „Prezidenta balvu izcīņas” sacensības – arī visu triju Baltijas valstu vieglatlētu mačs. Tāpēc būtu interesanti salīdzināt visu triju izlašu labāko vieglatlētu neklātienes rezultātus sacensībās Rīgā un Tallinā. Igaunijas vieglatlēti labākos rezultātus sasniedza 19 disciplīnās, bet Lietuvas – 11 disciplīnās. Latvijas vieglatlēti „uz papīra” veiksmīgāki bija 10 disciplīnās: E.Misāns tāllēkšanā (8,05 m); Dmitrijs Jurkevičs 1500 m (3:46,65), Madara Palameika (59,94 m) un Rolands Štrobinders (78,32 m) šķēpa mešanā, Māris Urtāns lodes grūšanā (19,76 m), Igors Sokolovs vesera mešanā (66,90 m), Vladislavs Prosmickis 400 m (48,47), Jeļena Prokopčuka 5000 m (15:53,77), Aiga Grabuste tēllēkšanā (6,56w m) un Mareks Ārents kārtslēkšanā ( 5,30 m). Var tikai piebilst,ka sacensībās Tallinā sprinteriem un lēcējiem palīdzēja ievērojami spēcīgāks ceļavējš (līdz par 4,5 m/sek.).

Andris Staģis