Eiropas čempionāta trešā diena

Kārtslēkšana

Grūti objektīvi komentēt abu mūsu kārtslēcēju – Mareka Ārenta un Paula Pujaca veikumu rīta sacensībās. Faktiski abiem – fatāla neveiksme, jo abi neveica sākuma augstumu. Bet finālsacensībās varēja iekļūt veicot 5,50 m.

Mareks Ārents:
Kad iesildījos, viss bija kārtībā, bet pēc trešā iesildīšanās lēciena sajutu spazmu cirksnī un asas sāpes. Ar mokām varēju paskriet, tāpēc pieteicu sākuma augstumu 5.40m. Pēc tam uz 5.50m, jo cerēju, ka sāpes pāries un vismaz mēģinājumu varēšu. Diemžēl sāpes bija pārāk stipras pat ar pretsāpju zālēm. Protams, esmu ļoti vīlies, jo vēl pirms starta nekas par to neliecināja. Esmu labā formā. To pierāda šīs sezonas rezultāti. Diemžēl šī ir sliktākā diena manā sporta karjerā.

Pauls Pujāts:
Pats nesapratu, kas notika. Nebija īstās sajūtas! Mēģināju izdarīt visu, ko varēju. Bet esmu šokā par savu neizdevušos startu!

Septiņcīņa

Pirmajās divās rīta sacensību disciplīnās ļoti cerīgi un daudzsološi startēja Laura Ikauniece-Admidiņa. 100m barjerskrējienā desmitais rezultāts – 13,61sek. (1034 p.). Savā līmenī Laura startēja arī augstlēkšanas sektorā. Veicot 1,82 m (1003 p.) un dalot 5.-7.vietu, Laura bija savākusi jau 2037 p. (7.v. pēc abām disciplīnām). Pie tam viņa tikai par trim punktiem atpalika no sava personiskā un arī Latvijas rekorda grafika. Ne tik veiksmīga bija vakara sesija. Lode aizlidoja vien 12,58 m (700 p. un 12.vieta pēc trim disciplīnām). Arī 200m bija cerēts veikt ātrāk. Šoreiz 24,75 sek. (910 p. un 10.vieta). Pēc pirmās dienas Laurai ir 3647 p. un desmitā vieta. No rekorda grafika viņa atpaliek jau par 53 punktiem. Pēc pirmās dienas četrām disciplīnām līderu trio ir – N.Tiama (Beļģija) - 3851 p., K.Šefere (Vācija) – 3845 p. un N.Brersena (Nīderlande)- 3841 p. Lauru apsteidz arī vēl divas vācu septiņcīņnieces, kā arī pa vienai Francijas, Ukrainas, Nīderlandes un Ungārijas sportistei. No septītās vietas Laura atpaliek par 33 punktiem.

Laura Ikauniece-Admidiņa:
Neesmu īsti apmierināta ar savu pirmās dienas startu. Divas dienas pirms sacensībām vienā no treniņiem šeit, Cīrihē, izjutu ļoti izteiktas sāpes mugurā. Pēc tam man špricēja mugurkaulā pretsāpju zāles. Bet esmu priecīga, ka vispār šodien varēju iziet stadionā, jo vienu brīdi pat domāju, ka nevarēšu startēt. Lodē īpaši labi negāja, jo slikti jūtu muguras apakšējo daļu traumas dēļ. Esmu arī vīlusies 200m skrējienā. Pirms starta domāju, ka izskriešu personīgo rezultātu. Bet domāju, ka rīt būšu gatava. Tā būs tehniskā diena. Lai gan sākotnēji koncentrējos Latvijas rekordam, bet pēc 200m skrējiena to būs ļoti grūti izdarīt. Pēdējos divus gadus neesmu tik lēni skrējusi. Grūti pateikt iemeslus. Varbūt pārāk slikti laika apstākļi vai arī skrejceļš pārāk ciets man.

400 m barjerskrējiens sievietēm

Atzīstami, ka Līga Velvere turēja doto solījumu – pusfinālā skriet vēl ātrāk. Lai gan Līgai bija nereāli iekļūt finālā, viņa skrēja slavējami. Finišā viņa gan bija tikai septītā, toties ar jaunu personisko rekordu – 56,87 sek. Kopvērtējumā Eiropas čempionāta debitantei 13.vieta. Līga kā sestā Latvijas 400 m barjerskrējēja pārvarēja 57 sek. robežu un viņa tagad ir piektā visu laiku labākā šīs distances skrējēja.

Līga Velvere:
Es jūtos ļoti labi! Pirms starta cerēju izskriet personīgo rekordu zem 57,00. Tas arī izdevās! Man ļoti paveicās ar otro celiņu. Lietus nelija. Pirms starta parunāju ar izlases galveno treneri Edvīnu Krūmu, ņēmu vēra viņa ieteikumus un izlaboju priekšskrējienā kļūdas. Šoreiz es domāju par distances stratēģiju – pirmos 200m skrēju diezgan brīvi, lai varētu visus spēkus izlikt atlikušajos 200m. Un beigas viss izdevās! Ir noslēgušās divas veiksmīgas dienas Eiropas čempionātā! Jau 20. augusta lidoju atpakaļ uz ASV. Pirms tam vēl izbaudīšu laiku Latvijā.

Šķēpa mešana vīriešiem

Negaidīti, bet gandrīz vai fatālu neveiksmi piedzīvoja mūsu labākie šķēpa metēji. Ja nebūtu Anša Brūna 81,04 m tālais metiens, tad atkal būtu fiasko. Kvalifikācijas normu 81,00m pirmajā metēju plūsmā, kurā startēja Rolands Štrobinders un Ainārs Kovals, tā arī neizpildīja neviens no sāncenšiem. Rolandam vienīgais kaut cik veiksmīgais pirmais metiens bija vien 76,16 m tāls, bet Ainārs pēc pirmā metiena (77,38 m) vēl iespēja 77,70 m. Rolandam šis bija 13. starts šogad un viens no vājākiem rezultātiem. Arī Aināram tas pats – tikai mazāk startu.
Ar bažām tika gaidīta otrā plūsma, kurā kā pirmais meta Ansis Brūns. Pēc Anša pirmajiem diviem metieniem (73,68 m un 75,12 m) jau šķita, ka tikai brīnums kaut cik var saglābt mūsu šķēpa metēju prestižu. Tomēr brīnums notika! Ansis trešajā metienā pārspēja ne tika savu „nevaru”, bet arī gandrīz visus sāncenšus. 81,04 m! Tikai trīs metēji tovakar bija pārāki: somi A.Rūskanens (83,76 m) un T.Pitkameki (81,48 m) un vācietis T.Rolers (81,24 m). Ansis jau Latvijas čempionātā Ogrē ar pēdējo metienu uzlaboja personisko rekordu (81,25 m), iekļūstot tik cerētajā Eiropas čempionātam deleģēto dalībnieku trio un arī Cīrihē viņš to paveica tieši pēdējā, vissvarīgākajā metienā. Finālistu ducī bija iespējam iekļūt ar rezultātu 78,28 m.

Ansis Brūns:
81m nav augstas klases rezultāts! To nav grūti samest, ja saliek visu kopā. 85m-86m tas ir augsts rezultāts. Un to ir jāmāk uzmest! Jebkurā gadījumā – svētdien ir fināls. Tagad jāpiezvana trenerim. Jāsaplāno atlikušās dienas līdz finālam. Protams, mans mērķis bija izpildīt kvalifikāciju. Domāju, ka ar 79m būs iespējams kvalificēties. Man sanāca vēl labāk. Finālā vajadzētu uzlabot rezultātu. Gribu, lai sanāk viens labs metiens!
Paldies trenerim Mārcim Štrobinderam, kurš ar padomu palīdzēja. Un paldies Edvīnam Krūmam, kurš iedrošināja un atrada pareizos vārdus!

Šķēpa mešana sievietēm

Trešdienas vakarā visi Latvijas vieglatlēti gaidīja un cerēja baudīt patiesu „saldo ēdienu”- finālsacensībām bija kvalificējušās Madara Palameika un Sinta Ozoliņa-Kovala. Madara jau ar pirmo veiksmīgo metienu – 60,33 m lika saprast sāncensēm, ka būs jārēķinās ar viņu. Pēc otrā – 62,04 m tālā metiena Madara jau bija trešā. Aiz L.Štālas (Vācija) – 63,91 m un B.Špotakovas (Čehija) – 62,86 m. Tomēr sekoja trīs neieskaitīti metieni un piedevām arī T.Jelaca (Serbija) apsteidza mūsu rekordisti – 62,31 m. Madara tikai pēdējā metienā spēja atbildēt ar 60,31 m tālu šķēpa raidījumu. Medaļu liktenis izšķīrās priekšpēdējā, piektajā metienu sērijā. Vispirms T.Jelaca laboja Serbijas rekordu – 64,21 m, bet tūlīt arī pasaules rekordiste B.Špotakova atbildēja ar čempiones cienīgu metienu – 64,41 m. Līdzšinējā līdere (viņa arī sezonas līdere) L.Stāla tā arī nespēja vairs saņemties un bija spiesta samierināties ar bronzas godalgu. Madaras ceturtā vieta ir šobrīd mūsu vieglatlētu augstākais sasniegums Cīrihē un viņas veiksmīgākais starts Eiropas un pasaules pieaugušo prestižajos startos!

Madara Palameika:
Es priecājos par 4. vietu, jo šis ir mans augstākais sasniegums šāda līmeņa sacensībās! Kādam tas var likties zaudējums, bet ne man. Es uzskatu, ka es izcīnīju 4. vietu. Es gāju uz finālu cīnīties par jebkādu rezultātu. Turklāt pēc neveiksmīga starta Pasaules čempionātā Maskavā, es priecājos par to, ko šeit izdarīju. Es esmu pateicīga par katru metru, ko man izdevās sasniegt. Līdz pat sacensību beigām neviena vēl nebija droša par savu vietu.
- Kā izjūti atšķirības starp Eiropas čempionātu un, piemēram, Dimanta līgu?
Komercsacensības nav tik liela spriedze! Man bija diezgan liels uztraukums pirms starta šeit, jo apzinos, ka ir tikai trīs iespējas, lai parādītu, ka esmu pelnījusi mest arī finālā. Turklāt parasti, ja pirmie divi metieni īsti neizdodas, tad trešajā ir tāds uztraukums, kas pārvēršas nekontrolējamās negatīvajās emocijās. Tad vairs Tu nevari sevi uzlādēt un sāc baidīties. Turklāt Eiropas un pasaules čempionāti nav vieta, kur pelnīt naudu. Šajā gadījumā es izeju uz starta kā savas valsts pārstāve. Turklāt šeit tās emocijas, kas nāk no skatītāju puses, ir vienkārši neaprakstāmas! Mēs, sportisti, nepiedalāmies šeit tikai sevis dēļ. Aiz mums stāv tik ļoti daudz cilvēku, kurus nevar tagad tā vienkārši pievilt. Šī jau ir tā mūsu sirds lieta!
- Kā patika skrejceļš? Pirms tam tika dzirdēts, ka šis ir ļoti ātrs un labs skrejceļš.
Patiesībā man nepatika. Vienā no treniņiem tas bija slapjš. Un tad bija ļoti sarežģīti skriet. Man paveicās, ka gan kvalifikācijā, gan finālā skrejceļš bija diezgan sauss. Lai arī manu ieskrējienu daudzi komentē un māca, kā labāk, vienīgais cilvēks, kurā klausīšos būs man treneris. Jebkurā gadījumā – slikto skrejceļu kompensēja skatītāju atbalsts.

Andris Staģis