XXXII Eiropas čempionāts telpās Gēteborgā

XXXII Eiropas čempionāts telpās Gēteborgā
Trīs dienas (no 1.līdz 3.martam Gēteborgā (Zviedrija) „Scandinavium” hallē jau 32.reizi notiks Eiropas čempionāts telpās. Gēteborgā zviedri - Eiropas čempionāta saimnieki ir jau trešo reizi.
Abas iepriekšējās reizes arī latviešu vieglatlēti tur guvuši teicamus panākumus. 1974.gadā bronzas medaļu kārtslēkšanā izcīnija Jānis Lauris (5,30 m), bet piektais 60 m sprintā bija Juris Silovs (6.68).Pēc desmit gadiem – 1984.gadā Jānis Bojārs ar rezultātu 20,84 m otro reizi kļuva par Eiropas čempionu.

21. februārī LVS Valde lēma, ka uz 32. Eiropas čempionātu dosies 10 Latvijas vieglatlēti:
Poļina Jeļizarova 1500 m (2013.g. labākais rezultāts 4:17,07) un 3000 m (8:56,06);
Laura Ikauniece pieccīņā (4296 p.);
Lauma Grīva tāllēkšanā (6,41 m);
Santa Matule trīssoļēkšanā(13,19 m)
Mareks Ārents kārtslēkšanā (5,55 m);
Elvijs Misāns tāllēkšanā (7,72 m);
Jānis Vanags augstlēkšanā (2,20 m);
Staņislavs Olijars 60 m/b (7,98),
Jānis Baltušs 400 m (47,97)
Renārs Stepiņš 800 m (1:51,37).

Latvijas 10 vieglatlētu lielā delegācija būs visplašākā Eiropas čempionātu vēsturē (kopš 1992.g.).
Līdz šim četrkārt (1992.g.,1996.g.,1998.g. un 2007.g.) Latviju pārstāvējuši pa astoņiem vieglatlētiem.

Tikai trīs mūsu vieglatlēti līdz šim piedalījušies Eiropas čempionātos telpās. Staņislavam Olijaram starts Gēteborgā būs jau sestais viņa sportiskās karjeras laikā. 2000.g.Ģentē S.Olijars kļuva par čempionu 60 m barjerskrējienā – 7,50 sek..2002.g. Vīnē – bronzas medaļa – 7,51 sek.;2005.g. Madridē – starts finālskrējienā; 2007.g. Birmingemā 10.v. pusfinālā – 7,76 sek. un 1998.g. Valensijā 14.v.pusfinālā 07,74 sek.

Iepriekšējā čempionātā Parīzē 2011.g. Elvijs Misāns bija 10.v. tāllēkšanā – 7,86 m un Lauma Grīva – 11.v. arī tāllēkšanā – 6,53 m.

Nedēļu pirms čempionāta vairāki Latvijas vieglatlēti ir samērā augstās vietās Eiropas labāko sarakstos:
3000 m skrējienā P.Jeļizarova ar savu visjaunāko personīgo rekordu (8:56,06) ir 12.vietā, bet 1500 m (4:17,07) – 40.v.
Laura Ikauniece piecīņā (4296 p.) ir 17.v.,
Mareks Ārents kārtslēkšanā (5,55 m) – 24.v.,
Lauma Grīva tāllēkšanā (6,41 m) – 27.v.
Pārējo mūsu vieglatlētu vietas Eiropas rangu tabulā ir no 40.. līdz 100.
Precīzāk mūsu sāncenši būs zināmi tikai pēc tam, kad organizātori publicēs startu sarakstus. Vēl precīzāk – pēc tam, kad sacensības būs aizvadītas un zināsim katra mūsu vieglatlēta rezultātu un ieņemto vietu.

Zināma arī sacensību programma pa laikiem.
Poļina Jeļizarova 1500 m priekšskrējienu skries 1.martā pl.19.05, bet finālskrējiens - 2.martā p.18.05. Savukārt, priekšskrējiens 3000 m -2.martā pl.12.26, bet fināls – 3.martā pl.12.10.
Laura Ikauniece 1.martā visā dienas garumā (no pl.10.00 līdz pl.19.30) startēs pieccīņā.
Marekam Ārentam kvalifikācija kārtslēkšanā 2.martā pl.11.30, bet fināls – 3.martā pl.16.30.
Tāllēcējiem Laumai Grīvai attiecīgi 1.martā pl.10.05 un 2.martā pl.16.00 , bet
Elvijam Misānam – 2.martā pl.11.30 un 3.martā pl.17.00.
Jānis Vanags augstlēkšanas sektorā dosies 1.martā pl.17.45 un ja paveiksies – arī 2.martā pl.16.15.
Staņislavam Olijaram, cerams 60m barjerskrējiens būs jāveic trīskārt – 1.martā pl.10.30; pl.18.05 (pusfināli) un pl.19.45 ( fināls).
Jānis Baltušs 400 m skries 1.martā pl.12.00 un iespējams arī 2.martā pl.17.45 vai pat 3.martā pl.12.00.
Santai Matulei kvalifikācija trīssoļlēkšanā 1.martā pl.18.40, bet fināls – 3.martā pl.11.05.
Visbeidzot – Renārs Stepiņš 800 m prieksskrējienu skries 1.martā pl.18.35. Pusfināls 2.martā pl.16.55, bet fināls – 3.martā pl.11.30.

Eiropas telpu čempionātos līdz šim kā pēdējais kādu no godalgām izcīnījis Staņislavs Olijars – 2002.g. Vīnē viņš bija bronzas medaļas laureāts.
Jācer, ka tieši Latvijas vieglatlētiem tik veiksmīgajā Gēteborgā tiks lauzta šī nepavisam ne pozitīvā tradīcija.
To arī novēlam visiem Latvijas vieglatlētiem!
Andris Staģis